Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Lapu agonija“

Izdota vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa grāmata

Laikraksts Latvietis Nr. 209, 2012. g. 11. jūlijā
Ilma Elsberga -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Andrieva Ezergaiļa grāmata „Lapu agonija“.

Vēsturnieka un humanitāro zinātņu doktora Andrieva Ezergaiļa grāmata Lapu agonija ir veltījums viņa dzīvesbiedrei – literatūrzinātniecei Intai Miškei-Ezergailei (1932 – 2005). Tas ir stāsts par pretrunu plosītas personības dzīvi un patības meklējumiem Latvijā un vēlākajos gados ASV. Autors grāmatu sarakstījis jau pēc sievas nāves, balstoties uz viņas dienasgrāmatām.

Latvijā grāmatu izdod biedrība Atvērtās krātuves. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un uzņēmums Lursoft. Lielāko daļu tirāžas izdevēja dāvinās Latvijas bibliotēkām.

Grāmatas fragmenti lasāmi arī speciāli izveidotajā mājaslapā www.ezergailis.com. Turpat atrodamas arī biogrāfijas ziņas par Andrievu un Intu Ezergaiļiem. Mājaslapā grāmatu iespējams arī pasūtīt un iegādāties.

Andrievs Ezergailis: „Mana rakstīšana iesākās kā cīņa pēc varas, sacelšanās pret aizmirstību, ko tautas valodā dēvē par nāvi. Tas bija protests pret nāves pārsteidzīgo dekrētu, ka Intai jāmirst. Man pilnīgi nepieņemams bija dekrēta paragrāfs, ka sakari lauzti, ka nekad mums nebūs ne tiesību, ne iespēju sarunāties – pārmīt vārdus, savīt domas, dziedāt un dancot. Grāmata savā ziņā ir maza uzvara pār drūmo pļāvēju.“

„Lapu agonija ir vēlēšanās saprast – kas bija tie dēmoni, ar kuriem visu mūžu cīnījās Inta Ezergaile. No vienas puses – profesore, kas raksta akadēmiskas apceres par literatūru, no otras – smalka un jūtīga personība, kuru māc depresija un kura ārkārtīgi emocionāli uztver saskarsmi ar pasauli,“ grāmatu raksturo tās redaktors Guntis Berelis.

„Andrievs un Inta Ezergaiļi pieder mūsu trimdas intelektuālajai elitei, bet viņa mūža darba apzināšana Latvijā, sevišķi publikāciju svešvalodā, vēl ir tikai sākumā. Rainis un Aspazija, Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive, Imants Ziedonis un Ausma Kantāne – šiem latviešu kultūrā izcilākajiem intelektuālajiem pāriem mēs droši varam pievienot arī Andrievu un Intu Ezergaiļus. Ilmas Elsbergas tulkotā un izdotā Lapu agonija ir savdabīgs Intas un Andrieva Ezergaiļu dubultportrets, viņu intensīvās prāta dzīves ainava, kur intīmais mijas ar sabiedriski nozīmīgo, viņu latviskais pirmsākums un pārnacionālā esamība, viņu laicīgās dzīves atspulgi un mūžības temperaments, traģiskais ar skaisto. Grāmata priecē, atgādinot, cik fundamentāla nozīme cilvēka dzīvē var būt literatūrai, mēģinot saprast sevi un pasauli, savas esības pamatus,“ saka literatūrzinātniece, profesore Ausma Cimdiņa.

„Sekmīgas ASV literatūrzinātnieces cīņa ar sevi, savām slimībām, paškritiku, depresiju un uzvara kā vēlziedei dzejniecei, gan rakstot angliski, ne savā dzimtajā latviešu valodā,“ saka Latvijas Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

„Kāpēc šī grāmata var kļūt ļoti nozīmīga mums – šodienas Latvijas piederīgajiem? Tāpēc, ka ļoti skaudri uzrāda tos 20. gadsimta divu karu izraisītos simptomus, kuri joprojām nav sadziedēti un ar kuriem mums katram nākas saskarties arī ikdienā – plaši izplatītā vēlēšanās sagaidīt problēmas atrisinājumu un atzinību no kāda gudrāka, labāka, profesionālāka glābēja (šodienas valodā runājot – eksperta), bailes uzņemties atbildību pašiem par savu dzīvi, neuzdrošināšanās izmantot iespējas, bet nemitīga atzinības gaidīšana no ārpuses. Upura un cietēja loma, kurā cilvēks nonāk, izvairoties no atbildības, rada agresiju, kas vairumā gadījumu tiek vērsta pret tiem, kas ir pa rokai – pret saviem tuvākajiem, valsti un galu galā arī sevi,“ grāmatā paustos pārdzīvojumus analizē psihoterapeite un filoloģe Māra Taivane.

Inta Ezergaile, meitas uzvārdā Miške, dzimusi valsts ierēdņa un privātģimnāzijas skolotājas ģimenē, nelielā, bet skaistā dzimtas īpašumā Rīgā, Pārdaugavā. Ģimene piederēja augstākajam vidusslānim, bija labi situēta, ko nodrošināja Intas tēvatēvs Kārlis Miške – apgāda Valters un Rapa spiestuves vadītājs. Inta auga vecāku un vecvecāku lutināta, materiālo rūpju neapēnota, taču ģimenes labklājībai svītru pārvilka karš un Latvijas okupācija. Ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk pārceļas uz ASV, kur Inta dibina ģimeni, iegūst doktores grādu un veido spožu akadēmisko karjeru.

Inta Miške-Ezergaile bija literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore, daudzu literatūrzinātnisku rakstu un vairāku grāmatu autore, trīsdesmit gadus, līdz pat savai pensijai, bijusi profesore Kornela Universitātē ASV. Brieduma gados sākusi rakstīt dzeju, kas četrās grāmatās publicēta pēc viņas nāves 2005. gadā.

Andrievs Ezergailis ir vēsturnieks, humanitāro zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, vēstures profesors Itakas koledžā ASV. Specializējies 20. gs. Latvijas vēsturē, īpaši pētījis 1917. gada revolūciju un holokaustu Latvijā. Daudzu rakstu par vēsturi un vairāku grāmatu autors.

Tāpat kā viņa dzīvesbiedre, arī A. Ezergailis dzimis Latvijā un kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pēc tam izceļojis uz ASV.

A. Ezergailis tiek uzskatīts par pasaules mēroga speciālistu jautājumos, kas saistīti ar holokaustu Latvijā, un viņš ir vienīgais latviešu vēsturnieks, kura komentārus par PSRS sabrukumu 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā publicēja pasaulē labi zināmais laikraksts New York Times.

Ilma Elsberga
Biedrības „Atvērtās krātuves“ vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com