Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atceroties un pieminot Ainu un Jāni Vējiņus

Piemiņas svētbrīdis Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 215, 2012. g. 16. aug.
Andrejs Mežmalis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: DV priekšnieks atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis, Ģirts Valdis Kristovskis, NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.

Š.g. 10. augustā, tālu projām no mūsu tēvzemes, Melburnā, Austrālijā, tika izvadīti no Sv. Krusta baznīcas un apglabāti divi izcili latviešu tautas patrioti Aina Rita un Jānis Rūdolfs Vējiņi. Aina, dzimusi 1932. gadā Krustpilī, mira š.g. 1. augustā; Jānis, dzimis 1926. gadā Elkšņu pagasta Kalējos, sekoja Ainai mūžībā pāris dienas vēlāk. Daugavas Vanagu saimes vārdā, novēlu abiem vieglas smiltis svešumā.

Š.g. 14. augustā, Rīgas Krusta baznīcā, Ropažu ielā 120, Rīgā, netālu no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba, notika piemiņas svētbrīdis, kas bija veltīts abiem Latvijas patriotiem un valsts aizsardzības sistēmas mecenātiem – Ainai un Jānim Vējiņiem.

Muzikālo ievadu sniedza ērģelniece Liene Jēkabsone, bet piemiņas svētbrīža ievadvārdus deva Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Pēc aizlūgšanas sekoja NBS komandiera, ģenerālmajora Raimonda Graubes uzruna, kurā viņš pieminēja Jāņa un Ainas Vējiņu pašaizliedzīgos darbus un atbalstu NBS labā daudzu gadu garumā. Piemiņas svētbrīdī arī piedalījās bijušais Aizsardzības un Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS Zemessardzes komandieris pulkvedis Leonīds Kalniņš, atv. flotiles admirālis un DV priekšnieks Andrejs Mežmalis, atv. brigādes ģenerālis un DV Latvijā (DVL) valdes priekšsēdis Juris Vectirāns, DVL Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Zemessardzes veterānu organizācijas priekšnieks atv. un DVL biedrs majors Ilgvars Baumanis, Latviešu nacionālās karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija, Latviešu virsnieku apvienības vadība un biedri, Jaunsardzes vadība, korporāciju pārstāvji, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) pārstāvji un daudzi citi Jāņa un Ainas Vējiņu draugi, paziņas un līdzgaitnieki. Blakus palielinātai Jāņa un Ainas fotogrāfijai altāra priekšā bija arī militārā goda sardze ar Latvijas karogu no NBS štāba bataljona.

Cilvēkus mēs atceramies pamatā vairāk no viņu padarītiem darbiem, kā no viņu runām. Tādu es arī atceros Jāni Vējiņu – viņš maz runāja, bet daudz ko darīja savas mīļās dzimtenes Latvijas labā. Es viņu atceros kā kareivju karavīru un Daugavas Vanagu neatlaidīgu atbalstītāju! Kā bijušam Otrā pasaules kara karavīram, leģionāram, Jānim sirdī bija īpaša vieta mūsu atjaunotās Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem (NBS); tāda paša vieta sirdī bija Ainai. Jānis man vairakkārt bija teicis, ka viņa lielākais balsts viņa dzīvē un darbos ir viņa kundze Aina, vienalga kādā darbā viņš tiekot iesaistīts.

Kaut arī es pazinu Jāni jau gadiem ilgi, es ievērojami tuvāk iepazinos ar viņu kā cilvēku, kad biju NBS Mācību vadības pavēlniecības (MVP) komandieris; viņš vienmēr man jautāja – „Kas jums trūkst?“ Jau sākotnēji, kad bija vēl obligātais militārais dienests, viņš personīgi koordinēja Austrālijas latviešu atbalstu daudzu tūkstošu grāmatiņu Dziesmas Tēvijas Sargiem izdošanu, kas bija Austrālijas latviešu balva Jaunsargiem; katrs jaunais karavīrs, nododot zvērestu Latvijas valstij, saņēma šo skaisti iesieto dziesmu grāmatiņu, kas dziesmās veicināja mīlestību pret mūsu tautu, kultūru un valsti.

