Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aina un Jānis Vējiņi

Izvadīšana Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 215, 2012. g. 16. aug.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana Sv. Krusta baznīcā. FOTO Gunārs Nāgels.

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana Sv. Krusta baznīcā. Runā Zigrīda Ādamsone. FOTO Gunārs Nāgels.

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana Sv. Krusta baznīcā. Prāvests Kolvins Makfersons. FOTO Gunārs Nāgels.

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana Sv. Krusta baznīcā. FOTO Gunārs Nāgels.

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana. Foknera kapos. Prāvests Kolvins Makfersons. FOTO Gunārs Nāgels.

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana. Foknera kapos. Prāvests Kolvins Makfersons. FOTO Gunārs Nāgels.

Ainas un Jāņa Vējiņa izvadīšana. Bēru mielastā runā Arnis Vējiņš. FOTO Gunārs Nāgels.

Jāņa Vējiņa apbalvojumi. Fonā televīzijā redzams Jānis Vējiņs demonstrācijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Piektdien, 10. augustā plkst. 10 no rīta Sv. Krusta baznīcā bija divu ģimenes locekļu izvadīšana vienā dienā. Atvadīties no Latvijas patriotiem un mecenātiem, vīra un sievas – Ainas un Jāņa Vējiņiem baznīcā bija pulcējušies Melburnas latviešu sabiedrības pārstāvji, radi un draugi, vairāk nekā 100 pavadītāju; izvadīja prāvests Kolvins Makfersons no Sidnejas. Aina nomira 1. augustā, bet pēc pāris dienām mūžībā aizgāja viņas vīrs Jānis. Šogad viņi jau bija nosvinējuši savu 60. kāzu jubileju.

Šķirsti bija apsegti ar Latvijas valsts karogiem, goda sardzē pie Jāņa Vējiņa šķirsta stāvēja korporācijas Gersicania locekļi. Altāris bija rotāts baltiem ziediem, bet uz šķirstiem sarkanbaltsarkanu ziedu klēpji. Priekšplānā bija novietotas Ainas un Jāņa Vējiņu fotogrāfijas, ka arī izstādīti Jāņa Vējiņa apbalvojumi. Dievkalpojums iesākās ar kopīgi nodziedāto Ved mani, Dievs (Finlandia melodijā). Mācītājs nolasīja Dieva vārdus latviešu un angļu valodā, un pēc tiem deva vārdu Zigrīdai Ādamsonei, kura nolasīja Ainas un Jāņa Vējiņu dzīves stāstus vispirms angļu un pēc tam latviešu valodā.

Aina Rita Vējiņa (dzim. Rozīte) dzimusi 1932. gada 15. novembrī Krustpilī, bet drīz vien ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā un apmetās Pārdaugavā. Ainai bija divi vecāki brāļi – Valdis un Gunārs. Rīgā nodzīvoja gandrīz līdz kara beigām, tad tika evakuēti uz Vāciju. Otrā pasaules kara beigās Rozīšu ģimene atradās latviešu bēgļu nometnē Lībekā, Vācijā. Kad pienāca emigrācijas brīdis, Rozīšiem bija jāizšķiras, kurp doties; Ainas vecākais brālis Valdis bija Kanādā, bet Gunārs – Austrālijā. Nolēma braukt uz Austrāliju. 1950. gadā uz kuģa, dodoties uz Austrāliju, Aina iepazinās ar Jāni Vējiņu. Melburnā sākumā dzīvoja pie vecākiem, 1952. gadā apprecējās ar Jāni. Sākumā Melburnā Aina strādāja Haidelbergas Karavīru slimnīcā (Heidelberg Repatriation Hospital), vēlāk pabeidza sekretāres kursus un dabūja darbu Kolsa (Coles) birojā kā mašīnrakstītāja. Aina tur nostrādāja līdz iešanai pensijā. Kopā ar Jāni izveidoja savu uzņēmumu, un Aina cītīgi strādāja, vadot uzņēmuma grāmatvedību. Jānis organizēja daudzus projektus un Aina tos atbalstīja. Brīvajā laikā Aina daudzus gadus dziedāja Rotas korī. Viņa mīlēja darbu dārzā, īpaši – orhideju audzēšana bija viņas aizraušanās.

