Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Grozījumi Darba likumā

Ko Saeima noraidīja 3. februārī?

Laikraksts Latvietis Nr. 132, 2011. g. 16. febr.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 12., 22.nr.; 2006, 21.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 47.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar jaunu 291. pantu šādā redakcijā:

291. pants. Svešvalodu prasmes pieprasīšana

(1) Publicējot darba sludinājumu, veicot darba interviju, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējam aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.

(2) Darba devējs var noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei, tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

(3) Darba devējs var noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās.

(4) Ja darba devējs saskaņā ar šā panta otro vai trešo daļu nosaka darbiniekam obligātas prasības konkrētas svešvalodas prasmei, tad tās nosaka attiecīgā darbinieka amata aprakstā vai darba līgumā.

(5) Uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nosakot darba samaksu, darba apstākļus, profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstinot amatā, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumos, kad pastāv šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktie apstākļi, bet darbinieks bez nepieciešamās konkrētās svešvalodas prasmes tomēr pieņemts darbā vai arī tikai pēc darba attiecību nodibināšanas atklājies, ka darbiniekam nav nepieciešamās konkrētās svešvalodas prasmes.“

2. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Līdz 2011. gada 1. jūnijam Ministru kabinets izstrādā noteikumus, kas regulē gadījumus un profesijas, kurām darba devējs ir tiesīgs noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei.“

3. Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Šā likuma 291. pants stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.“

Likumprojekta iesniedzēju anotācija

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Pēc statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie.

Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu.

Darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir salīdzinoši mazāks bezdarbs un augstāks dzīves līmenis, noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels.

Rezultātā Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu. Šis modelis ir vairāk piemērots darbaspēka eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju un citām valstīm, kurās lieto angļu vai vācu valodu. Latvijas lauku jauniešiem dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl vairāk rusificēta.

Lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas (ieskaitot krievu valodu), prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās.

Lai darba devējiem ļautu sagatavoties likuma izmaiņām, likumprojektā noteikts, ka minētie grozījumi stātos spēkā ar 2011. gada 1. jūliju, savukārt līdz 2011. gada 1. jūnijam Ministru kabinetam būtu jāizstrādā noteikumus, kas regulētu gadījumus un profesijas, kurām darba devējs ir tiesīgs noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ņemot vērā to, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos Latvijas darba ņēmēju emigrācija uz ārvalstīm, pieaugtu visi ar darbaspēku un patēriņu saistītie nodokļu ieņēmumi.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.jūnijam jāizstrādā noteikumus, kas regulē gadījumus un profesijas, kurām darba devējs ir tiesīgs noteikt obligātas prasības konkrētas svešvalodas, kura nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmei.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Ordeņu brālības 2011. gada 15. janvāra vēstulē Nr. 2-3-7, kas adresēta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, paustā ierosinājuma.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Jaunas institūcijas netiek radītas.

Balsojums

Lai nodotu likumprojektu tālāk komisijām, ir vajadzīgs vairākums no tiem kas piedalās balsošanā (pieskaitot arī tos, kas atturas). Tātad atturēšanās ir tas pats, kā balsošana pret.

Balsošanas rezultāti – par 34, pret 32, atturas 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

VārdsFrakcija

PAR: 34

1.Aija BarčaZZS
2.Silva BendrāteVienotība
3.Andris Bērziņš (Zemgale)ZZS
4.Gaidis BērziņšVL-TB/LNNK
5.Augusts BrigmanisZZS
6.Andris BuiķisVienotība
7.Einārs CilinskisVL-TB/LNNK
8.Ingmārs ČaklaisVienotība
9.Jānis DombravaVL-TB/LNNK
10.Ina DruvieteVienotība
11.Māris DzelzskalnsZZS
12.Raivis DzintarsVL-TB/LNNK
13.Dzintra HiršaVienotība
14.Rasma KārkliņaVienotība
15.Jānis KlaužsZZS
16.Janīna Kursīte-PakuleVienotība
17.Inese LaizāneVL-TB/LNNK
18.Visvaldis LācisVL-TB/LNNK
19.Ingmārs LīdakaZZS
20.Imants ParādnieksVL-TB/LNNK
21.Dzintars RasnačsVL-TB/LNNK
22.Dace ReinikaZZS
23.Dana ReiznieceZZS
24.Guntis RozītisZZS
25.Inguna RībenaVienotība
26.Kārlis SeržantsZZS
27.Vitauts StaņaZZS
28.Jānis StrazdiņšZZS
29.Staņislavs ŠķestersZZS
30.Ilze VerginaVienotība
31.Aivars VolfsVienotība
32.Jānis VucānsZZS
33.Didzis ZemmersZZS
34.Oskars ZīdsZZS
 

PRET: 32

1.Valērijs AgešinsSC
2.Dzintars ĀbiķisVienotība
3.Jānis ĀdamsonsSC
4.Aleksejs BurunovsSC
5.Sergejs DolgopolovsSC
6.Sergejs FjodorovsSC
7.Guntars GalvanovskisVienotība
8.Valentīns GrigorjevsSC
9.Aleksejs HolostovsSC
10.Aleksandrs JakimovsSC
11.Nikolajs KabanovsSC
12.Andrejs KlementjevsSC
13.Valērijs KravcovsSC
14.Imants Viesturs LieģisVienotība
15.Igors MeļņikovsSC
16.Sergejs MirskisSC
17.Vladimirs NikonovsSC
18.Ņikita ŅikiforovsSC
19.Igors PimenovsSC
20.Ivans RibakovsSC
21.Dmitrijs RodionovsSC
22.Uģis RotbergsVienotība
23.Artūrs RubiksSC
24.Raimonds RubiksSC
25.Aleksandrs SakovskisSC
26.Juris SilovsSC
27.Edvards SmiltēnsVienotība
28.Jānis TutinsSC
29.Jānis UrbanovičsSC
30.Ilze ViņķeleVienotība
31.Mihails ZemļinskisSC
32.Igors ZujevsSC
 

ATTURAS: 22

1.Solvita ĀboltiņaVienotība
2.Imants Jānis BekešsPLL
3.Andis CaunītisVienotība
4.Ingrīda CirceneVienotība
5.Lolita ČigāneVienotība
6.Gundars DaudzeZZS
7.Ints DālderisVienotība
8.Rihards EigimsZZS
9.Ojārs Ēriks KalniņšVienotība
10.Māris KučinskisPLL
11.Atis LejiņšVienotība
12.Liene LiepiņaVienotība
13.Klāvs OlšteinsVienotība
14.Jānis ReirsVienotība
15.Rita StrodePLL
16.Laimis ŠāvējsZZS
17.Andris ŠķēlePLL
18.Inese ŠleserePLL
19.Ainārs ŠlesersPLL
20.Guntis UlmanisPLL
21.Dzintars ZaķisVienotība
22.Edgars ZalānsPLL
 

NEBALSO: 4

1.Iveta GriguleZZS
2.Ainars LatkovskisVienotība
3.Vitālijs OrlovsSC
4.Ansis SaliņšVienotība

Balsojuma kopsavilkums

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 par, 3 atturas.

Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK) – visi 8 balsoja par.

Saskaņas centrs – visi 26 balsoja pret.

Par labu Latviju – visi 8 atturas (kaut gan Ainārs Šlesers aicināja balsot pret).

Vienotība – 10 par, 6 pret un 11 atturas.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com