Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jāņu diena Pertas latviešiem

Milzīgais ozols pie Latviešu centra aicina visus Jāņa bērnus uz svētkiem

Laikraksts Latvietis Nr. 208, 2012. g. 4. jūlijā
Sarmīte Rikmane -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ausma ar Ritu nākamajam laimīgās lozes īpašniekam sola melno balzāmu un Latvijas rupjmaizi. Dāvinātāju prieks uzšķiļ burvīgas smaida dzirkstelītes. FOTO Sarmīte Rikmane.

Perta_Jani

Četri Jāņi Pertā. No kreisās: Kukuls, Vucēns, Purvinskis un Lūks.

Latvieši Pertā Jāņu dienu ik gadu gaida ar nepacietību. Tās ir atmiņas no mīļās Latvijas, tie ir brīnišķīgi kopā būšanas brīži, kad var izdziedāties Līgo dziesmas un satikt senus draugus. Lielākā daļa no mums jūniju izdzīvo divās laika un dabas zonās. Sirdīs ir Latvijas laiks un vasara ar smaržīgām pļavām un garāko dienu. Realitātē – Rietumaustrālijas laiks, piecu stundu starpību ar mīļajiem Latvijā un lietainu ziemas īsāko dienu. Varam priecāties, ka daba uzklausījusi mūsu lūgšanas un šogad dāvā brīnišķīgu saulainu svētdienu. Svētītu Jāņu dienu. Un cik precīzs ir teiciens: svētkus radam mēs paši savās sirdīs! Un tad – no sirds uz sirdi!

Milzīgais ozols pie Pertas Latviešu centra aicināt aicina visus Jāņa bērnus uz svētkiem. Ar apbrīnu vēroju Daugavas Vanadzes, kas visas uzposušās latviešu tautas tērpos. Varu tikai minēt, kuru gadu desmitu viņas rosās pa latviešu namu, gādājot, lai visi svētki būtu gardi, dziesmoti, sirsnīgi un mājīgi. Nav brīnums, ka tik daudz Jāņa bērnu mums šeit Pertā, un arī šogad viņi nāk un nāk! Telpu pat nepieciešamas papildināt ar pāris galdiem un krēsliem.

Čalas pirms pasākuma nerimst, jo gadu nasta un arī attālumi liedz daudziem satikties biežāk. Un tad Jānis Kukuls, Rietumaustrālijas Latviešu biedrības priekšnieks, sveic visus klātesošos Jāņu dienā. Sirsnīgā un enerģiskā vīra balss aizlūzt, kad atmiņu kamols aizritinās daudzus gadus atpakaļ. Tas ir tik neizsakāmi emocionāls mirklis, kuru visi pārvaram ar mazu klusuma pauzīti un atmiņu zibsni.

Rita Džonsone kopā ar kolēģēm no Latviešu biedrības humoristiskā vārdu spēlē pastāsta, kāpēc viņām neizdodas pagatavot Jāņu sieru, atstājot to kā goda pienākumu ilggadējam un profesionālajam Jāņu siera meistaram Alfam. Siers nudien tik ļoti garšīgs, it kā tikko kā no Latvijas virtuves nācis! Nikolajs to ar juveliera precizitāti sagriezis slaidās standziņās, lai katrs kārumnieks šo sieru par simbolisku naudiņu var iegādāties DV kluba bārā. Mazs lasījums par baumu izplatīšanās kosmisko ātrumu izsmīdina mūs kārtīgi. Varam tikai secināt – nudien, kā dzīvē!

Cik skaisti, ka visiem četriem Pertas Jāņiem katru gadu svētkos tiek pa visskaistākajam ozollapu vainagam. Es varu tikai minēt, cik bagāts ir dāsnā ozola mūžs Pertas Latviešu centra pagalmā. Paldies par sajūtām, kuras tas ikreiz dāvā mums, kad esam kopā savā Latviešu namā, jo citkārt ikdienā mēs šeit baudām palmu un citu eksotisko koku klātbūtni.

Un tad kā pērkons no skaidrām Latvijas debesīm atskan kordiriģenta Jāņa Vucēna balss. Es varu saderēt – to dzirdēja arī Latvijā! Pertas Latviešu kora skandētās Jāņu dziesmas noskaņo mūs visus uz svētku viļņa. Pēc kora priekšnesuma Jānis aicina mūs visus izdziedāties un slepus vēro aktīvākos. Kas viņam padomā? Korim esot vajadzīgi dalībnieki, lai kuplinātu jau esošo dziesmu entuziastu pulciņu! Pa to laiku arī svētku pusdienu porcijas sadalītas. Ar kādu grāciju Ausma un Mirdza tās izdala! Uz rokas pat pa trīs šķīvji, kuros ir šķovētie kāposti, kartupeļi, svaigi sautēti dārzeņi un desiņas. Bārā katrs var iegādāties arī vīnu vai alu.

Pēc tik gardām pusdienām Jānis mūs atkal mudina uz dziedāšanu. Arī tā varot sadedzināt kalorijas. Ticam viņam un dziedam no sirds, jo drīz uzsmaržo kafija, un galdā parādās zemeņu un šokolādes kūkas.

Kā ikkatrā lielākā pasākumā, arī šoreiz neiztikt bez loterijas. Ja atmiņa mani neviļ, Ainai nekad netika pilnās lozes. Šoreiz – divas! Tiesa gan, pie tās otrās balvas nebija tik viegli tikt, jo vajadzēja no tukšās limonādes bundžiņas izvilkt nez kāpēc pirms tam tur iemesto saņurcīto un saplēsto biļetīti. Te nu bija vajadzīgas vīrieša rokas. Palīgs bija klāt, un ar īstu Lāčplēša spēku bundžiņu salocīja, lai Aina varētu salikt kopā mazo loterijas biļetīti ar maģisko 38. numuru.

Laiks paskrien nemanot, taču sarunas nerimst un atmiņas – kā visgardākais emocionālais deserts tiek izgaršotas vēl un vēl. Jāņi agrāk tikuši svinēti ar dziesmām un dejām līdz pat rītam. Sajūsminos par to enerģiju, kas virmo telpā, kur visi kopā svinam savus svētkus. Cik saullēktus varētu un vajadzētu sagaidīt, klausoties Pertas latviešu emigrācijas stāstos...?

Paldies Latviešu biedrībai par šiem latviskajiem svētkiem. Paldies par gardajām pusdienām, našķiem, dāvanām loterijai, paldies par jokiem un dziesmām. Paldies par sieru un alu. Paldies par uguns muciņu, kas rada tādu māju un Līgo nakts sajūtu! Paldies par mīļo akcentu uz katra galda – svecīti un ozola lapiņām. Vislielākais paldies ikvienam, kas atnāca un kam Jāņu diena ir īpaša. Patiesībā tik maz vajadzīgs, lai sasildītu sirdis, lai radītu tādu svētku un mājīguma sajūtu, ka, mājās aizejot, pasākumu kalendārā jāmeklē datums, kad atkal visi būsim kopā.

Sarmīte Rikmane
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com