PBLA nosaukuma maiņa

Pēdējos mēnešos LAAJ prezidijs daudz pārrunu veltījis PBLA nosaukuma maiņas jautājumam. Sekojošā priekšsēža Jura Ruņģa atklātā vēstule nosūtīta PBLA biedru organizācijām, lai veicinātu pārrunas pirms nākamās PBLA valdes sēdes oktobrī Rīgā. – Linda Ozere

Pagājušā gada PBLA valdes sēdē uz manu ierosinājumu pieņēma lēmumu: „PBLA valde nolemj, ka tās locekļiem – zemju organizāciju priekšsēžiem ir jānoskaidro savu dalīborganizāciju nostāja jautājumā par varbūtēju PBLA nosaukuma maiņu.“ Ar šo vēstuli gribu paskaidrot iemeslus šai rīcībai un veicināt pārrunas, lai apdomāti varam balsot par vārda maiņu šīgada PBLA valdes sēdē.

Jau labu laiku Austrālijā ir kristalizējusies doma, ka tagadējais PBLA nosaukums nav piemērots šodienas apstākļiem, un ir laiks atzīt, ka Latvija ir brīva, suverēna valsts. Laiks skaidrāk izteikt, ko mūsu augstākā jumta organizācija tagad pārstāv.

1. Patreizējais nosaukums ir pārdzīvojis savu atbilstības laiku. Daudzus gadus mēs, ārzemēs dzīvojošie, bijām vienīgie latvieši, kas patiešām bija „brīvi“. Tas tā vairs nav – Latvija ir brīva valsts, un katrs Latvijas pilsonis ir brīvs. Paturot nosaukumu „Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība“, mēs apvainojam Latvijas latviešus.
2. PBLA ir jumta organizācija tiem latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Agrāk tie bija tikai rietumu zemju latvieši, kuri tur ieradās pēc otrā pasaules kara. Tagad PBLA ir jumta organizācija arī latviešiem, kuri nesen izbraukuši no Latvijas, un arī tiem, kuri dzīvo bijušās Padomju Savienības valstīs. Mums galvenokārt interesē uzturēt latviešu sabiedrību ārpus Latvijas, ietekmēt Latvijas valdību un Latvijas sabiedrību tajos jautājumos, kas skar mūsu tiesības un attiecības ar Latviju, un palīdzēt Latvijai, it sevišķi attīstīties par demokrātisku, rietumniecisku valsti. Mūsu īstais kopsaucējs ir tas, ka mēs dzīvojam ārzemēs, ne vairs tas, ka dzīvojam „brīvās zemēs“, kontrastā ar reiz okupēto Latviju.
3. Valdes sēdē izskanēja doma, ka PBLA ir labi pazīstams un respektēts nosaukums valdības aprindās un, ka tāpēc to nevajag mainīt. Bet kā ir ar vispārējo tautu? Ja vispār viņi par mums interesējas, tad katrreiz, kad jāizskaidro mūsu nosaukums, paceļas jautājums: „Kāpēc jūs un ne mēs?“ Esmu to vairākkārt personīgi piedzīvojis un daudzreiz lasījis Delfi portālā.
4. Vārds, kuru mums nav jāmaina un kurš mums var kalpot līdz tā mūža beigām ir „Brīvības fonds“. Latvieši ārzemēs ziedoja naudu, lai veicinātu Latvijas neatkarību. Tagad, kad tā ir panākta, varam šos līdzekļus lietot, veicinot Latvijas attīstību pēc saviem ieskatiem un spēkiem.
5. Ir arī dzirdēta doma, ka zaudējam savu marku jeb zīmolu, kas kalpojusi ilgus gadus. Katrai maiņai ir vajadzīgs pārejas periods, un mēs jaunā nosaukuma iepazīšanu varam veicināt, uz nenoteiktu laiku, aiz jaunā vārda iekavās rakstot: „Agrāk sauktā PBLA“.
6. Kāds varētu būt šis jaunais nosaukums? Vistuvākais tagadējam un visskaidrākais būtu: Pasaules Ārzemju Latviešu Apvienība (PĀLA). Protams, ja ir labāki priekšlikumi, tad tos vajadzētu apsvērt.
7. Tāpat kā pagājušā maiņa (PBLA nav apvienības pirmais nosaukums) deva impulsu jaunai darbībai, jauns nosaukums, ar Ārzemju kā definējošo termiņu, var dot mūsu apvienībai jaunu virzienu un darba spēku.

Ar patiesu cieņu,

Dr. Juris Ruņģis
Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē
Prezidija priekšsēdis
2010. g. 28. martā