Jānis Rudolfs Vējiņš dzima 1926. gada 8. novembrī Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta Kalējos, kur viņa vecākiem piederēja lauku saimniecība. Otrā pasaules kara laikā Jāni iesauca vācu darba dienestā, bet 1944. gadā ieskaitīja latviešu leģionā. Jānis tika ievainots. Pārvests uz Vāciju, kur jau bija viņa ģimene. Tēvs ar jaunāko meitu devās uz Ameriku, bet vecākā māsa Zelma uz Kanādu. Jānis 1950. gadā ar kuģi devās uz Austrāliju. Savu līguma laiku nostrādāja meža darbos, bet tad pārcēlās uz Melburnu, kur apprecējās un uzsāka kopīgo dzīvi ar Ainu Rozīti. Lielāko daļu sava darba mūža Jānis pavadīja, strādājot kā tehniskais zīmētājs, sekcijas vadītājs un inženieris General Motors Holden uzņēmumā. Vakaros pēc darba Jānis apmeklēja tehnisko augstskolu RMIT, iegūstot inženiera grādu.1985. gadā devās pensijā. Vairākus gadus viņam bija fotoaparātu importēšanas uzņēmums, kas palīdzēja iegādāties labus fotoaparātus un fotoobjektīvus.

Kopā ar Ainu viņš izveidoja uzņēmumu Skorpio Technology, kas piegādāja priekšmetus skolām tehnoloģiju mācībai. Tur viņš aktīvi strādāja līdz mūža beigām. Sakarā ar šo uzņēmumu, Jānis daudz ceļoja uz Honkongu, Taizemi, Ķīnu. Jānis aizrāvās ar fotografēšanu, sākuma gados pats attīstīja filmiņas un kopēja bildes. Fotografēšanu viņš ņēma nopietni un daudzus gadus sastāvēja Melburnas Kameru klubā, un arī vairākkārt izrādīja savus darbus izstādēs.

1984. gadā noorganizēja Latvijas fotomākslinieku dabu izstādi šī kluba telpās un tad kluba izstādes nosūtīšanu uz Rīgu.

1958. gadā Jānis iestājās korporācijā Gersicania, kur viņš aktīvi darbojās, ieskaitot pie Gersicania 40 gadu jubilejas grāmatas izdošanas, kā arī Gersicania darbības pārvešanu uz Latviju. Korporācijas dzīve bija ļoti svarīga Jānim, viņš piedalījās svētkos un gājienos.

Kad Latvija atguva brīvību, Ainai un Jānim bija iespēja ceļot uz dzimteni. Sākuma gados, īpaši Latvijas laukos bija grūtības; viņi sūtīja radiem ne tikai humanitārās palīdzības pakas, bet arī naudas sūtījumus, lai nopirktu traktorus vai ko citu, kas vajadzīgs. Jānis arī cītīgi piestrādāja, atgūstot vecāku saimniecību Kalējus, kur tagad dzīvo un strādā viņa brālēna meita ar ģimeni.

Pēc tik daudz okupācijas gadiem Jānis Latvijā saredz daudz lietas, ko uzlabot, lai taptu moderna, stipra un lepna Latvija, ieliekot savu darbību dažādos mērķos: veicināt patriotisku jaunatnes audzināšanu, atbalstot militāros spēkus, iepazīstinot šodienas latviešus ar pareizo, Latvijas moderno vēsturi, īpaši skolās. Jānis iestājās Austrālijas-Latvijas biedrībā un palīdzēja ar humanitāriem sūtījumiem. Viņš iesaistīja palīgus, un vairāku gadu garumā veica vairākas naudas vākšanas akcijas.

1993. gadā Jānis iestājās Daugavas Vanagu Melburnas nodaļā. Jānis izveidoja Austrālijas latviešu balvu jaunsargiem. Daudzi darbi paveikti, piemēram, LKOK piemiņa Brāļu kapos, pirmās palīdzības apmācīšanas lelles, kompasi un daudz kas cits. Šī bija palīdzība jaunsardzei, zemessardzei un Nacionālai aizsardzības akadēmijai. Sakarā ar šīm akcijām Jānis bieži brauca uz Latviju, īpaši 18. novembrī.

Jāņa darbs tika atzīts ar Trīszvaigžņu ordeni, ko viņš saņēma 2003. gadā un ar vairākiem Jaunsardzes un Zemessardzes ordeņiem.

