Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kalpaka un Leģiona piemiņa Pertā

Tauta, kura negodina un neatceras savus varoņus, ir nolemta pazušanai

Laikraksts Latvietis Nr. 137, 2011. g. 23. martā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

DV Pertas nodaļas priekšsēdis Ilmārs Rudaks sniedz uzrunu. FOTO Sarmīte Vucēna.

PertaKoris

DV Pertas nodaļas koris (diriģents J. Vucēns). FOTO Sarmīte Vucēna.

Kā jau katru gadu ap šādu laiku, arī Pertas latvieši pulcējas, lai atcerētos tos latviešu karavīrus, kuri cīnījās un cieta, lai Latvija būtu brīva. Pertas latviešu tradīcijās šī atcere piemin ne vienu, bet gan trīs svarīgus notikumus, bez kuriem, domājams, mēs šeit pašlaik varbūt nemaz nebūtu. Šī tad ir plkv. Oskara Kalpaka, Latviešu leģiona un Kurzemes cietokšņa piemiņas diena.

Svētdien š.g. 13. martā plkst. 14.00 bija pulcējušies, liekas, vairāk nekā tas parastais pulciņš Pertas latviešu. Šoreiz varēja saskaitīt ap sešdesmit latviešiem, kuri bija nākuši gan atcerēties Latvijas brīvības cīņas, gan latviešu leģiona cīņas, gan smagās kaujas Kurzemes katlā. Viņi bija nākuši, lai ar noliektām galvām pieminētu tos tūkstošus latviešu karavīru upurus, kuri bija ziedoti Mātei Latvijai: Lai viņa ziedoša un stipra top, un, ja nu viņa tāda tomēr nekļuva, tad tomēr par tādu, latviešu karavīrs cīnījās līdz pēdējam elpas vilcienam.

Par to domājot, drūmas bija ļaužu sejas, kad māc. Gunis Balodis ieveda Latviešu Centra zālē Daugavas Vanagu Pertas nodaļas karogu, kuru ienesa leģionāra dēls Andris Vārpiņš un karogu pavadīja nodaļas priekšsēdis Ilmārs Rudaks un Jānis Purvinskis, kurš pārstāvēja Studentu Rotu.

Kā parasti, šo atceri ievadīja mācītājs Balodis, aicinot visus nodziedāt pirmo dziesmu: Kungs, kas zāles čukstus dzirdi. Pēc īsas uzrunas un lūgšanas, svētbrīdi noslēdza ar otro dziesmu: Alleluja: Jēzum slava, Ķēniņš staru spožumā!

Ilmārs Rudaks savā īsā uzrunā mūs brīdināja ar vārdiem, ka: „Tauta, kura negodina un neatceras savus varoņus, ir nolemta pazušanai.“ Viņš tad mums atgādināja, ka šodien mēs atceramies latviešu karavīriem trīs svarīgus datumus: Plkv. Oskara Kalpaka nāves dienu 6. martā, Latviešu leģiona dienu 16. martā un Leģiona smagās cīņas Kurzemes katlā.

Kalpaku jo sevišķi pieminam ar to, ka viņš bija pirmo Latvijas armijas vienību vadonis, un viņa nesalaužamā ticība jaunajai Latvijas valstij un stingrā stāja viņam deva spēku un ticību uzvarai un Latvijas valsts nākotnei. Tā karavīros iedvesmoja dzimtenes mīlestību, no kuras mēs smeļamies vēl pat šodien.

Šī dzimtenes mīlestība turpināja izpausties, kad 1944. g. 16. martā abas, 15. un 19., Latviešu leģiona divīzijas plecu pie pleca cīnījās Krievijā pie Veļikajas upes, tur pierādot latviešu karavīra spējas, kad tam ir jācīnās par Latvijas brīvību. Latviešu leģionāri cīnījās tikai ar vienu pārliecību – tā bija cīņa līdz nāvei par savu zemi un tautu, un neuzvarēti tie arī palika Kurzemes cietoksnī. Ja mūsu leģionāri nebūtu spējuši noturēt fronti tai saucamā Kurzemes katlā, tad lielākā daļa no 200 000 latviešu bēgļiem būtu palikuši krievu rokās, un mums šodien šī Atcere nenotiktu. Mēs, trimdinieki, apzināmies, ka mēs esam milzu pateicību parādā Latviešu leģionam, kas ar savām cīņām mūs no krievu nagiem izglāba. Mēs vienmēr būsim pateicīgi Latviešu leģionāriem par viņu uzupurēšanos un viņu dzimtenes mīlestību, ko viņi pierādīja, par to izlejot savas asinis un panesot savas ciešanas.

Ilmārs Rudaks nobeidza savu īso uzrunu, aicinot mūs kopējā tautas lūgšanā: Dievs, svētī Latviju, ar kuru mums palīdzēja Silvijas Lūkas klavieru pavadījums.

Programma turpinājās tālāk, kad Rudaka kungs mums pastāstīja un uz ekrāna ar bildēm parādīja savu ciemošanos Lestenes Brāļu kapos. Mēs redzējām tās daudzās kapu vietas un milzīgās mirušo leģionāru vārdiem pildītās sienas ap kapiem, kuri visi dus zem Mātes Latvijas tēla. Redzējām arī kara rētām apzīmogotos Lestenes baznīcas mūrus un mazo muzeju Lestenes miestiņā. Šis piemērots un zīmīgs uzrunas noslēgums mums rādīja leģionāru nestos lielos upurus par savu dzimteni.

Pēc šī stāsta sekoja Pertas Dramatiskās kopas aktieru Anitas Vaļikovas un Jūlija Bernšteina šim gadījumam tik labi piemēroto dzejoļu lasījums.

Piemiņas brīdis beidzās ar DV Pertas nodaļas kora četru dziesmu programmu, kura pierādīja, ka pa spēkam izvēlēta programma vēl tomēr labi skan. Karogam atkal atstājot telpu, viesi bija aicināti DV kluba telpās uz atspirdzinājumiem un vieglām uzkodām. Paldies, vanagi, par labi un piemēroti izkārtoto Kalpaka un Leģiona piemiņas atceri un paldies vanadzēm par viņu rūpēm, lai arī vēderam tiek kāds gardāks kumoss!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com