Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Kas ir Jelgavas dominante?

Laikraksts Latvietis Nr. 621, 2020. g. 28. okt.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Ilizane Grīnberga pie sava darba „Virsotnes“. FOTO Māris Brancis.

Asnate Marts Zutere. „Jelgavas sajūtas“. FOTO Māris Brancis.

Kate Seržāne pie sava darba. FOTO Māris Brancis.

Zane Neimane. „Jelgavas dominante“. 2020. FOTO Māris Brancis.

Nebūšu oriģināls, pavēstot, ka laiks skrien nenormāli ātri – nepagūsti ievilkt elpu, kad diena jau vakara apskāvienos. Tāpat nepamani, ka viens gads jau atsveicinās, un cits piestājis pie durvīm. Arī tie desmit gadi, kopš atjaunots un svarīgu vietu pilsētas sabiedrības un kultūras dzīvē ieņēmis Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, liekas pagaisuši kā rīta migliņa vasaras saulgriežu laikā.

Pirms tam ilgus gadu desmitus tornis atgādināja par pēdējo karu, par komunistu varas iestāžu ignoranci un nevēlēšanos kaut cik to savest kārtībā, lai nedurtos acīs iekārtas paviršība, taču tā arī neaizvāca baznīcas torņa graustu, kas palicis pāri baznīcas jomu un altāra uzspridzināšanas 1954. gadā. Kādēļ? Izrādās, ka Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir ļoti svarīgs punkts ģeodēziskajos mērījumos  triangulācijas punkts, kuru pat padomju militāristi bija spiesti ievērot, un tādēļ tornis kā rēgs visu laiku stāvēja pamests un aizmirsts.

Kopš 1993. gada jaunatne rīkoja labdarības rokmūzikas koncertus ar moto Mēs – tornim. Tikai ar 1990. gadu vidū pilsētas dome sāka izstrādāt torņa pārbūves un izmantošanas projektus, meklējot finansējumu gan valstī, gan Eiropā. Ar 21. gadsimta pirmajiem gadiem torni lēnām atjaunoja, un 2010. gada 16. novembrī svinīgi atklāja torni, rekonstruētu un jaunām funkcijām pielāgotu. Bez tūrisma informācijas centra trijos stāvos, ņemot palīgos jaunās tehnoloģijas, var iepazīties ar četriem Latvijas prezidentiem, kas nākuši no Zemgales, ar Jelgavas vēsturi, simboliku un Zemgales tautastērpiem, kā arī ielūkoties Svētās Trīsvienības baznīcas vēsturē. Tornī ir iekārtots arīdzan restorāns un – kas vēl būtiskāk – 9. stāvā atrodas izstāžu galerija, kurā regulāri mainās izstādes. Pirmajā no tām bija skatāmi mākslas darbi, kuros iemūžināta Svētās Trīsvienības baznīca.

Tuvojoties torņa atjaunotnes 10 gadu jubilejai, Jelgavas Mākslinieku biedrība un Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, kura pakļautībā ir tornis, iecerēja Latvijas mērogā sarīkot konkursizstādi Jelgavas dominante ar naudas balvām. 2. oktobrī šī izstāde tika arī atklāta un laureāti sumināti.

Konkursa rīkotāji gaidīja, ka par Jelgavas tēmu mākslinieki ne tikai radīs gleznas, akvareļus, zīmējumus, bet arī lietišķās mākslas darbus. Daļēji tas arī notika, lai gan bijām cerējuši uz mazdrusciņ lielāku atsaucību. Tomēr vienalga, esam pateicīgi ikvienam māksliniekam, kurš radījis gleznu, akvareli vai ko citu, par Jelgavu domājot.

Žūrija, izvērtējusi darbus, izlēma, ka 1. vieta un naudas balva piešķirama ādas apdares māksliniecei Ilizanei Grīnbergai par darbu Virsotnes, kas tapis no bronzētas un zeltainas kazādas un attēlo trīs virsotnes, smailes. Tas ir abstrakti dekoratīvs veidojums, kas izceļas ar faktūru, ar izteiktu perfektu plakņu kārtojumu, ar simbolisku jēgpilnību.

3. vietu ieguva Asnates Marts Zuteres vitrāža Jelgavas sajūtas, patapinot ideju no Trīsvienības baznīcas torņa smailes un darinot to trīs dimensionālu.

Kates Seržānes savukārt ideju par virsotni īstenojusi grafikas lapā sēpijas tehnikā (Sfēras fokuss), attēlojot kustīgu ūdens virsmu, kas tik tuva viņas daiļrades centrālajai tēmai – zivs, un makšķeres kātu. Tas mākslinieces interpretācijā var būt gan kā smaile, kurp tiecas mūsu vēlmes, gan kā makšķeres aukla, kuras galā, tur, kur tā iegrimusi ūdenī un tagad izliekas kā gaismas avots, varbūt ir zivs, varbūt nē, lai katrs domā, ko vēlas!

Pārējie darbi bija ierastāki, bet ne mazāk pievilcīgi. Uldis Zuters bija uzgleznojis senu parku pilsētas nomalē, kas pēdējos gados ir sakopts un kļuvis par iecienītu pastaigu vietu – Langervaldē beidzot sniegs (2. vieta). Veicināšanas prēmiju ieguva divi gleznotāji – Einārs Kvilis no Jūrmalas par darbu Vakara saulē un Zane Neimane no Rīgas par lielformāta gleznu Jelgavas dominante. Jūrmalnieks atainojis Trīsvienības baznīcas torni rieta stundās, bet kolēģe ir uzgleznojusi senu Mītavas plānu, kur iekomponējusi mūsdienās joprojām pastāvošus nozīmīgus arhitektūras un kultūras pieminekļus. Te piebildīsim, ka viņa ir avīzes Laiks māksliniece.

Protams, ka arīdzan citi autori bija piedomājuši pie tā, ko iesniegt konkursizstādei. Lūk, Arnis Ozols bija iesniedzis Trīsvienības torņa atjaunošanas projekta autora arhitekta Artūra Lapiņa portretu, Ritma Zikmane-Lagzdiņa pastelī atainojusi Jelgavas Annas baznīcu, kam viņas dzimtas vēsturē ir zīmīga vieta – te savulaik laulājušies viņas vecāki. Ligita Caune uzzīmējusi šodien tik populāro Mītavas tiltu, Anda Buškevica centusies iztēloties, kā šajā pilsētā dzīvojuši ļaudis. Anna Kaltigina un Aļona Prokofjeva iemūžinājušas mūsdienu Jelgavu.

Kad skaties izstādes darbos, rodas jautājums: Kas ir Jelgavas dominante, uz ko jāatbild: Cilvēks.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com