Elga Rodze-Ķīsele mūžībā

Elga Rodze-Ķīsele
17.01.1923.-2.03.2011.

Pāri par simts cilvēku otrdien, 8. martā Sidnejas Rukvudas krematorijā atvadījās no dzejnieces, politiķes, sabiedrisko aktivitāšu aprakstītājas un latviešu valodas aizstāvētājas Elgas Ērikas Rodzes-Ķīseles, dz. Lejas.

Nekrologā mācītājs Raimonds Sokolovskis apskatīja Elgas dzīvi no ģimnāzijas dienām Rīgā līdz Vācijas bēgļu nometnēm. Sekoja izceļošana uz Austrāliju, kur Pertā Elga uzsāka savu politisko darbību Liberāļu partijā. Pēc īsa laika Adelaidē, viņa ar vīru apmetās uz dzīvi Sidnejā, kur arī turpināja iesāktās politiskās gaitas austrāliešu sabiedrībā, 1966. gadā pat kandidējot pret vēlāko Ministru prezidentu Vitlamu, un aktīvo rakstniecību un referēšanu latviešu sabiedrībā, ko Elga turpināja līdz pat dzīves beigām. Kā mācītājam, tā arī daudziem citiem vēlākiem runātājiem, Elga uzskatīja kā savu pienākumu aizrādīt kļūdas – „ne jau lai strostotu, bet lai pamācītu!“ To visi saprata un neviens neņēma ļaunā. Tāda bija mūsu Elga!

Sidnejas sabiedrībā bija reti kāds pasākums, kurā Elga nebija klāt, tādēļ jo kupls bija to organizāciju skaits, kas viņai nesa atvadu vārdus, dzejas un ziedus: Sidnejas Latviešu teātris (SLT), Sidnejas Latviešu biedrība (SLB), Latviešu preses biedrības Sidnejas nodaļa, avīze Austrālijas Latvietis, Daugavas Vanagu un Vanadžu Sidnejas nodaļas, Sidnejas Latviešu vīru koris, Sidnejas Latviešu jauktais koris, Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, SLB mēnešraksta Rituma darbinieki, SLB Senioru saiets un SLB Dāmu kopa. Tiem sekoja vēl garāka rinda atsevišķu personu atvadas.

Bēru mielastu Latviešu namā rīkoja SLB. Pēc mācītāja Sokolovska lūgšanas, Jānis Čečiņš aicināja pacelt glāzi Elgas piemiņai. Elga noteikti būtu sīki aprakstījusi visus Dāmu kopas sagādātos gardumus. Nemēģināšu ar viņu sacensties! Runas iesāka Inas Rones nolasītā skolas draudzenes Lidijas Mednes atmiņu vēstule. Vairumam par pārsteigumu nācās dzirdēt par Elgas skolas kora vieskoncertiem dažādās Eiropas valstīs 1930. gadu beigās. Alfrēds Siļķēns un Pēteris Strungs pakavējās atmiņās par daudzajām domstarpībām, kuras bijušas ar Elgu – un tomēr vēl arvien draugi! Elgas lielais talants bija dzeja, un Sidnejā reti būtu kāds lielāks notikums vai kāda lielāka jubileja, kam Elga neuzrakstīja kādu, kā viņa pati teica, odu. Šo nākotnē paredzamo trūkumu, savā veltījumā Elgai, apdzejoja Dr. Jēkabs Kariks un nolasīja Raimonds Krauklis.

Elga vienmēr vēlējās pēdējo vārdu. To arī šoreiz viņai deva SLT aktrises Lija Veikina, Vaira Zemīte un Ingrīda Rēbauma, notēlojot viņas jautro skeču Ķīsēlis par valodu!

Jānis Čečiņš
Laikrakstam „Latvietis“