Ainai un Jānim dzīve bija aizņemta, abi strādāja un audzināja bērnus latviskā garā. Bija aktīva sabiedriskā dzīve, viesības un svinības kopā ar draugiem. Vasarā brauca uz jūrmalu, kur ar draugu palīdzību uzbūvēja jūrmalas māju. Tur daudz laika pavadīja ar draugiem, tur bija pašiem sava latviešu kolonija. Ziemas laikā devās uz Folskrīku (Falls Creek) – slēpošanas izbraukumiem. 1973. gadā sākās ceļošana uz Eiropu, bija redzētas daudzas zemes, arī Latvija daudzreiz apciemota. Bija arī garāks brauciens pa Austrāliju ar kemperi (campervan). Bijuši daudz kopīgi projekti Latvijai gadu gaitā; Jānis organizēja, stūma un Aina atbalstīja kā morāli, tā arī ar darbu. Beidzamos gados Jānis un Aina kopā ar Timermani uzsāka sadarbību, viņi veicināja un izdeva vairākas vēstures grāmatas skolām.

No savas puses es vēlos piebilst: Varbūt arī jūs kāds bijāt ievērojis, ka Jānis, uzklausot citus, teica: „Ei, ei, vai tā ir?“ – Tagad viņš zin, kā ir. Pēc telefona sarunas Aina parasti atvadījās: „Nu pagaidām!“ – Tā es atvados no saviem mīļiem draugiem: „Tas ir tā pagaidām, līdz nākamam labākam laikam.“

Prāvests Kolvins Makfersons nolasīja Ainas un Jāņa biogrāfiju angļu valodā, kam sekoja atvadu sprediķis latviešu un pēc tam angļu valodā. Tad sekoja lūgšana, un Sebastiana Krūmiņa ērģeļu pavadījumā visi nodziedāja Pie rokas ņem un vadi.

Atvadu vārdus kā pirmais teica Latvijas Goda konsuls Viktorijā Jānis Dēliņš, sakot: Es nesu pēdējo sveicienu Ainai un Jānim Vējiņiem no Latvijas goda konsulāta Melburnā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Aina un Jānis Vējiņi ar lielu sirds degsmi strādāja Latvijas labā. Latvija viņiem bija tuva un mīļa. Viņu finansiālais atbalsts Latvijas zemessardzei, jaunsargiem, Latvijas skolām un daudziem citiem projektiem bija ļoti nozīmīgs, un par to mēs esam ļoti pateicīgi. Austrālijas latviešu sabiedrība ir zaudējusi divus ļoti iecienītus Latvijas patriotus. Vēlos izteikt savu dziļāko līdzjūtību piederīgiem. Vieglas smiltis.

Atvadu vārdus teica Korporāciju kopas Melburnā pārstāvis Kārlis Kasparsons, korporācijas Lettonia pārstāvis Henrijs Pacers, Beveronijas seniors Andris Atvars, Gersicania pārstāvis Andris Ziedars, Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas pārstāvis Aleksandrs Grims, Melburnas Latviešu biedrības priekšsēde un avīzes Austrālijas Latvietis redaktore Iveta Laine, Rotas kora diriģents Viktors Bendrups, DV Melburnas nodaļas priekšnieks Aivars Saulītis, Selonijas vārdā Sebastians Krūmiņš.

Vairākas rakstiskas līdzjūtības bija saņemtas no ārzemēm un tās tika nolasītas. Tai skaitā līdzjūtību bija izteikuši Ģirts Valdis Kristovskis, Vītolu Fonda vārdā Vita Diķe, Latvijas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, mācītājs Dainis Markovskis, Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, DV Austrālijā priekšnieks Jānis Priedkalns, Daugavas Vanagu centrālās valdes vārdā DV priekšnieks Andrejs Mežmalis, ASV DV apvienības Vašingtonas priekšnieks Ilmārs Dambergs, Rīgas Pieminekļu aģentūras vārdā Guntis Gailītis, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Militārās informācijas departamenta Militārās informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, Eiropas Militārās preses asociācijas prezidentes palīdze Vineta Žilinska, Latvijas Kara muzeja administrācija un daudzas, daudzas privātpersonas no Austrālijas, Latvijas un citām zemēm.

Tad Aivars Saulītis aicināja visu korporāciju biedrus uz atvadu dziesmu. Prāvests Kolvins Makfersons ar Dieva vārdiem noslēdza dievkalpojumu, un ērģelēm skanot (spēlēja Markuss Dragūns) šķirsti, korporācijas goda sardzes pavadīts, atstāja baznīcu. Pēc dievkalpojuma pavadītāju kolona ar abiem katafalkiem priekšgalā devās uz Foknera kapsētu. Tur prāvests Kolvins Makfersons teica izvadīšanas lūgšanas, sekoja svētīšana un kopīgi nodziedātā dziesma Tuvāk pie Dieva kļūt. Svētā Krusta baznīcas kapos vienā kapā tika guldīti Aina un Jānis Vējiņi. Ar trim saujām smilšu un ziediem no viņiem šķīrās pavadītāji. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com