Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Daugavas Vanagi salido

Konference un sēde „Bērzainē“ Freiburgā

Laikraksts Latvietis Nr. 204, 2012. g. 6. jūnijā
Vera Rozīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagu pārstāvji Eiropas Parlamentā. FOTO Guntis Švītiņš.

Daugavas Vanagi Bērzainē pēc karoga uzvilkšanas. FOTO Guntis Švītiņš.

Prezidenta apsveikums.

Partijas „Vienotība“ apsveikums.

No 24. līdz 28. maijam Vācijas Daugavas Vanagu centrā Bērzaine, kas atrodas Freiburgā, salidoja Daugavas Vanagu un citu lielāko pasaules latviešu organizāciju vadītāji, lai izvērtētu pašreizējo darbību un iezīmētu organizācijas nākotnes centrālos virzienus.

Šī bija viena no visnozīmīgākajām Daugavas Vanagu rīkotajām konferencēm, kuru pārstāvēja delegāti no Latvijas, Amerikas, Kanādas, Austrālijas, Anglijas un Vācijas, kā arī lielāko ārpus Latvijas latviešu organizāciju vadītāji – Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis un Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis.

Ņemot vērā to, ka ievērojams skaits latviešu pēdējos divdesmit gados pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs, aktualizējas nepieciešamība stiprināt vienotu nacionālo informatīvo telpu. Tāpēc arī konferences temats bija Latviešu organizāciju ārpus Latvijas nākotne un informācijas apmaiņas loma to darbībā.

24. maijā dalībnieki devās uz Strasbūru, kur Daugavas Vanagu Vācijas-Bonnas nodaļas vadītājs Austris Grasis bija noorganizējis tikšanos ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu. Daugavas Vanagu pārstāvji iepazinās ne tikai ar Eiropas Parlamenta ēku, bet arī uz brīdi varēja kā viesi vērot Eiropas Parlamenta sēdi, kurā no augšas bija labi redzami visi deputāti, tai skaitā – arī Latvijas delegāti.

Juris Vectirāns, kurš pašreiz vada Daugavas Vanagu organizāciju Latvijā, ar īpašu rūgtumu noraudzījās uz Latvijas delegātu Eiropas Parlamentā Alfrēdu Rubiku, kuru par pretvalstisku darbību tieši Jura Vectirāna vadībā pēc Latvijas valsts neatkarības deklarācijas pasludināšanas arestēja, jo 1991. gada puča laikā viņš pildīja parlamenta, kas tolaik vēl bija Augstākā Padome, uzraudzību un vadīja LPSR kompartijas centrālkomitejas ieņemšanu un tās līdera arestu.

Laiki mainās, daudzie negaidītie pagriezieni Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē liek nopietnāk ielūkoties mūsu Valsts priekšstāvjos un ar daudz lielāku personīgo atbildību balsot vēlēšanās, izraugoties, kam deleģēt savu uzticību.

Īsajā uzrunā, ko viesiem veltīja deputāts Kariņš sēdes starplaikā, viņš izteica lielu cerību Latvijas nākotnei, augstu vērtējot latviešu jaunatni.

Ne velti Daugavas Vanagi par vienu no prioritātēm nākotnē izvirza darbu ar bērniem un jauniešiem, kā arī informācijas apmaiņu, kas spētu sasniegt arī tos jaunos cilvēkus, kuri devušies darba meklējumos vai studijās uz ārvalstīm, lai tie nezaudētu saikni ar Tēvzemi.

Daugavas Vanagu organizācija, kura veidojusies pēc Otrā Pasaules kara noslēguma Beļģijas karagūstekņu nometnē, ar mērķi palīdzēt latviešu bijušajiem karavīriem un viņu ģimenēm, gadu laikā izaugusi par plašu latviešu organizāciju, kuras vēlāko gadu galvenie mērķi un uzdevumi bija: pulcēt latviešus visā pasaulē vienotas tautas kopības saglabāšanai, kopt un uzturēt latviešu starpā varoņgaru, nacionālo vienotību un morālisko stāju, palīdzēt grūtībās nonākušajiem tautiešiem, atbalstīt un veicināt latvisko kultūru, izglītību un jaunatnes attīstību, aizstāvēt Latvijas neatkarību un brīvību, stiprināt ticību Latvijas valstij, godināt visus karavīrus, kas cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību, kā arī sadarboties ar cilvēkiem no citām tautām kopējo interešu un mērķu sekmēšanai.

Daudzo referātu vidū īpašu vērību guva Okupācijas muzeja direktora un Jaunās Gaitas pirmā redaktora Valtera Nollendorfa priekšlasījums Informācijas apmaiņas un mediju loma, trimdai kļūstot par globālu fenomenu. Kā jaunākajām paaudzēm veicināt motivāciju apgūt latviešu valodu un veicināt latviskumu ārpus Latvijas.

Konferences gaitā viņš iepazīstināja klātesošos ne tikai ar Okupācijas muzeja paplašināšanas projektu, bet arī atklāja sevi kā dzejnieku, lasot savu valodā bagāto un dziļām emocijām caurstrāvoto dzeju vienā no vakariem.

Ar neatslābstošu interesi pēdējā konferences dienā klausītāji sekoja paneļdiskusijai Informācijas apmaiņas un mediju loma latviešu organizāciju darbībā, kuru vadīja Daugavas Vanagu priekšsēdis Vācijā un konferences organizētājs Indulis Bērziņš – šis uzņēmīgais, jaunais cilvēks no Latvijas, parādot sevi ne tikai kā teicamu organizatoru, bet arī kā drošu balstu Daugavas Vanagu organizācijai, kurai iezīmējas jauni ceļi un uzdevumi mūsu tautas saliedēšanā un nostiprināšanā.

Viņa referāts Vienotas informācijas telpas nozīme paaudžu vienošanā un organizāciju saziņā ar latviešiem savās mītnes zemēs, samazinoties avīžu un apkārtrakstu abonentu skaitam, palīdzēja konkretizēt Daugavas Vanagu organizācijas nākotnes uzdevumus un sniedza rezumējumu šai nozīmīgajai konferencei.

Vera Volgemute Rozīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com