Jāņa „Līgo vakars“ Vācijas mazpilsētā

Palielināt / Enlarge

Ebdenu ģimene. No kreisās: Sarmīte, Aija, Dainis, Jānis, Nīls.

Palielināt / Enlarge

Jānis Ebdens (no labās) ar savu skolotāju.

Skolas 2012. g. izlaiduma sauklis Abilities – Mēs ejam, jo mēs spējam un drīkstam...

Līgo vakarā nobeigt izcilu ģimnāziju – tas notiek tikai vienreiz mūžā! Tā arī latvietim – Jānim. Liela vācu ģimnāzija Bucbahā (Butzbach) atvadījās no 157 absolventiem, Vācijā abiturientiem. Skolu apmeklē ap 1200 jauniešu. Tikpat ļaužu ieradās svētku zālē, lai turpat piecas stundas piedalītos uzjautrinošās svinībās. Ģimnāzijas beidzēji: zēni, tumšos uzvalkos, meitenes – kā uz balli, kura nebija paredzēta. Absolventu uzdzīvošana bija jau notikusi dienu iepriekš. Jāņa 18 klases biedri bija devušies ar traktora vilktiem siena ratiem pa savu plašo pagastu, lai tā iedzīvotājiem parādītu, ka viņi tagad pieder t.s. izglītības izlasei! Tā skaidroja Skolēnu pašpārvaldes pārstāvis savā uzruna. Viņš reizē uzsvēra, ka skola viņiem palīdzējusi izkopt neierobežotus talantus – abilities! Un sagatavojusi tiktāl, ka 2012. g. absolventi mierīgu sirdi izvēlējušies sev saukli – mēs ejam, jo spējam un drīkstam.

Divas skolotājas izpelnījās burtiskus standing-ovations (vētrainus aplausus). Angļu valodas skolotāja uzskaitīja neparastākās atbildes, ko saņēmusi klases darbos, piemēram, Margareta Tačera (M. Thatcher) izraisījusi I un II Pasaules karu! Akadēmisko runu teica latīņu valodas skolotāja, kurai jaunieši sauca priekšā atslēgas vārdus jau laikus viņas atstāstītajām kutelīgajām epizodēm pavadītajā mācības gadā. Mijiedarbība skolēnos izraisīja lielu sajūsmu – viņi labi zināja, par ko ir runa!

Lielāks skaits skolēnu saņēma uzslavu par izcilām atzīmēm. Ducim jauniešu pasniedza speciālas balvas no vācu matemātiķu, fiziķu un rotariešu apvienībām. Skolas direktors sumināja vienu maza auguma, neuzkrītošu zēnu. Tik daudz vieninieku (labākā atzīme Vācija!) neesot redzējis savā 30 gadu darba mūžā!

Skolas beidzēji bija izveidojuši savu orķestri, t.s., big band ar dziedātājiem. Netrūka Dienvidamerikas ritmu! Tie jautri bagātināja runu, liecību izsniegšanu, paldies un atvadu vārdu pilno programmu. Jāņa simpātiskais klases audzinātājs, pats angļu valodas skolotājs, savus audzēkņus apzīmēja par svinētājiem. Par to pretim saņēma klases dāvanu – karti uz alus brūzi kopā ar klasi. Skolotājam arī garšojot!

Mājās tikām ap pusnakti. Jāņa tēvs mudināja neaizmirst, ka Līgo vakars vēl nav galīgi nokavēts. Sarosījāmies uz terases ar Latvijas Jāņu sieru un mājas gardumiem. Diemžēl Latvijas radio dzirdējām tikai retu Līgo dziesmu – pēc parastām ziņģēm nenesās prāts. Ugunskuru daļēji aizstāja gaļas, dārzeņu grils un lukturi no dažādām svešākām zemēm. Rītausmu sagaidījām bez paša Jāņa. Viņš bija iekritis gultā, teikdams, ka nu gan vairāk nejaudājot...

Kāds runātājs jauniešiem novēlēja tikai zaļu gaismu dzīves luksaforā. Nenāks pa sliktu, Jānim strādājot un ceļojot Dienvidamerikā!

Jānim brauciens siena vāģī ilgu stundu garuma esot bijis tas labākais un draudzīgākais skolas atvadu svinībās Līgo priekšvakarā!

Aija Ebdena
Laikrakstam „Latvietis“