Kad viņš prasīja man, kas Tev, Andrej, pašlaik trūkst, es viņam teicu, ka jaunajiem virsniekiem, visiem virsniekiem, ir skaidri jāzina Latvijas sarežģītā un traģiskā vēsture, ieskaitot patiesā Latvijas Atbrīvošanas Kara Vēsture, kas bija jāmāca Nacionālā Aizsardzības akadēmijā (NAA); šī grāmata bija izdota 1938. gadā, bet Padomju-krievu okupācijas gados šī grāmata tika izņemta no visām Latvijas bibliotēkām, skolām un citām mācība iestādēm un masveidīgi iznīcināta, lai tā pazustu no latviešu tautas atmiņas. Šīs grāmatas visredaktors bija ģenerālis M. Peniķis, bet redaktori bija ģenerālis Ed. Kalniņš un citi brīvības cīņu dalībnieki, ieskaitot labi pazīstamo rakstnieku A. Grīnu, kas tika nogalināts Padomju okupācijas laikā (1940.-1941.g.) Latvijā. Jānis Vējiņš uzskatīja, ka šī ir tik svarīga lieta, ka tika iespiestas 2500 grāmatas (katra divos sējumos), kuras tika uzdāvinātas visai NBS virsniecībai, lai katram NBS virsniekam personīgi būtu šī grāmata. Līdzīgi Vējiņu ģimene kopā ar Timermaņu ģimeni ir sponsorējuši daudzas citas grāmatas un atbalstījuši Jaunsargus ar konkrētām lietām (teltīm, ziemas guļammaisiem, utt.), lai viņiem būtu vieglāk veikt apmācības un lai jauniešu sirdīs iekaltu un uzkrātu mīlestību pret savu tēvzemi.

Jāņa projekti bija daudz un dažādi, ieskaitot Rīgas Brāļu kapu Lāčplēša masīva atjaunošana, kura atklāšanā piedalījās bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pirmspēdējie projekti, pie kā Jānis piestrādāja, bija Rolanda Kovtuņenko grāmata Mores kauja, kas arī tika pārtulkota angļu valodā. Abas grāmatas latviešu un angļu valodās tika iespiestas ar Ainas un Jāņa Vējiņa un Egita un Māras Timermaņu ģimeņu atbalstu, ar domu, lai šī Otrā pasaules kara latviešu karavīru kauja nezustu no tautas atmiņas; Mores kauja, kas sekoja Lubānas kaujai un kuras abas izcīnīja mūsu pašu latviešu karavīri, leģionāri, atstāja vaļā brīvības ceļa durvis, kritiskā brīdī tikai uz īsu laiku, lai pa tām varētu paglābties tūkstošiem latviešu bēgļu no Sarkanās armijas un padomju jūga, tādējādi gūstot iespēju nokļūt Kurzemē un vēlāk brīvībā Rietumos.

Tas bija Austrālijas latviešu un Jāņa Vējiņa nopelns un darbs, kas nodrošināja, ar Austrālijas latviešu Rīgas Brāļu kapu fonda atbalstu, lai tiktu realizēts izdevums par Rīgas Brāļu kapiem. Līdzīgi, viņš atbalstīja arī grāmatas Latvia – USSR Military Base (1939-1998) (Latvija – PSSR kara bāze) izdošanu angļu valodā, kas tika iespiesta 1500 eksemplāros ar Jāņa Vējiņa un Egita Timermaņa ģimeņu finansiālo atbalstu, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) un prof. Ineses Vaideres (Eiropas Parlamenta deputāte) izkārtojumā, man arī bija iespēja piedalīties, lai kopīgi mēs ar šo grāmatu spodrinātu Latvijas vēstures patiesības tēlu. Šo grāmatu atvēra Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, kā arī šī grāmata bija Vējiņu un Timermaņu ģimeņu devums, kas nodrošināja šīs grāmatas nodošanu katram EP deputātam, atstājot ievērojami ietekmīgu un Latvijai labvēlīgu iespaidu un labāku izpratni par Latviju tieši Eiropas galvaspilsētā Briselē. Kad vajadzēja iespiests LOIB grāmatu Latvija Padomju militāristu varā, ko bija sarakstījuši Ilgonis Upmalis, Ēriks Tilgass un Edmunds Stankevičs, tad atsaucās Daugavas Vanagi no Kanādas (Toronto nodaļa), Anglijas (DV Fonds) un Austrālijas (Adelaides un Kanberas nodaļas), ieskaitot atkal Jāni Vējiņu un Egitu Timermani, kopā ar Asju Evertu no Austrālijas.

Daudzi ceļi ir nostaigāti kopā ar Ainu un Jāni Vējiņu. Mēs visi noliecām mūsu galvas šo izcilo un dedzīgo latviešu patriotu priekšā viņiem veltītā piemiņas dievkalpojumā š.g. 14. augustā Rīgas Krusta baznīcā. Daugavas Vanagu vārdā, vēlreiz novēlu Ainai un Jānim vieglas smiltis tālajā Austrālijas smiltājā.

Andrejs Mežmalis
atv. flotiles admirālis
DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com