Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vienmēr mīļi gaidīts ciemiņš

Adelaides Latviešu biedrības Literārā pēcpusdiena

Laikraksts Latvietis Nr. 133, 2011. g. 23. febr.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALB

Adelaides Latviešu biedrību

No kreisās: Māra Līduma, Isabelle Gārša, Aleksandrs Gārša un Astra Kronīte. FOTO Imants Kronītis.

Adelaidē vienmēr mīļi gaidīts ciemiņš ir melburnietis, zvērināts advokāts un Latvijas goda konsuls Kērnsā Aleksandrs Gārša, un, jādomā, ne jau tikai tādēļ, ka viņš, līdzīgi smaidīgam un devīgam tēvocim, katru reizi atbrauc ar krietnu ciema kukuli – interesantu un izsmeļošu referātu. Viņa zināšanas un pieredze starptautiskās attiecībās un vispār juridiskā laukā ļauj viņam sniegt plašu ieskatu dažādos starptautiskos un vēsturiskos jautājumos. Tā arī šoreiz, kad Adelaides Latviešu biedrības rīkotajā Literārā pēcpusdienā – 20. februārī viņš iztirzāja tematu – Minoritātes Latvijā, vēsturiskā skatījumā.

Patreizējā sabiedriskā, politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā ir diezgan drūma; bezdarbs pieaug, un tauta, glābiņu meklēdama, izbrauc uz citām zemēm, jo Latvijā ģimeni pieklājīgā līmenī uzturēt nākas grūti. Izbrauc galvenokārt jauni, darba spējīgi latvieši – krievi nekur nebrauc; līdz ar to, pirmo reizi Latvijas garā un raibā vēsturē, latvieši draud kļūt par minoritāti paši savā zemē. Krievu propaganda gan Latvijā, gan aiz tās robežām apgalvo, ka krievi vienmēr bijuši dominējošā minoritāte Latvijas telpā. Šāda propaganda mērķēta uz divvalodības un divu kultūru ieviešanu un pēc tam uz Latvijas pārkrievošanu. No tā nepasargātu latviešu tautu nedz Atlantijas Pakts, nedz Eiropas Ūnija. Tā saka Aleksandrs Gārša.

Šādu propagandu apstrīdēdams, referents vispirms apžilbināja klausītājus ar tautas skaitīšanas statistiku. Jau 2000 gadus pirms Kristus dzimšanas sākdams, viņš parādīja, kā caur dažādām okupējošām varām un administrācijām Latvijas teritorijā latvieši paši tomēr bija un palika skaitliski dominējošā tauta. Ne vācieši, ne zviedri, ne poļi, ne krievi, par ebreju minoritāti nemaz nerunājot, nespēja skaitliski izskaust pašus latviešus, un krievi kā minoritāte Latvijas teritorijā ieņēma tikai trešo vietu aiz latviešiem un vāciešiem ar visai nožēlojamu skaitu: tikai 4-5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem! Šāda statistika sakopota no trim tautas skaitīšanām, 1881., 1887. un 1935. gadā. Tikai pēckara okupācijas beigās, krievi beidzot varēja lepoties ar lielākās minoritātes godu – 48% .

Karā kritušos, uz Sibīriju izsūtītos, tīšā genocīdā iznīcinātos un trimdā izgājušos latviešus, jaunā vara atvietoja ar krieviski runājošiem un Krievijai simpatizējošiem iedzīvotājiem.

Nav šaubu, ka Krievija arī šodien met kāras acis uz Latviju, un tieši tagad pastāv vislielākā iespēja to iegūt bez asins izliešanas. Pasaules ekonomiskā krīze Latviju piemeklējusi sevišķi smagi; Latvijas valdība pret Krieviju izturas gļēvi, jo Saeimā netrūkst deputātu, kuriem ir simpātijas attiecībā pret Krievijas nolūkiem; latvieši lielos vairumos atstāj savu zemi, lai meklētu laimi citur, un latviešu ģimenes ierobežojās ar tikai vienu atvasīti. Ka Latvijai grib uzspiest divvalodību un divas kultūras, izpaužas faktā, ka darba tirgū diskriminē pret krieviski nerunājošiem. Krievi atsakās runāt latviski arī, ja prot, un latvieši spiesti runāt krieviski, kaut klāt ir tikai viens krievs. Vai tā drīkst notikt brīvā, neatkarīgā Latvijas valstī? Taču notiek, diemžēl. Paši latvieši vainīgi; igauņi rāda stiprāku mugurkaulu un savas valsts valodas jautājumā krieviem nepadodas.

Kā cīnīties pret šo pieaugošo draudu? Latvijas valdība atbalsta krievu skolas, kur mācības notiek krievu valodā un skolēniem cenšas potēt pretvalstisku ideoloģiju. Vai nebūtu pēdējais laiks visās valsts skolās ievest latviešu valodu kā mācību valodu un skolās audzināt lojālus Latvijas pilsoņus? Tikai tādā veidā latviešu tautai un brīvai, neatkarīgai Latvijas valstij ir paredzama nākotne. Referents beidza ar šādiem vārdiem: Pretvalstiskā un pretlatviskā darbība un propaganda Latvijā ir jāaizliedz. Latvietis, kas nerespektē savu valodu un savu atgūto brīvo Latviju un nepalīdz to pasargāt, neciena pats sevi un nav sevis cienīgs, un kļūst citiem par apsmieklu un par palīgu savas valsts un tautas bojāejai.

Referāts izraisīja vairākus jautājumus un dzīvas pārrunas, kas turpinājās ALB nama dārzā pie vīna un uzkodām.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com