Arhib. E. E. Rozītis pie mums

No kreisās: Arhibīskaps Elmārs E. Rozītis un draudzes vecākais Kalvis Jaunalksnis Svētā Krusta baznīcā Melburnā. FOTO Gunārs Nāgels.

Arhib. E. E. Rozītis Svētā Krusta baznīcas zālē. FOTO Gunārs Nāgels.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) bīskaps Elmārs E. Rozītis patlaban atrodas oficiālā vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē. 31. janvārī viņš vadīja dievkalpojumu Melburnas Svētā Krusta baznīcā, 6. un 7. februārī piedalīsies Austrālijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības ģenerālkonferencē Adelaidē, 13. februārī kalpos dievkalpojumā Kraistčerčā, Jaunzēlandē, un 14. februārī vadīs dievkalpojumu Latviešu ciemā, Melburnā.

Pēc dievkalpojuma Svētā Krusta baznīcā draudzes locekļi un draugi pulcējās baznīcās zālē, kur arhibīskaps runāja gan par jaunā draudzes gana meklēšanu (draudze ir bez mācītāja kopš gada sākuma), gan par attiecībām ar Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā.

Arhibīskaps Rozītis teica: „Esat par jaunu šādā situācijā, kad sastādāt to, ko vēlētos no jaunā mācītāja. Ja jaunam mācītājam vecāki cilvēki būtu vienaldzīgi, tad tas nozīmē, ka viņš atnāktu uz šo vietu un divas trešdaļas tam būtu vienaldzīgas. Tā nebūtu laba lieta un nebūtu arī atbildīgi pret to paaudzi, kas draudzi veidoja. No otras puses, ja viņam būs vienaldzīgi jauni cilvēki, tad nogrieztu paši savu nākotni. Un arī zināmas angļu valodas zināšanas vajadzīgas, jo, ja mācītājs būs tāds, no kā laulājamie pāri bēgs, ja viņš dara kaunu visai sabiedrībai, tad arī cilvēki neies, un arī tā lieta cietīs. Ir daudz, daudz lietas, ko sagaidīt no viena mācītāja. Bet būtu labi apzināties, ka tad, kad šis mācītājs atnāk ar šīm dāvanām, tad mēs būtu tik atvērti, ja viņam ir tās dāvanas pieaicināt klāt pārējos, lai viņš spētu jūsos saredzēt un jums pasacīt, ka jums ir dāvanas, par kurām varbūt jūs paši pat vēl nezinājāt. Un šajā patstāvības laikā jūs atklātu to evanģēlisko principu, ka mācītāji jau arī ir tie paši cilvēki, un ir svarīgi, ka katrs draudzes loceklis – kristītais un it īpaši iesvētītais draudzes loceklis ir priesteris. Un katrs var stāties jebkurā vietā. Ordinācija ir tikai, ka mēs apstiprinām, ka mēs viņam dodam vienu uzdevumu, ka mēs gādājam par kārtību. [....]

Salīdzinot ar Latvijas ev. lut. baznīcu mums ir atšķirība joprojām jautājumā par sieviešu ordināciju. Ārpus Latvijas ev. lut. baznīcās mums ir tieši puse sievietes mācītājas un puse vīriešu, kas ir laba balanse, jo protams, katram dzimumam tāpat kā katram indivīdam ir sava īpašā dotība. Sieviešu ordinācija Latvija ir joprojām spēkā no 80to gadu beigām, bet tagad, tie, kas ir pret sieviešu ordināciju grib nākamā satversmē to ierakstīt, ka nedrīkst sievietes ordinēt. [...] Lai arī mums ir dažādi uzskati dažos jautājumos, mums ir tik daudz kopējs ar baznīcu Latvijā, un to kopējo mēs gribam uzsvērt un attīstīt. [...]“ ∎