AL47 labdarības pasākums

Palielināt / Enlarge

AL47 komiteja un referente. Pirmā rindā no kreisās: Anda Vēliņa, Aina Kučera, Dr. Irīna Zabolonska, Māra Misa, Nora Žubecka. Otrā rindā no kreisās: Zeltīte Kasparsone, Vita Saltupa, Dzintra Samule, Ģinta Menzīsa (Menzies). FOTO Nora Žubecka.

Palielināt / Enlarge

Nora Žubecka (no kreisās) iepazīstināja ar referenti Dr. Irīnu Zabolonsku. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Referente Dr. Irīna Zabolonska stāv kreisā pusē. Klatēsošie skatās ekrānā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Fotografē Daina Grosa. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Māra Misa un Irēne Ziedare. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Nora Žubecka, Dzintra Samule, Dr. Irīna Zabolonska, Māra Misa, Gunta Eglīte. FOTO Gunārs Nāgels.

Rudenīga svētdienas pēcpusdiena Melburnā. Ne par karstu, ne par aukstu, bet galvenais, bez nokrišņiem. Labi laika apstākļi, lai 80 Melburnas latviešu 3. aprīlī sanāktu Daugavas Vanagu namā Ziemeļmelburnā un kopīgi pavadītu pēcpusdienu mājīgā gaisotnē, paēstu pusdienas ar labdarības mērķi – ziedot naudu Gaiļezera Bērnu slimnīcai.

AL47 komitejas rīkotām pusdienām viesu referente bija Dr. Irīna Zabolonska, Vispārējās pediatrijas klīnikas virsārste ar specialitāti – agrīno bērnu neiroloģijas traucējumi. Dr. Zabolonska jau 30 gadus strādā Gaiļezera Bērnu slimnīcā un jau 10 gadus ir sastrādājusies ar AL47 komiteju.

Referente savu stāstījumu par veselības aprūpi Latvijā iesāka ar pāris satraucošiem faktiem. 2009. gadā Veselības aprūpes budžets Latvijā ir tikai 3,4% no IKP. Pēdējos pāris gados slimnīcu skaits Latvijā pamatīgi sarucis – ja vēl 2007. gadā bija 94 slimnīcas, tad 2009. gadā vairs tikai 69. Lai gan pieaug ambulatorās aprūpes iestāžu skaits, tomēr vēl arvien Latvijā ir nepietiekams ģimenes ārstu skaits.

Referente pastāstīja par to, kādus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sedz valsts budžets un kādus nesedz. Vēlāk pacēlās arī jautājums, vai Latvijā ir iespējama arī privāta veselības apdrošināšana, ko referente apstiprināja, ka tādu ir privātām personām iespējams izņemt, kā arī privātās firmas saviem darbiniekiem apmaksā privāto veselības apdrošināšanu. Secinājums sekojošs – valsts patreiz nevar finansēt pietiekamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi – ir liels personāla trūkums, iedzīvotājiem ir ierobežota piekļuve medicīnas pakalpojumiem (piemēram, nav retums, ja paiet stunda neatliekamās medicīnas transportlīdzekļiem nokļūt pie pacienta) un ir atšķirības starp veselības aprūpes pakalpojumu cenām, to faktiskām izmaksām un vajadzībām.

Lai gan pēdējos gados krīzes rezultātā šis skaits ir samazinājies, fakts tomēr ir, ka pirms pāris gadiem uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā slimnīcās bija 76,4 gultas vietu, kas ir augstāks procents nekā citās Eiropas Savienības valstīs – pārsniedzot Igauniju, Slovākiju, Slovēniju un pat vecās Eiropas Savienības dalībvalstis, kā piemēram, Dāniju un Beļģiju. Izskaidrojums ir sekojošs – Latvijā daudziem slimnīcu pacientiem nav naudas, ar ko samaksāt par pakalpojumiem, piem., medikamentiem, un tāpēc slimnieki drīzāk brauks uz slimnīcu, kur viņus ievietos un ārstēs uz vietas, jo tad zināmām pacientu grupām nav par pakalpojumiem jāmaksā. Tomēr, tendence patreiz veselības aprūpē ir, ka ambulatorā palīdzība palielināsies, bet stacionārā samazināsies. Arī palielināsies apmaksa par kompensējamiem medikamentiem. Pēdējo gadu krīzes rezultātā arī samazinājies plānoto operāciju skaits.

Dr. Zabolonska mazliet pastāstīja par Bērnu slimnīcu, kas jau šogad svin 111. pastāvēšanas gadu. Slimnīcas personāla skaits ir 1916 darbinieki, un budžets ap 15 miljoniem latu. Slimnīcas misija ir uzticība bērnu veselībai un pateicība sabiedrībai par uzticību. Slimnīcai ir trīs daļas – Gaiļezerā, Torņakalnā un Ogrē, kur atrodas rehabilitācijas slimnīca. Gaiļezera ēka tika būvēta pirms 30 gadiem ar 105 gultas vietām. Slimnīca sastāv no daudzām nodaļām, to skaitā neonatoloģijas, neiroloģijas, somatiskās pediatrijas un citām nodaļām. Īpaši uzsverams fakts – slimnīcā ir psihiatriskā klīnika, kas parasti vienmēr bijusi atdalīta no parastajām slimnīcām.

Dr. Zabolonska ir neiroloģe īpaši agrīna vecuma bērniem ar attīstības traucējumiem. Ir iecere izveidot Agrīna vecuma bērnu neiroloģijas un attīstības centru, kur var paplašināt fizioterapeitiskās metodes un iepirkt fizioterapijai izmantojamās ierīces un inventāru, paplašināt personāla pieredzi ārzemēs un veidot ortožu darbnīcu. Šis ir konkrētais mērķis, kam AL47 komitejas rīkotajā pēcpusdienā saziedotā nauda aizies.

Saviesīgajā pēcpusdienā arī notika loterija, kur bija iespējams laimēt vērtīgus laimestus. Arī jautra kopīga dziedāšana papildināja šo pēcpusdienu. AL47 komitejas dāmas bija ieguldījušas daudz rūpju, laika un enerģijas, organizējot šo pēcpusdienu, ar īpaši augsti vērtējamu mērķi, un dāmu pūles nebija veltīgas – sarīkojums labi izdevies!

Daina Grosa
Laikrakstam „Latvietis“