Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atjaunoto Liezēres baznīcu iesvētīs 19. augustā

Celtniecību atbalstījuši gan ASV, gan Austrālijas latvieši

Laikraksts Latvietis Nr. 214, 2012. g. 8. aug.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Liezēres baznīcas drupas 1992. gadā. FOTO Guntars Saiva.

Liezēres baznīcas celšana 1999. gadā. FOTO Guntars Saiva.

Baznīcas cēlāji apspriežas. No kreisās: Pēteris Lielzuika, Kārlis Zuika, Brigita Saiva. FOTO Guntars Saiva.

Liezēres baznīca 2012. gadā. FOTO Guntars Saiva.

Baznīcas altārī. No kreisās: Sv. Pētera draudzes mācītājs Atis Vaickovskis, draudzes priekšniece Anna Rozīte, diakone Brigita Saiva. Aizmugurē Initas Ēmanes vitrāža „Sv. Pētera glābšana“. FOTO Guntars Saiva.

Kapliča ar nozagto Sv. Pētera glābšanas gleznu. FOTO Guntars Saiva.

Vai Austrālijas latviešiem ir kāds īpašs sakars ar atjaunotās Liezēres baznīcas iesvētīšanu? Tāds ir gan, proti, savā laikā Kvīnslandes latviešu ev. lut. draudze izvēlējās Liezēres draudzi par savu māsu draudzi, jo toreizējais draudzes mācītājs Alfreds Oliņš no 1935. līdz 1944. gadam bija Liezēres draudzes mācītājs. (Skat. rakstu laikraksta Latvietis Nr. 181, 2011. g. 28. dec. numurā). Kad veselības dēļ Alfreds Oliņš bija spiests aiziet emiratūrā, 1990. gada 18. novembrī, draudzes vadību pārņēma ordinētā diakone Brigita Saiva.

1944. gada vasarā, atkāpšanas kauju laikā vācieši bija uzspridzinājuši 1798. gadā celto Liezēres mūra baznīcu. Šī baznīca gan jau bija cietusi Pirmā pasaules kara laikā, bet tikusi pilnīgi atjaunota. 1671. un 1737. gadā pašreizējās baznīcas vietā bijušas uzceltas koka baznīcas, bet tas gājušas bojā. Atjaunotās baznīcas celšanas laikā tās pamatos atrada cilvēku kaulus, kas liktu secināt, ka ap koka baznīcām bijušas kapsētas.

Kvīnslandes draudzes lūgti, mēs 1992. gadā apciemojām Liezēri, apskatījām baznīcas drupas un draudzes priekšniekam Edvīnam Birķim nodevām Kvīnslandes draudzes pirmo pabalstu baznīcas atjaunošanai. 1993. gadā nolēma baznīcas drupas nojaukt līdz pamatiem un baznīcu būvēt no jauna.

Toreiz dievkalpojumiem izmantoja vietējā Kultūras nama sarīkojumu zāli, bet tie notika reti un neregulāri, jo mācītājam Osvaldam Miglonam bija jāaprūpē vairākas draudzes. Pirmo dievkalpojumu Liezērē pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija vadījis pašreizējais Melburnas Sv. Krusta draudzes mācītājs Dainis Markovskis. Nākošajos gados Brigitu Saivu aicināja piedalīties kopējos dievkalpojumos gan ar Osvaldu Miglonu, gan vēlāk ar māc. Viesturu Vāveri, gan arī vienai pašai vadīt dievkalpojumus.

Liezēres draudzei bija arī otra māsu draudze Vilmingtonā ASV. Ļoti enerģiskais Vilmingtonas draudzes loceklis Pēteris Lielzuika bija uzņēmies uzcelt savas dzimtās puses Liezēres baznīcu tādu pašu, kāda tā bija pirms kara. ASV notika intensīvas ziedojumu vākšanas akcijas. Arī Austrālijas latvieši neskopojās ar ziedojumiem, tie nāca gan no Kvīnslandes draudzes, gan no individuāliem ziedotājiem Brisbanē un Sidnejā.

1999. gadā sāka celt jauno baznīcu. Celšanas darbi, par cik ienākošie ziedojumi tos atļāva, veicās labi. Lai viss tiktu pareizi un laikā izdarīts, Pēteris Lielzuika pats bieži strādāja līdzi. Viņa brālis mācītājs Kārlis Zuika dāvināja baznīcai zvanu. Lai gan darāmā vēl bija daudz, jau 2003. gadā baznīcā varēja notikt dievkalpojumi. Viens baznīcas logs nes tā dāvinātājas ALELDA Austrālijā vārdu. Vēl kāds cits – brisbanietes Hildas Oliņas vārdu.

Lai iegūtu līdzekļus baznīcas darbu nobeigšanai, vairākus gadus pēc kapu svētkiem, kuri Liezērē notiek augusta pirmajā sestdienā, Pēteris Lielzuika baznīcā rīkoja koncertus ar daudzu Rīgas labāko mākslinieku piedalīšanos. Apbrīnojama bija viņa organizēšanas spēja pierunāt šos māksliniekus doties uz Liezēri. To vidū, kas vairakkārt piedalījās koncertos, bez paša rīkotāja tenora Pētera Lielzuikas, varētu minēt basu Kārli Miesnieku, vijolniekus Andri Baumani un Kārli Zuiku (neaizmirstami viņu abu dueti), ērģelnieku Romualdu Jermaku, pianistus Venti Zilbertu un Eridanu Žibu, soprānus Solveigu Raju un Brigitu Saivu. Koncertus vadīja muzikoloģe Ilma Grauzdiņa.

Ar laiku Pētera Lielzuikas spēki sāka izzust, un arī līdzekļi baznīcas darbu nobeigšanai izsīka. Darbu nobeigšanu pārņēma Liezēres draudze. Saspridzinātā Liezēres baznīca bija viena no divām Latvijas baznīcām, kurām kancele bija tieši virs altāra. Draudze no šī iekārtojuma atteicās, un tagad virs altāra ir Initas Ēmanes vitrāžas. Centrālajā vitrāžā ir attēlota Sv. Pētera glābšana. Tieši šis Bībeles motīvs bijis pēc Otrā pasaules kara draudzei dāvātā altārgleznā, kas 1990. gados nozagta no dievkalpojumiem pielāgotās kapličas.

Kopā ar Rīgas Sv. Pētera draudzes mācītāju Ati Vaickovski un viņa ģimeni, 23. jūlijā apmeklējām jauno baznīcu. Laipnā draudzes priekšniece Anna Rozīte mums izrādīja nobeigto baznīcas iekšpusi, kurā gan vēl noritēja paši pēdējie sakopšanas darbi, lai 19. augustā arhibīskaps Jānis Vanags un draudzes mācītājs Guntis Želvis to varētu iesvētīt.

Pēc baznīcas apskates māc. Atis Vaickovskis teica īsu lūgšanu un visi kopā nodziedājām Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Red. Te laikam atkal gadījums, kad Austrālijas latviešu labie darbi neiegūst publicitāti. Gan Madonas novada oficiālā mājas lapā (http://www.emadona.lv/?ct=liezsaborg), gan Latvijas ceļveža lapā (http://www.vietas.lv/objekts/ liezeres_evaneliski_luteriska_baznica/) ir tikai minēti saziedotie līdzekļi no ASV.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com