|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 128, 2011. g. 26. janv.
M.P. -
Vai nav jauki izlasīt teātra aprakstus? Katram savas domas, pārdzīvojumi un uzskati. Gandrīz kā ēdienu smorgasbord (red.: zviedru galds). Dažiem tieši labi, citiem jāpieber pipari vai sāls, dažiem viss par skābu, un rokas jau sniedzās pēc cukura trauka, lai varētu to labāk sagremot. Citi pārpludina ar tomātu mērci, un tad viss izskatās labi un nav jāzin, kas zem tās atrodas.
Ne nometnes, ne cilvēki bija vienādi – nekāds jaunums! Paldies Ingusam Purenam par jūtīgo spekulanta tēlojumu. Šodien mēs spekulantus sauktu par biznesa kungiem, kam ir laba acs. Teikt, ka tādi raksturi nebija vai reti, ir pateikt man, ka kandžu nebrūvēja mežā! Mans tēvs bija viens no DP Vircburgas policistiem un pazina savu nometni kā rokas delnu. Savā dežūrē viņš zināja, kas kur notiek un tamdēļ, ka tie nevienam ļaunu nevēlēja un nedarīja, viņš lika gan spekulantus mierā, gan meta līkumu mežā, lai nesatiktu kandžas brūvētājus.
M.P.