Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tā daba dara mani traku

Jeb pārdomas pēc taifūna „Jasi“ (Yasi)

Laikraksts Latvietis Nr. 131, 2011. g. 9. febr.
Elīna Kerre -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēteris Bernhards rāda plūdus viņa ielas galā Brisbanē janvārī. FOTO Pēteris Bernhards.

Ielas transports plūdu laikā Brisbanē janvārī. FOTO Pēteris Bernhards.

8. februārī aprit nedēļa kopš Austrālijas ziemeļiem pārgāja pāri piektās kategorijas taifūns Jasi (angļu valodā – Yasi). Ņemot vērā, ka taifūniem vispār ir tikai piecas kategorijas, tas bija neaprakstāms brīnums, ka mežonīgās dabas stihijas rezultātā bojā gāja tikai viens cilvēks. Austrāļus atkal var tikai apbrīnot. Izmērcēti plūdos, taifūna izbiedēti viņi tomēr priecājas par dzīvi – kā nekā visi tuvinieki un mīļotie ir joprojām dzīvi un veseli.

Ja ir kādreiz piedzīvoti nelūgti ciemiņi, tad iedomājieties simtreiz, nē miljonreižu sāpīgāku situāciju. Tāda bija taifūna Jasi ierašanās. Vēl pirms trim nedēļām Austrālijas Kvīnslendas štata trīs ceturtdaļas gandrīz pazuda zem ūdens. Ja Kvīnslenda būtu valsts, tā būtu 25. lielākā valsts pasaulē, un 75 procentus no tās klāja dubļi, ūdens un kapāja milzīgas lietusgāzes.

Kā jau rakstīju, Latvijas lieluma pilsēta Brisbāne pazuda četrus metrus zem ūdens. Līdz jumtu dakstiņiem applūda mājas, stihijas ziņā pamestie un no piespiedu peldes nogurušie zirgi meklēja patvērumu pie šiem jumtiem. Simtiem kuteru ar straumi tika nesti lejup, ceļā triecoties tiltu balstos un bojājot pilsētas infrastruktūru. Divi desmiti cilvēku gāja bojā, jo vietām pār ziņu nesagatavotajām pilsētām gāzās negaidītas dubļu straumes gluži kā cunami.

Tad štata premjere raudāja kameru priekšā, taču spītīgi teica: „Daba var mūs nogāzt no kājām, bet mēs celsimies atkal.“ Cilvēki traucās uz plūdu piemeklētajiem reģioniem palīgā tiem, kam no iedzīves pāri nebija palicis nekas. Un tad pie Austrālijas durvīm atskanēja skaļš: „Tuk, tuk“. Tas atkārtojās skaļāk un vēl skaļāk. Pāri okeānam pretim Austrālijas ziemeļiem devās taifūns Jasi.

Sākumā izskatījās, ka tam būs kategorija Trīs. Pirms pieciem gadiem štata ziemeļus jau plosīja taifūns Larijs. Iedzīvotāji noskurinājās un domāja: „Tā taču nevar būt, ka atkal būs slikti“. „Tuk, tuk, tuk, tuk“. Dienu pirms taifūns solījās šķērsot sauszemi, šaubu vairs nebija – būs visa piektā kategorija. Atlika tikai minēt, kur tieši tas ies pāri – tuvāk Kērnsai (Cairns) vai Taunsvilai (Townsville). Ja Larija izmērs toreiz bija tik 50 km rādiusā, tad šoreiz Jasi „acs“ jeb epicentrs vien tika mērots 100 kilometros. Pats Jasi uz monitora ekrāniem izskatījās gandrīz tikpat liels kā Katrīna, kas izpostīja Amerikas Jaunorleānu (New Orleans).

Otrdienas dienu un vakaru es pavadīju saspringumā. Savus pirmos Austrālijas dzīves mēnešus es pavadīju Taunsvilā, kuras iedzīvotājiem bija pateikts, ka noteikti būs jāevakuējas. Ne visiem, bet tiem, kas tuvāk ūdenim un var tikt okeāna un vētras raisīto straumju apdraudēti. Es iemantoju labus draugus šai pilsētā, un sirds man sāpēja par viņiem. Ja es joprojām dzīvotu Taunsvilā, es noteikti lēktu iekšā mašīna un trauktos uz dienvidiem – desmit stundās noteikti es būtu no taifūna tiešās ietekmes zonas prom. Šoreiz meteoroloģijas dienesti bija augstumos – visi pētīja monitorus vairākas dienas iepriekš.

Un tad nāca taifūns. Nelūgts un nicināts, evakuāciju pavadīts, ar vēja ātrumu vairāk kā 250 km stundā. Nelūgti nāca arī milzīgie bari žurnālistu, kas Jasi uztvēra kā sava veida sensāciju, kas jāapraida un jāatspoguļo no visām pusēm un no pašas iekšienes. Šoreiz smieklīgi skrupulozi tiešraides tika nodrošinātas no Taunsvilas, Kērnsas, citām piepilsētām, žurnālistiem sliecoties pāri balkona reliņiem un pētot vēja ātrumu, ziņojot, kur un kādā ielā jau pārrauta elektrības piegāde, kur un kam pāri Jasi varētu iet.

Bet par laimi nebija tik briesmīgi, kā visi domāja. Vētra pārbiedēja visus, tomēr gāja bojā tik viens jauneklis, kas nakti pavadīdams mājas mazākajā istabiņā (tā visiem bija ieteikts darīt – zem matračiem slēpties vannas istabā, kur nav logu) un noslāpdams elektrības ģeneratora dūmos.

Jasi izgāja pa vidu Kērnsai un smagi piemeklētajai Taunsvilai, milzīgus zaudējumus sadzīvei, ceļiem un īpašumiem nodarot mazākajā Kārdvelā (Cardwell), Talijā (Tully), Misijas Pludmalē (Mission Beach) un Inisfeilā (Inisfail). Austrālija ieelpoja.

Protams, zaudējumi mērāmi biljonos. Taču salīdzinājumā ar vēl neseno vēsturi, tas nav nekas. Visi mīļie ir dzīvi un veseli. Pirms 36 gadiem Ziemassvētku naktī Jasi māsa Treisija Austrālijas ziemeļu pilsētā Darvinā nogalināja 71 cilvēku, kas mierīgi gulēdami nenojauta katastrofas tuvošanos. Daļa pilsētas tika noplicināta, un daudzi bērni tā arī nekad neizsaiņoja savas Ziemassvētku dāvanas. Toreiz mājas nebija celtas atbilstoši pret-taifūnu standartiem, visi zināja par taifūnu, bet tas toreiz pazuda okeānā, lai, uzņemdams spēku, klusi atgrieztos savam asiņainajam dūrienam.

Pēc plūdiem un taifūna Jasi mani daba baida. Bet tā nebaida austrāļus, kas uzrota piedurknes un dodas labot sagrauto.

Elīna Kerre
Laikrakstam „Latvietis“

http://atminualbums.blogspot.com



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com