Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Iz vēstures – 195... gadā

Melburna kanberieša skatījumā

Laikraksts Latvietis Nr. 632, 2021. g. 13. janv.
L. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Iebraucējs redz visu daudz gaišāk nekā tie, kas dzīvo uz vietas un steigā visam paskrien garām. Un ar sevišķi vērīgu aci tiek apskatīta Melburna – zieds Viktorijas pavalstī.

Pirmais – patīkami uzkrīt, ka stacijā ir nesējs, kas atpestī tevi no smagās ceļa somas. Tad – plašas ielas ar glītajām celtnēm un ielu krustojumos zaļais uzrakts „walk“. Vari svilpodams, rokas kabatā, iet pāri ielai, likumīgi aizsargāts no auto vadītāju temperamenta.

Un kas tad Melburnā ir izteiktāks nekā Kanberā, to piedzīvo krustojot ielu, piemēram, pie Melburnas Universitātes, kur zaļo uguņu nav. Kad esi tur ar pūlēm aizkūlies līdz ielas vidum, tad tālāk tikt līdz otrai pusei ir vājas izredzes. Mašīnas kā zibens šaujas garām un vari gaidīt, kura mašīna noraus tev mēteļa stūri. Kanberā vāģu vadītājs laipni paceļ roku un pārlaidīs gājēju pāri ielai.

Viss Melburnā ir pilns ar puķēm, pie katra stūra tās var dabūt lēti pirkt – neļķes – rožainas un smaržīgas. Kanberā šai gada laikā ir nosalis viss, un katrs vārs zieds maksā šiliņu gabalā.

Melburnas veikali ir glīti. Slavenajam Meijera preču namam izejot cauri, pie vislielākās gribas taupīt, – naudas maks ir tukšs. Nemaz nevar aiziet garām skārņu logiem: tik skaisti tur sēž sarindoti teļu gurniņi. Kanberā ziemā teļu nemaz nav. Un no Koles'a tik bagātās stādu un puķu sīpolu nodaļas gan grūti būtu aizdabūt prom Kanberas dārziņu saimniekus. Bet visvairāk Kanberā nama mātēm trūkst Melburnas tirgus, kur var pakaulēties un, šķiet, nopirkt visu par puscenu...

Paši latvieši Melburnā ir aizņemti ļoti. Nav jau arī brīnums, ja tuvumā skan „Pūt, vējiņi“ un ventspilnieks, prāvests A. Grosbachs taisās svinēt sava darba divdesmit piecu gadu jubileju. Var zvanīt pa tālruni draugiem – nekad nav mājās. Un, ja aizbrauc apciemot, tad neviena neatradis, bēdīgs griezies atpakaļ ar puķu pušķi un šokolādes kasti padusē. Bet, ja nu beidzot laimējas, tad uzņemšana ir sevišķi sirsnīga. Uz galda parādās galdauts un svečturi no mājām ar daudz skaistām atmiņām.

Nav arī nekāds brīnums, ka Melburnā draugs draugu apciemo reizi gadā. Tā, – lai piemēram, nokļūtu svētdienā no vienas attālākas priekšpilsētas uz otru,– paiet tik pat daudz laika, kā savā laikā no Ventspils līdz Rīgai. Kam nav pašam savas mašīnas, satiksmes jautājums pagrūts.

Par ko sevišķi var melburniešus apskaust, ir Langenfelda kundzes ierīkotais nams viesībām. Kas nekait nama mātei svinību gadījumā ierasties uzpostai tik gaumīgās telpās ar skaisti klātu galdu, pašai nepakustinot ne pirkstu.

Visvērtīgākais melburniešiem ir – latviešu bibliotēka. Un, ja tai atbilst latviešu garīgās vērtības, tad laikam tās melburniešiem būs visaugstākās šai zemē.

Skaista ir Melburna. Un aizbraucot, ir žēl no tās šķirties.

L.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com