Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai“

PBLA priekšsēža uzruna konferences atklāšanā

Laikraksts Latvietis Nr. 211, 2012. g. 24. jūlijā
Jānis Kukainis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

Augsti godātais tieslietu ministra kungs,
ekselences, dāmas un kungi,
godātie konferences dalībnieki,

Pasaules brīvo latviešu apvienības darbība notiek, pateicoties savu biedru organizāciju un arī Latvijas valdības līdzdalībai un atbalstam. Pagājušā gadā analogā konferencē PBLA netika aicināta, šogad esam pagodināti piedalīties šajā, cerams, rezultatīvajā konferencē. Sagaidām, ka tiks izteikti daudzi noderīgi un īstenojami priekšlikumi Latvijas valdībai, pašvaldībām un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizācijām sekmīgākai latviskās identitātes saglabāšanai svešumā.

Par šīs konferences tēmu – Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai – PBLA ir rūpējusies, ja tā varētu teikt, no laika gala. Kopš 1993. gada gandrīz ik katru gadu PBLA ir iesniegusi Latvijas valdībai rezolūciju jeb priekšlikumu izveidot formālu struktūru sadarbībai ar PBLA, kuras mandāts būtu uzzināt, uzklausīt un koordinēt sadarbību ar latviešiem ārzemēs.

1993. gada sēdē Mellužos PBLA pieņēma sekojošu lēmumu: „PBLA uzskata, ka neskatoties uz Latvijas neatkarības atgūšanu ārzemju latviešu nacionālpolitiskā loma turpinās būt svarīga Latvijas interešu aizstāvēšanai, tāpēc valde uzaicina: a) Latvijas Republikas Ārlietu ministriju nekavējoši nodibināt darba grupu, ar kuras starpniecību varētu saskaņot PBLA un ārzemju latviešu centrālo organizāciju darbību ar Latvijas valdības darbību; b) nākamo valdību apsvērt iespēju nodibināt attiecīgu valsts iestādi, kas saskaņotu darbību ar ārzemju latviešu organizācijām, kā arī rūpētos par sadarbību un kopēju interešu aizstāvēšanu.“ Līdzīgi lēmumi tika pieņemti arī 1994., 1995. un vairākos sekojošos gados.

Latvijas valdības un PBLA ciešās un sekmīgās sadarbības no 1997. līdz 2004. gadam ar NATO un ES rezultāta gaisotnē, pateicoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai 2004. gadā tika izraudzīts pirmais speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar latviešiem ārzemēs Juris Audariņš. Iepriekš jau bija izveidots Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts jeb ĪUMSILS, kura paspārnē cita starpā tika piekabināta arī sadarbība ar diasporu ārzemēs. Patlaban šīs funkcijas pārņēmušās Ārlietu un Kultūras ministrijas, ar panākumiem darbu uzsācis jaunais īpašu uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar latviešiem ārzemēs Rolands Lappuķes kungs. Esam tikuši uz priekšu, bet ļoti daudz vēl darāmā.

No jaunizbraucēju puses jau vairākus gadus izskan pārmetumi, ka viņi esot pārbaroti ar runām par aizbraukušo latviešu atgriešanos. Bet pagaidām, viņuprāt, šai jomā neesot nekas paveikts. Mūsu uzdevums ir no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. līdz 2020. gadam ļoti vispārīgajiem formulējumiem, kas attiecas uz diasporu, destilēt konkrētus darba uzdevumus ar konkrētiem izpildes termiņiem jau vistuvākajam laika periodam, proti, 2013. gadam.

Sākotnēji, kopš 1956. gada, PBLA mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana un tautas brīvības atgūšana – apvienības galvenā darbība norisinājās nacionālpolitiskā darba koordinēšanā mītņu zemju starpā, taču paralēli tam PBLA pievērsās arī izglītības un kultūras darbam, nodibinot Izglītības padomi un Kultūras fondu. To uzdevums bija rūpēties par latviešu identitātes un kultūras saglabāšanu un latviskās audzināšanas programmas izveidošanu un nostiprināšanu svešumā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas interešu atbalstīšanas darbs turpina ieņemt nozīmīgu vietu PBLA darba kārtībā, taču izglītības un kultūras darbs, īpaši sadarbībā ar Latvijas iestādēm, ir redzami paplašinājies.

PBLA Kultūras fonds dažādiem kultūras projektiem ārzemēs un Latvijā kopš pirmsākumiem līdz šodienai piešķīris nepilnu miljonu ASV dolāru.

