Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kristus mīlestība

Pārdomas par lasīto

Laikraksts Latvietis Nr. 615, 2020. g. 23. sept.
Aldis Elberts -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ir bīstami ņemt vārdus ārā no konteksta. Nesen lasīju vārdus, kuriem trūka papildinājums.

„Ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums... (Ef.3:18).“ Kas trūka,– bija nākošais pants: „un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.“ (Pāvila vēstule Efeziešiem 3:19).

Kristus mīlestība ir, par ko runājam. Tā nav filozofija. Tā nav zinātne. Tā ir vēsturiska atklāsme, ko Kristīgā baznīca ir sludinājusi gandrīz 2 000 gadus. Tā nav dota indivīda izdzīvošanai (angl. survival), bet lai caur ticību vien mēs saņemtu Dieva taisnību un iegūtu Dieva pilnību. Svētie Raksti tikai var mūs pievest pie tā. Jēzus pārmeta savu laiku reliģiskiem vadītajiem: „Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.“ (Jāņa ev. 5:39-40).

Ticība uz Jēzu Kristu vien var likt mums to īsti piedzīvot un saprast. Kristus vien ir baznīcas pamats un mērķis. Tas bija stūrakmens un vadlīnija Mārtiņa Lutera reformācijai. Lutera vārdos: „Es ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm un ar savu nepelnīto ciešanu un miršanu, lai es Viņam piederu. Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi. Tas ir tiešām tiesa.“

Latviešu tautai pirmo reizi tas skaidri atklājās, kad Brāļu draudzes mūsu senčiem to sludināja. Pirms tam viņi bija tumsā, kā mēs visi kādreiz bijām. Neviena tauta vai cilvēks nevar lepoties ar to, ka mēs paši to būtu izgudrojuši vai sapratuši. Kad Apustulis Pēteris to puslīdz atklāja, Jēzus viņam teica: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.“ (Mt. Ev.16:17). Apustulis Pāvils mācīja: „Visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības... grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.“

Dievs vēlas, lai katrs piedzīvo, cik plata, gara, augsta un dziļa ir Viņa mīlestība. Jēzus to lūdza Savam Tēvam: „To skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.“ (Jāņa ev. 17:22-23). Tikai tad būsim mēs īsti vienoti.

Frederiks Viljams Fābers (Frederick William Faber) uzrakstīja slaveno baznīcas himnu, kas raksturo, par ko ir runa. Lai Dievs palīdz mums visiem zināt, ka sentēvu dzīvā ticība bija Jēzus Kristus mīlestībai.

Sentēvu dzīvā ticība,
Cietumos, sārtos vajāta,
Slaveno vārdu nesdama,
Sirdis mums priekā pacilā:
Paliksim mūža gājumā
Sentēvu svētā ticībā!
Sentēvu brīvā ticība
Cietumu važās nedzisa.
Ticību turot, nebija žēl
Dzīvību ziedot viņas dēļ:
Paliksim mūža gājumā
Sentēvu svētā ticībā!
Sentēvu svētā ticība
Zudušo mīlēt mudina.
Darbos un vārdos, tikumā
Rādīsim tevi, mūžīgā!
Paliksim dzīvē, miršanā
Sentēvu svētā ticībā!

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com