Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mazdēls un vīnu lauki (1)

No Zelta piekrastes caur Voga Voga uz Vangeratu un vēl tālāk

Laikraksts Latvietis Nr. 647, 2021. g. 28. apr.
Kristaps Zariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Būs puika! Nupat plīsis melnais balons. Priecājās meita Alise un viņas vīrs Lūkas. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

2021. gada 13. februārī, agrā rītā, kad guļamistabas pulkstenis rāda plkst. 1.21, vibrē Suzannas mobilais! Dzirdu pusmiegā un pabakstu viņai, jo telefons pie gultas, bet viņas pusē.

„Gan jau kāds no taviem radiem Latvijā,“ viņa nočukst „tu atbildi“, bet kad vēlreiz iebakstu, tad viņa paceļ mobilo un piespiež savienojuma pogu.

Otrā galā dzirdam Alīses, mūsu meitas, balsi: „Mamma, dodamies uz slimnīcu. Šodien kļūsi par vecmāmiņu!“ Pēc tādām ziņām grūti atgūt miegu. Ceļamies. Jāpārplāno mūsu sirojumu uz Voga Voga (Wagga Wagga), jo bērniņš bija gaidīts tikai pēc desmit dienām, 23. februārī.

Suzannas darbavieta jau bija apstiprinājusi viņas pieprasīto četras nedēļas atvaļinājumu, bet tagad būs jāpieprasa vēl viena nedēļa. Cerams, ka piekritīs, bet gan jau būs labi, un tā arī notiek.

Sēdot modri agrā rīta stundā pie kafijas tasītes, pārrunājam, kad saņēmām ziņu, ka Alise gaidot bērniņu. Pagājušā gada augustā ap Suzannas dzimšanas dienu saņēmām paciņu no bērniem ar norādījumu netaisīt to vaļā, bet gaidīt telefona sazvanu no bērniem. Sazvanāmies, lietojot Skype, un kad dabūjam atļauju atvērt paciņu, tajā ietīti krekliņi ar uzrakstiem, godinot vecmāmiņu Suzannu (G-Ma) un mani – vectēvu (G-Pa). Priecīgs pārsteigums un lepnums. Suzannai birst prieku asaras, un smaidi sāpina manu žokļu kaulu!

Mēnešus vēlāk atkal ar Skype izpalīdzību, piedalījāmies gaidīto bērnu dzimtes atklāšanā. Viņu mājā bija sanākuši vairāki viņu darbabiedri un draugi, lai piedalītos lustīgā un priekšlaicīgajā ceremonijā. Pie sienas piesieti trīs hēlija pildīti krāsaini baloni. Viens rozā un viens zils, bet trešais melns, un pildīts anonīmi veikalā ar papīru, bērnu dzimtes krāsā. Ar piemērotu svinīgumu, jaunie vecāki kopīgi turot garu adatu, pieej pie melnā balonā un dur balonā. Balons skaļi plīst, un zilgani krāsaini papīrīši eksplodē istabā! Gaidītais bērns būs dēls!

Tādu jautrību, kas sekoja atklājumam, nebiju ilgus gadus piedzīvojis. Skaļi apsveikumi pārpildīja istabu, ka Vaga Vagā, tā arī Skype skatītāju mājās. Un kaut gan daudz bija sprieduši, ka bērns būs meitenīte, bija daži, kopā ar mani, kuri varēja lepoties par viņu paredzējumu māku.

Bet nu tomēr ir jākāpj atpakaļ gultā. Šovakar esam lūgti piedalīties ķīniešu Jaunā gada svinībās, bet pirms tam būs jāsazvana Suzannas darba šefei pagarināt prombūtni un tad vēl jāpako somas braucienam uz Vogu satikt mūsu mazdēlu, ķīniešu astroloģijas parādībā – Vērsis!

Ceļamies agri. Auto jau sapakots un benzīns piepildīts vakarnakt pirms gulētiešanas. Jāiedzer tikai kafija pirms sēšanās pie stūres. Dižākas brokastis sameklēsim pēc pāris stundām. Labāk izbēgt no pilsētas agri, pirms aizkavē dienišķā satiksme.

Mazais Toyota skrien lieliski pa lielceļu. Ieslēdzu automātisko ātrumu pāris km stundā pāri ieteiktajam un tikai stūrē. Ar brīvām kājām var dancot līdzi Suzannas ierakstītajiem mūzikas gabaliem, un var pat paātrināt vai pamazināt mašīnas ātrumu, lietojot tikai mazo pirkstiņu, kad jābrauc garam kādai lēnākai mašīnai. Suzannai tomēr nepatīk vadīt mašīnu, lietojot automātu, un tātad, kad viņa sēž pie stūres, lieto kājas paātrinātāju un bremzi. Kā jau katram, bet man parādās mazāks benzīna lietojums.

Lielceļa pārbūves tagad pabeigtas, un pa visu ceļu no mūsu mājas līdz pat Melburnai uz katru pusi ceļš ir vismaz divu gatvīšu platumā. Tomēr caur Kofsharboru un Raimonda terasi pie Ņūkaslas jācīnās pa vecai modei ar mazpilsētas satiksmi. Visievērojamākais laika ieguvums manāms pie Sidnejas priekšpilsētas Hornsbijas, kur iebrauc tunelī un izbraucot savienojās ar galveno dienvidu virziena šoseju, ietaupot krietnu laiku gabaliņu un nevajadzīgi netērējot benzīnu, kā agrāk pūloties lielpilsētas satiksmes straumē. Tātad, atstājot Raimonda terasi no Heksama tilta nākošais luksofors ir tagad tikai tad, kad iebrauc Vagā!

Pēc kādiem 1200 km un trīspadsmit stundām pēc izbraukšanas no mūsu Zelta piekrastes (Gold Coast) mājām, ierodamies svaiņa mājās Voga Vogā. Sagaida Alīses draudzene Brita, kura bija pārgulējusi vakarnakt, uzraugot māju un suni Čīno, kas neatlaidīgi lec apkārt ar nolūku nolaizīt mūs galīgi slapjus!

Noguruši, bet prieka pilni, pasēdam kādu laiciņu ar Britu un Čīno, bet drīz vien ejam uz čuču muižu.

Ceram uz saldu dusu, jo rītu celsimies ar jauniem pienākumiem!

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com