Izglītības jomā jau 1991. gadā, pēc toreizējās PBLA Izglītības padomes priekšsēdes Līgas Rupertes iniciatīvas ar PBLA atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju notika pirmā Latvijas un ārzemju latviešu izglītības darbinieku konference Minsterē, Vācijā, kurā piedalījās ap 100 dalībnieku. Tai sekoja 800 dalībnieku konference 1992. gadā Latvijā. Pēc tam notika vēl divas konferences Minsterē un Latvijā. Konferenču galvenais mērķis bija palīdzēt Latvijas izglītības darbiniekiem iepazīties ar izglītības idejām un metodēm Rietumos, kā arī uzzināt, ka ir izglītības darbinieki ārzemēs, kas vēlas dalīties savā profesionālajā pieredzē. Izglītības jomā koordinācijas darbu Latvijā un ārzemēs ir sekmīgi turpinājušas nākamās PBLA Izglītības padomes priekšsēdes Dace Copeland un Daina Grosa.

Kopš 1991. gada PBLA Izglītības padome rīko vasaras kursus un seminārus skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem, psihoterapeitiem un psihologiem. Šādi kursi ir notikuši LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē un citās mācību iestādēs. Nupat aizvakar Rāmavass muižā Rīgā noslēdzās ārzemju latviešu skolu skolotāju kursi; vēlos īpaši pateikties PBLA Izglītības padomes priekšsēdei Dainai Grosai un viņas palīdzei Dacei Mažeikai par nozīmīgo un nesavtīgo darbu aizvadītā gada garumā, šādus skolotāju kursus sagatavojot un īstenojot.

Cits projekts, kas ir veicinājis abpusēju sadarbību, ir Līgas Rupertes garabērns – 3x3 nometnes. Amerikas Savienotajās Valstīs šīs nometnes darbojas kopš 1981. gada, bet Latvijā kopš 1990. gada. 3x3 nometnes ir saieti visām paaudzēm latvisko zināšanu paplašināšanai un latviskās kopības sajūtas veicināšanai. Dalībnieku skaits Latvijas nometnēs ir pieaudzis gadu no gada. PBLA ik gadu finansiāli atbalsta Latvijas 3x3 nometnes, kā arī palīdz Krievijā dzīvojošiem latviešiem piedalīties nometnēs, šogad atbalstījām arī pirmo 3x3 nometni Īrijā.

Vēl cits PBLA Izglītības padomes projekts Latvijā ir bijis Ģimenes atbalsta koordinācijas centrs (ĢAKC). Centrs piedāvāja bezmaksas atbalstu, palīdzību un informāciju par ģimeņu psiholoģiju ģimenēm lauku rajonos. PBLA šim projektam no 1995. gada līdz 2001. gadam atvēlēja līdzekļus vairāk nekā 350 tūkstošu dolāru apmērā.

Bijuši vēl vairāki citi kopprojekti izglītības jomā: 1991. gadā PBLA sponsorēja Latvijas Augstskolu reformu konferenci; 1993. gadā PBLA un Amerikas Latviešu Apvienība atbalstīja Rīgas Biznesa skolas tapšanu; 1999. gada PBLA finansēja Andra Tomašūna un Gunāra Kurloviča Latvijas vēstures grāmatas izdošanu, un apvienība ir atkārtoti iestājusies par Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu Latvijas vispārizglītojošajās skolās.

Pēdējos gados mūsu mītņu jumtu organizāciju sadarbība ar Latvijas valdību ir pozitīvi attīstījusies un, kopā strādājot un finansējot, daudz kas panākts. Saeimas vēlēšanās vairs nevar kandidēt viens un tas pats kandidātu saraksts visos piecos vēlēšanu apgabalos. Lai atvieglotu balsošanu, tika palielināts vēlēšanu iecirkņu skaits ASV no diviem uz piecpadsmit iecirkņiem. Nav jābrauc uz Vašingtonu, lai atjaunotu vai iegūtu Latvijas pasi. Pateicoties portatīvās pasu stacijas projektam savu Latvijas pasi nupat aizvadīto 13. Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā Milvokos varēja atjaunot daudzi desmiti ASV dzīvojošo Latvijas pavalstnieku. Latvijas vēsture tiek mācīta kā atsevišķs priekšmets Latvijas skolās. Dubultpilsonības likuma grozījumi ir Saeimā otrajā lasījumā un domāju, ka mums būs labvēlīgs rezultāts. Lai veicinātu Latvijas valodas apguvi, Latvija līdzfinansē lektoru Vašingtonas Universitātes baltiešu studiju programmā.

Šodien tiksim informēti par paveikto, diskutēsim par problēmām, meklēsim un piedāvāsim risinājumus diasporai svarīgos jautājumos. Strādāsim, lai šīs konferences ieteikumi parādītos topošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam un attīstīsim konkrētus plānus 2013. gadam.

Savu uzrunu noslēdzot, PBLA vārdā vēlos sirsnīgi sveikt visus konferences Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai rīkotājus un dalībniekus, īpaši pateicos tās rīkotājiem. Tikai pateicoties jūsu pašaizliedzīgam darbam, šī konference ir tapusi.

Mums ir tikai viena Latvija, un, kopā strādājot, mums tā ir jānosargā!

Jānis Kukainis
PBLA valdes priekšsēdis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com