Adelaidē sagaida latviešus ziemas olimpiādē

Sestdien, 13. februārī Adelaides Daugavas vanadžu kārtējās sestdienu pusdienas papildināja ziemas olimpiādes atklāšana televīzijas pārraidē no Kanādas.

Nama ēdamtelpā/bārā bija sapulcējušies vairāk kā kārtējie štammgasti, lai noskatītos ziemas olimpiādes atklāšanas ceremoniju, kas sākās ar visu dalībvalstu iesoļošanu olimpiskā stadionā. Protams, kā galveno, gaidījām Latvijas komandu, bet ar prieku un lepnumu noskatījāmies arī, kā iesoļo smaidīgie austrālieši. Ar lielu nepacietību (viltotu interesi?!) palaidām garām mazās Āfrikas un Karibjūras valstiņas, kur trūkst kā aukstuma, tā sniega, un grūti saprast, kā viņi var gatavoties ziemas spēlēm. Modes kritiķi iztirzāja katras komandas tērpu daiļumu, griezumu, krāsas, piemērotību utt.

Šampanieša glāzes bija uzpildītas jau laikus, un tikko parādījās sarkan-balt-sarkanais karogs, tā telpā izcēlās gaviļu vētra, un Daugavas vanadžu priekšnieces vietniece lielā sajūsmā un aizkustinājumā iesaucās Lai veiksme Latvijai! Tik vien trūka kā himnas dziedāšana. Kaut kā, drīz pēc pirmās (Rīgas šampanietis) pudeles iztukšošanas uz galda parādījās otrā, un drīz pēc tam arī trešā. Uzdzērām par visu naudu uz Latvijas labām sekmēm vispasaules arēnā.

Skaitliski mūsu komanda nepalika kaunā, tērpi glīti, sejas smaidīgas. No sirds vēlam tai labus panākumus, lai celtu Latvijas slavu pasaules acīs.

Jutām līdz Gruzijas komandai par traģēdiju, kas viņus piemeklēja jau pirms spēļu atklāšanas, kad bojā gāja kāds no viņu sportistiem. Gruzīni savu biedru pieminēja ar nopietnām sejām un sēru lentu pie karoga un ap piedurknēm.

Protams, mūsu puiši un meitas bija visiznesīgākie, visstaltākie un vislabāk apģērbtie visā parādē. Daži skatītāji pauda viedokli, ka katram vajadzēja rokā vicināt mazu Latvijas karodziņu, tāpat kā citās komandās. Kad mūsējie bija garām, vēl nogaidījām lietuviešus, taču pēc tam daudziem zuda interese, un ap galdu sākās vispārējas sarunas. Ar interesi vērosim nākošo pāris nedēļu notikumus Kanādā.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“