Mazdēls un vīnu lauki (5)

Palielināt / Enlarge

Pie Kambeļa (Campbells) vīnu mucām. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Ceturtais turpinājums. Sākums LL647, LL648, LL649, LL650.

No Vangaratas uz Raterglenu patīkams netāls brauciens pa labi uzturētu lauku ceļu un bez nekādas aizkavējošas satiksmes.

Suzanna bija pieteikusi naktsmājas Pastaigu (Walkabout) motelī, un kaut gan ne miestiņa centrā, kur būtu veikali iepirkties, sludinājuma brošūrā redzams peldbaseins un blakus tam apsildīts burbuļu avots. Būs patīkami tajos atpūsties pēc garas dienas vīnu lauku apciemošanas un to produktu baudīšanas nodarbībām. Pie tam, vakaros būs klusāk, un debesis spīdes gaišāk bez miestiņa veikalu apgaismojumiem.

Piebraucot, auto varam novietot tieši pie istabas durvīm. Istaba glīta un pietiekami ērta mūsu divu nakšu vajadzībām. Istabai arī otras durvis, kas ved uz ēnainu sēdvietu ar skatu uz peldbaseinu un burbuļu avotu, bet vēl aiz tiem – plašs lauks, kur ganās aitas un divas lamas – viena balta, bet otra – melna. Vēlāk saimnieks paskaidro, ka lamas vaktē aitas. Baltā turas aitu bara klātbūtnē, bet melnā kontrolē robežu, lai atbaidītu draudīgus un plēsīgus zvērus, it sevišķi – izsalkušās lapsas.

Kaut gan avots nelietojams Covid-19 dēļ, peldbaseinā atļauts peldēties. Varam patīkami atvēsināties atsvaidzinošā ūdenī un vēl pasēdēt peldbiksēs pēcpusdienas saulē, bet kad ķermenis iesūcis pietiekam vitamīnu B, ejam ēnā istabas aizmugures verandā.

Pēkšņi Suzanna izsaucās: Kas tas tev pie krēsla kājas? Paskatos un ieraugu mazu, dzeloņainu kamoliņu. Ezītis! Nebiju ilgus gadus redzējis dzīvu ezi brīvā dabā, un nu še viens ir pielīdis tieši pie manām kājām. Sanāk citi viesi paskatīties, un saimnieks pasauc visu viņu ģimeni nākt skatīties un fotografēt dzeloņaino kamoliņu. Jaunākajam dēlam būs ko parādīt un pastāstīt skolā. Pēc laiciņa ezītis aizčāpoja uz lauku pusi un pazuda.

Saulīte jau tuvojās rietuma horizontam, un tā ka gardās pusdienas vēl bija patīkami manāmas vēderā, iztiekam ar biskvītiem, sieriņu un desas ripu. Taisāmies uz gulēšanu, jo rīt diezgan agri piebrauks autobusiņš, lai vestu mūs baudīt vietējo vīnu laukos devumu.

Raterglenas rajonā saskaitāmi vairāk nekā 20 vīnogu dārzi, un vīnu ekskursijas brošūrā sola, ka mēs apciemosim vismaz sešas, kur varēsim baudīt piedāvājumus bez steigas, un vienā būs arī laiks pusdienām.

Autobusiņš, kam brīvā rokrakstā stilā sānos un uz purna uzrakstīts Mazliet iereibis sirojums (Lil Tipsy Tours), piebrauc godīgā laikā – tā ap desmitiem, un tā ka mūsu viesnīca mazliet ārpus miestiņu, esam paņemti kā beidzamie braucēji. Kopumā būsim astoņi vīnu baudītāji.

Pavadone laipni mudina Baudiet visu un nespļaujiet bļodiņā! un paskaidro, ka mēs varam šodien droši nogaršot visus piedāvājumus, jo viņa godīgi nogādās visus atpakaļ tur, kur katram naktsmājas. Nu, protams, ja patiešām negaršo, nerij. Spļauj godīgi spainītī. Man, laimīgā kārtā, nebija jāspļauj nevienu reizi.

Kā solīts, apmeklējām sešus vīnu dārzus un vienā arī piedāvāja pusdienu ēdienu. Visumā, nu vismaz pēc manas gaumes, garšojās visi devumi. No burbuļojošiem šampāniešiem, baltiem, rozā un sarkaniem vīniem, līdz saldiem liķieriem un šī rajona slavenajiem portvīniem. Pie katra vīnu dārzu, apkalpotāji laipni, pacietīgi un smalki zinīgi paskaidrojot, par katru devumu, zinoši skaidri atbildot uz visiem mūsu jautājumiem. Nebija arī skopi, pie katra devuma lejot nogaršošanas glāzītē godīgu mēru. Iepirkāmies katrā vīnotavā, un, kad nokļuvām atpakaļ naktsmājās, izkāpām no autobusiņu ar maiznieku duci – trīspadsmit sapirktām vīna pudelēm.

Vēl pirms gulētiešanas, nopeldamies baseinā un pasēžam mūsu istabas pagalmā, vērojot darbīgās lamas un pārrunājam šodienas pasākumu. Suzannai patīkamais pieturpunkts bija Skvaiers (Squires) vīnotava. Jaunbūve, kur darbība iesākās tikai 2020. g., un no ērtas vīnu nogaršošanas istabas, skats pāri verandai uz Ovens upes pieteku aiz pievilcīga mauriņa un mežaina purva. Vīni bija dzidri un garšīgi, kaut gan ne tik liela izvēle citās vietās. Nevar strīdēties ar Suzannas izvēli. Piekrītu viņas novērtējumam!

Bet nu uz gulēšanu. Rīt celsimies agri un izbrauksim laicīgi, lai varētu vēl piebraukt pa ceļu atpakaļceļā uz Vogu pie pāris vīnu dārziem.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl