Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksts Latvietis Nr. 214, 2012. g. 8. aug.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Šodien ļoti gribējās rakstīt par kaut ko citu. Par trimdas latviešu rosību, uzturot latvietību svešumā un veicot milzu darbu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē. Par darbiem, kas nodrošināja, ka, nākot Trešajai atmodai, tai būs dzirdīgas un labvēlīgas ausis Rietumos. Konkrēti, par Pasaules Brīvo latviešu Dziesmu dienām un Kultūras svētkiem Minsterē, Vācijā pirms tieši 25 gadiem – no 1987. gada 2. līdz 9. augustam.

Mazā universitātes pilsēta ar saviem 250 000 iedzīvotājiem (piektā daļa no kuriem bija studentu) jau otro reizi uzņēma PBLA Dziesmu dienas, kurās pulcējās tūkstošiem latviešu. Šoreiz es pats piedalījos, uzstājoties latviešu folkloras un etnogrāfijas daudzinājumā Raibie cimdi ar manu vadīto Melburnas Etnogrāfiskās mūzikas ansambli (Mēmais). Trešā atmoda arī bija klāt Rolanda Silaraupa personā, kurš runāja Atklāšanas aktā pils parkā.

Pirms 25 gadiem trimdas darba smagumpunkti bija uzturēt latvietību svešumā un ietekmēt vietējās sabiedrības politiķus un sabiedrisko domu. Ļoti drīz tas mainījās, un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas varēja atklāti piedalīties politiskos un saimnieciskos procesos pašā Latvijā.

Un šajos procesos mazu, bet ievērojamu vietu ieņēma latviešu inženieris no Austrālijas – Jānis Vējiņš. Viņš nebija tāds inženieris, kas celtu tiltu starp Latviju un Austrāliju, viņš pats bija tilts, vedot idejas un līdzekļus no Austrālijas uz Latviju. Jānis saredzēja kādu vajadzību Latvijā, un tad neatlaidīgi to risināja, bieži sadarbojoties ar sidnejieti Eigitu (Gogu) Timermani.

Viņa darbi ir daudzi un dažādi. Materiāls atbalsts zemessargiem un jaunsargiem – zābaki, teltis, datori,... Līdzekļu vākšana Brāļu kapu depozitārijiem. Vairāku Latvijas vēstures grāmatu izdošana. Atceros, ka Jānis parasti bija ļoti tiešs. Vienu rītu saņēmu no viņa zvanu, prasot vai es varu divu dienu laikā grāmatai pārtulkot angliski vēlu ienākušu nodaļu. Nu, protams, jādara... Jānis atbalstīja nacionālu un godīgu politiku Latvijā. Aina un Jānis Vējiņi arī palīdzēja studentiem, dibinot stipendiju fondu Latvijas Universitātē, kā arī Vītolu Fondā.

Nelaimes nenāk tikai pa vienai vai divām, un negaidītām ziņām, ka šie abi Latvijas patrioti ir pēkšņi aizgājuši mūžībā ar pāris dienu atstarpi, sekoja nepārsteidzošās, bet ļoti bēdīgās ziņas, ka pēc ilgas slimošanas no mums aizgājis vēl viens Melburnas latviešu sabiedrības stūrakmens, – Ansis Vairogs.

Vieglas smiltis aizgājējiem, un darba sparu palicējiem!

GN
2012. g. 8. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com