Informācijas apmaiņas loma

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Mārtiņš Bērziņš. FOTO Inese Kalniņa.

Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēde Bērzainē, Freiburgā no 2012. gada 24. – 28. maijam.

Piektdien 25. un sestdien 26. maijā konference: Latviešu organizāciju ārpus Latvijas nākotne un informācijas apmaiņas loma to darbībā.

Referāts Informācijas apmaiņas vēsturiskā loma Daugavas Vanagu Vācijā darbībā un organizāciju ārpus Latvijas nākotnē pēc 5, 10, 20, 50 gadiem; Mārtiņš Bērziņš Daugavas Vanagu Vācijā (DV V) prezidija loceklis.

Ievads

Visilgāk dzīvoju Vācijas pavalstī Bavārijā, kuru sauc par brīvvalsti. Brīvvalstī drīkst arī brīvi runāt. Tātad es runāju galvenokārt par pieredzi un attīstību Vācijā.

DV V ir maz problēmu, bet gan uzdevumi, kuri jāatrisina. Uzdevumiem es pieeju kā tehniķis. Ja motors, piemēram, kārtīgi nedarbojas, iemesls jāatrod. Varbūt kāda skrūve par ciešu vai par maz piegriezta, nepareizā eļļa vai degviela ielieta.

1. Kas ir Informācija?

Ir mutvārdu un rakstīta, kā arī nerakstīta vai bezvārdu informācija. Parasti runā par rakstveida informāciju.

Nerakstītā ir tikpat svarīga vai dažreiz pat svarīgāka. Piemēram, ja sabiedrībā kāds saēdies pamatīgi ķiplokus, citi ar laiku no viņa attālinās un viņa sniegto informāciju neuzņem labvēlīgi. Pavisam cits skats, ja visi ēd ķiplokus. Tātad jābūt zināma vēlēšanās un pareizam sadarbības veidam starp ziņu raidītāju un ziņu saņēmēju.

2. Palīglīdzekļi informācijai

Mainoties laikiem un tehniskai attīstībai, arī mainās saziņas līdzekļi.

Pēc kara nometnēs galvenokārt bija personīgas sarunas, sapulces, vēstules. Tautieši, izklīstot pa pilsētām, valstīm un kontinentiem, sazinājās ar apkārtrakstiem, pa telefonu, faksu, ar filmām, pa radio un televīziju.

Jaunākajos laikos internets apvieno daudzas no šīm iespējām, bet iespējas jāmāk pareizi un mērķtiecīgi pielietot. Daudziem ir internets, bet viņi nemāk savas domas zināmā secībā izteikt. Cits māk labi rakstīt, bet viņam nav interneta pieejas.

Neaizmirsīsim gluži saimnieciskos jautājumus, kuri jārisina tehnikas iespēju sekošanā.

3. Informācijas loma DV darbībā

Pēc kara informācija bija no pēdējā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcības ietekmēta – vadība noteica, ko drīkst teikt un rakstīt.

Domāt tomēr nevarēja aizliegt. Kopējie pasākumi – caur informāciju ietekmēti – notika arvien retāk. Jaunā paaudze tika izslēgta, jo bija par zaļu (nemākulīgu) vai arī par rozā, vai par sarkanu, jo saskatīja tur komunisma pirkstu. Jaunatne meklēja savu ceļu. Vācijā tas izraisīja 1968. gada nemierus un iespaidoja arī latviešu jaunatni. Liela daļa aizgāja savu ceļu vai pat uz citu sabiedrību.

Organizāciju struktūras sastinga, un biedru skaits samazinājās. Biedru skaitam samazinoties, darbības sadalīšana pa nozarēm nedeva nekādus atvieglojumus un arī nepalīdzēja darbu veicināt, un jaunus biedrus ieinteresēt un piesaistīt.

4. Piemēri informācijas sniegšanai pagātnē

Kad iesāku piegriezt lielāku uzmanību sabiedriskam darbam, norādīju uz nepareizu informāciju vācu presē. Tas neinteresēja un atbilde bija: Esi priecīgs, ka vispār par mums raksta.

Kad sāku piedalīties sapulcēs, manīju, ka biedru iesniegumi un vēstules netika apskatītas vai atbildētas. Arguments: Kas to lai darītu? Ar šādu rīcību plaisa starp valdi un biedriem paplašinājās. Netika ievērots, ka informācijai ir divas puses – raidītājs un saņēmējs, kuras jāsaskaņo.

Pirms kādiem sešiem gadiem biju vēstniecībā Berlīnē uz latviešu organizāciju vadītāju sapulci. Piedalījās arī jauniešu grupas vadība no Minhenes. Viņu priekšnesums sapulcē tika izsmiets kā nereāls. Ar to panāca, ka šī jaunatnes daļa līdz šai dienai atsacījusies no sadarbības ar organizācijām. Kur mēs būtu šodien bez sapņiem un vīzijām par Latvijas brīvību?

Pirms nedēļas satiku Vircburgā folkloras kopu Ceiruleits no Latvijas. DV nodaļai, sadarbībā ar draudzi, bija izdevies grupu uzaicināt piedalīties internacionālos pavasara svētkos. Viņi ar lielu sajūsmu, prieku un pārliecību dziedāja un dejoja. Sajūsmināja gan latviešu, gan vācu skatītājus, jo nebija iespaids, ka priekšnesumi būtu iedresēti. Skatītājos radās vēlēšanās vairāk uzzināt par latviešiem un Latviju.

5. Šodienas iespējas un prasības

Katrai darbībai nepieciešami līdzekļi, kurus attiecīgai sabiedrībai pašai jāsagādā. Apmēram 5% no latviešiem ārpus Latvijas ir organizāciju biedri. Tie nespēj 95% latvietību finansēt un uzturēt.

Sašķelšanās daždažādās sīkās organizācijās neveicina darbību garākam laika sprīdim. Nepieciešama vadība ar skaidriem mērķiem un vairākumam sasniedzamu informācijas veidu un iespējām.

6. Organizāciju nākotne

Organizācijai jābūt ar demokrātisku un atklātu struktūru.

Organizācijai pašai jāgādā par savu mērķu finansējumu.

Organizācijai gadu gājumā jāiesaista vienmēr arī jaunākās paaudzes un tām jāuztic amatu pildīšana un darba veikšana.

Nepieciešama savstarpējā organizāciju informācija arī starp biedriem un vadību.

DV V apmēram pirms 10 gadiem iesāka pa šo ceļu iet.

Redzami jau pirmie panākumi zemes valdē un dažās nodaļās.

Veidojās skoliņas, un pieaug dalībnieku skaits pasākumos.

Jāatrod un jāpielieto piemērotākais saziņas un informācijas veids.

Ja pa šo ceļu iesim tālāk, man nav šaubu, ka latviešu valoda vēl ilgi skanēs DV V paspārnē un veidosies dažādas latviešu darbības.

Piezīme

Par nākotnes mērķiem ar lielāko prioritāti konferencē uzskatīja:

• latviešu valodas mācīšanu, runāšanu un pareizu lietošanu;
• izglītību un vēstures mācīšanu;
• attīstīt un pielietot nepieciešamos informācijas un saziņas līdzekļus.

Mārtiņš Bērziņš
Laikrakstam „Latvietis“