Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


DVCV darbs Latvijā un apskats sociālekonomijā

Solvitas un Andra Sekstes referāti Pertā par stāvokli Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 81, 2010. g. 24. martā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Perta4

DV Pertas nod. pr. Ilmārs Rudaks ar ciemiņiem Solvitu un Andri Sekstēm. FOTO Jānis Purvinskis.

Solvitas Sekstes stāsts ar datora bilžu palīdzību par DVCV darbu Latvijā. Viņa stāstīja, kā DV saziedotā nauda gādā par slimo leģionāru labklājību, atvieglojot viņu dzīvi gan ar regulāru naudas pabalstu, gan ar samaksu par dārgajām un viņiem citādi nemaz nepieejamajām medicīniskajām zālēm. DV saziedotā nauda palīdz arī apciemot un atvieglot grūtos apstākļus tiem leģionāriem, kuri ir gultas režīmā, un paši pat nespēj atnākt uz DV mītni saņemt pabalstu, kuru tad viņiem aiznes un nodod. Tas viņiem ir kā saules stariņš viņu tumšajā dzīvē. DVCV arī gādā un sniedz palīdzīgu roku daudzbērnu ģimenēm: ģimenēm ar pieciem bērniem un arī bērniem, kurus vecāki dažādu iemeslu dēļ ir atstājuši vienus, un kam vispār nav aizgādņa. Toties jo sevišķi DVCV ievēro, ka palīdzība tiek sniegta tikai latviešiem. Tātad pirmais noteikums palīdzības sniegšanā ir, ka lūdzējs ir latvietis.

Bija prieks dzirdēt, ka Solvitas Sekstes uzskatā DV vārds ir tautā atguvis cieņu, un it kā vairāk netiek uzskatīta kā nacistu organizācija. Reprezentācija un labā sadarbība ar citām gan valsts, gan nevalstiskām organizācijām ir arī apsveicama. Šeit minētas tādas organizācijas kā sociālā palīdzība, kara ministrija un labā pretimnākšana no prezidenta kancelejas. Prezidenta labās zināšanas par DV organizāciju bijušas pat pārsteidzošas.

Solvitas Sekstes stāstam sekoja viņas vīra Andra klāsts par faktisko sociālekonomisko stāvokli šodien Latvijā. Viņš pastāvēja uz to, ka ne politiķu, ne arī žurnālistu stāstiem nevar ticēt, jo viņi strādā no tādiem skaitļiem, kuri tikai atbalsta viņu vajadzības. Toties viņš krāja un lietoja skaitļus no drošiem avotiem un ne tikai no valsts statistikas. Daudz bija tādu, kuri mums lika trūkties izbrīnā. Piemēram, ja mēs uztraucamies par Austrālijas iedzimto augsto mirstību, tad salīdzinot ar to, kas ir Latvijas iedzīvotājiem, mūsu iedzimtiem izmiršana nedraud. Latvietis viduvēji izdzīvo tikai līdz 37,7 gadiem, bet latviete līdz 43 gadiem. Ja otrās brīvības atgūšanas gadā Latvijā iedzīvotāju skaits pieauga par 10 000 cilvēkiem, tad jau nākamā gadā Latvijā cilvēku bija par 7000 mazāk.

Toties skaitļi tagad rāda, ka šis zudums ik gadu ir labojies un tagad jau gandrīz sniedzās uz līdzenumu. Toties krievu skaits ik ar gadu krītas. To viņš skaidroja ar to, ka pēc brīvības atgūšanas visi jaunākie krievi ar savām ģimenēm atgriezās Krievijā, jo viņiem vēl bija pie kā vai kur atgriezties, bet vecie krievu virsnieki palika Latvijā, jo Krievijā viņiem nekā vairs nebija. Tagad tie izmirst. Bailīgi ir tas, ka latvieši atstāj laukus un dodas dzīvot uz pilsētu. Lielākā latviešu tautas daļa dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē. Rīgā dzīvo gandrīz līdzīgs skaits latviešu kā krievu un cittautiešu kopā. Tad jau nav nekāds brīnums, ka Rīgas Domē pārsvarā ievēlēti krievi, jo latvieši paši negāja balsot.

Lielais valsts parāds, ko Latvija ir aizņēmusies no Eiropas, ir procentuāli daudz mazāks nekā lielajām Eiropas valstīm, kā piemēram, Portugālei, Grieķijai, Spānijai. Krīzi Latvijā izraisīja milzīgi lielie kredīti, ko Latvijā tik viegli deva ārvalstu bankas un ar to arī milzīgi lielais imports un mazais valsts eksports. Tātad neko neražoja, bet visu iepirka no ārzemēm. Jau tagad imports ir ļoti krities un eksports cēlies: latvieši sāk mosties un sāk ražot savu mantu nevis to iepirkt no ārzemēm.

Tagad tikai paliek ievēlēt latvisku, patriotisku Saeimu ar tādiem cilvēkiem, kuri grib valsti celt nevis pelt un kam ir kaut kādas spējas, ne tikai draudzība partijā, tad varbūt Latvija varēs atkal pamazām atgriezties pie saprāta, un augs tautas labklājība.

Paldies, ciemiņi, par jūsu devumu un vēlam jums laimīgu ceļu un vēl daudz redzēt no Austrālijas un šeit dzīvojošiem latviešiem! Paldies, Solvita, par Tavu labo darbu, ko tu dari mūsu leģionāru un latviešu bērnu labā!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“

(Red.: LR Centrālās statistikas pārvaldes (http://www.csb.gov.lv/) dati liecina, ka 2008. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 2008. gadā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm).



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com