Pieclatnieks ar Ulmaņa ģīmetni

Latvijas televīzijas kanāls LTV1 20. augustā raidījumā „Viss notiek“ atklāj interesantu epizodi no Latvijas Valsts naudas vēstures. Publicējam raidījuma tekstu.

Nauda ir līdzeklis ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību, taču tai ir arī simboliska nozīme, kas apliecina valsts politisko un ekonomisko stabilitāti. Latvijas naudas zīmju vēsture nav pārāk sena, taču krāsaina, un tajā ir arī vairākas neatminētas mīklas. Raidījums Viss notiek nesen bija liecinieks notikumiem, kas vairāk līdzinās vēsturiskam detektīvromānam. Filmēšana Britu naudas kaltuvē pavēra vēl nezināmu lapas pusi Latvijas naudas zīmju vēsturē. Izmeklētāja lomā iejutās Dīvs Reiznieks.

Dīvs Reiznieks: Pirmā neatkarīgās Latvijas naudas zīme – Latvijas rublis parādījās jau 1919. gadā. Trīs gadus vēlāk tika nodibināta Latvijas banka, un nu varēja ķerties arī pie lata izdošanas. 1924. gadā parādījās pirmais sudraba lats, gadu vēlāk arī divlatnieks, bet no 1929. līdz 1932. gadam Lielbritānijā tika izkalta leģendārākā monēta Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē – pieclatnieks ar latviešu tautu meitu, iesauktu par Mildu, attēlu.

Ēvalds Vēciņš (Latvijas naudas vēstures pētnieks): Viņa tika uztverta kā mūsu nācijas vizītkarte un kā mūsu mīlestības apliecinājums mums pašiem sev un savai varēšanai. Lai ne tikai mums pašiem, bet lai visiem, lai visai pasaulei būtu redzams, ka šī valsts, lūk, spēj un var parādīt sevi kā nopietnu, strādīgu un progresējošu savu nāciju un savu saimniecību.

Dīvs Reiznieks: Tomēr maz zināms ir fakts, ka monētas dizaina autora, grafiķa Riharda Zariņa mašīnrakstītājas Zelmas Braueres profils nebija vienīgais, kam jānokļūst uz piecu latu sudraba monētas. Bija plānots, ka pieclatnieku jaunajā laidienā – 1941. gadā latvju zeltenes profilu nomainīs ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa attēls.

Ēvalds Vēciņš: 1949. gada 14. jūlijā Brīvā zemē tika publicēts šīs monētas attēls proporcijā viens pret vienu. Viņa izmēri bija pieclatnieka izmēri, bet tikai ar Kārļa Ulmaņa portretu... bet kas notika un kur ir šī monēta, šodien to it kā neviens nezin.

Dīvs Reiznieks: Šodien pirmo reizi jūs varat redzēt, ka plāns par Ulmaņa attēla uzlikšanu uz piecu latu sudraba monētas patiešām bijis reāls. Viesojoties Britu karaliskajā naudas kaltuvē, kur trīs gadus tika kalti Mildiņas pieclatnieki, Viss notiek uzgāju unikālu vēstures liecību – piecu latu monētas štanci, kas datētas ar 1940. gadu, uz kurām redzams Kārļa Ulmaņa attēls.

Britu karaliskās naudas kaltuves pārstāvis: Mums ir zīmējumi no 1939. gada un šīs štances, kas izgatavotas 1940. gada aprīlī. Varētu spriest, ka darbs pie tā sācies 1939. gadā un līdz 1940. gada aprīlim ticis tik tālu.

Dīvs Reiznieks: Nav Latvijā otra cilvēka, kas par mūsu valsts naudas vēsturi zinātu vairāk kā Ēvalds Vēciņš. Taču pat viņš, gatavojot apjomīgo izdevumu Nauda Latvijā, nebija spējis atrast vairāk informācijas kā vien faktu, ka tāds Ulmaņa pieclatnieks patiešām bijis iecerēts.

Ēvalds Vēciņš: Jūs gribat teikt, ka Britu karaliskajā naudas kaltuvē ir šīs monētas averss un reverss ar Ulmaņa portretu? Tas ir pasakaini, tas ir pasakaini, bet man ārkārtīgi negaidīti.

Dīvs Reiznieks: Ko jums, kā cilvēkam, kas ir pētījis Latvijas naudu, tas nozīmē?

Ēvalds Vēciņš: Tas taču ārkārtīgi interesanti, tas atklāj visu to, par ko mēs esam tik daudz runājuši, sprieduši, meklējuši, taujājuši, bet neesam nonākuši līdz faktam. Un te viņš ir.

Dīvs Reiznieks: Pēc Viss notiek lūguma Britu karaliskās naudas kaltuves muzejā izdodas atrast nedaudz vairāk vēsturisko liecību, kas paver priekškaru uz to, kā attīstījies plāns par pieclatnieka jauno dizainu. Tātad, 1939. gada pirmajā pusē Latvijas valdība vēršas pie oriģinālā pieclatnieka izgatavotājiem – Britu karaliskās monētu kaltuves –ar pasūtījumu izgatavot monētu sagataves un štances jaunam dizainam ar Kārļa Ulmaņa attēlu. Pašas monētas bija plānots izkalt Rīgā. Lai labāk saprastu vēsturisko kontekstu, dodos uz Latvijas Okupācijas muzeju un tiekos ar tā izstāžu kuratoru Ojāru Stepenu. Viņš norāda, ka Latvijā tajā laikā norit ierastā dzīve, un valsts normāli attīstās.

Ojārs Stepens (Latvijas Okupācijas muzeja izstāžu kurators): Šis ir laiks, kas ir Ulmaņa diktatūras laiks, Ulmaņa personības kulta laiks, kas lielā mērā, manuprāt, izskaidro to izvēli, kam būt izkaltam uz šī pieclatnieka.

Dīvs Reiznieks: Saņēmusi pasūtījumu, Britu kaltuve ķērās pie darba, kā rezultātā tapa monētas dizains, ko Latvijas valdība apstiprināja 1940. gada februārī. Te gan jāpiebilst, ka šajā laika posmā pasaule jau bija pieredzējusi gan trauksmainos notikumus: 1939. gada 23. augustā parakstīts Molotova-Rībentropa slepenais pakts par ietekmes sfēras sadalīšanu Eiropā, 1. septembrī sācies Otrais Pasaules karš, bet 5. oktobrī PSRS Latvijai uzspiež savstarpējās palīdzības paktu, un mūsu valstī izvieto Sarkanās armijas kontingentu.

Ojārs Stepens: Latvija tiek daļēji okupēta, daļēji zaudē savu suverenitāti, un tomēr joprojām vēl saglabājas neatkarīga valsts ar Latvijas valdību, kuras priekšgalā ir Kārlis Ulmanis, kas, pieļauju, šinī brīdī tomēr turpina ierasto kursu daudz vai maz, cik tas ir iespējams. Un kāpēc viņam atteikties no šī projekta?

Dīvs Reiznieks: Neskatoties ne uz ko, darbs pie Ulmaņa pieclatnieka Anglijā turpinās līdz pat 1940. gada aprīlim, kad štances ir izgatavotas. Tas ir arī pēdējais lietiskais pierādījums, jo kā norāda muzejā, neviena parauga monēta tā arī nav tikusi izgatavota.

Ojārs Stepens: Loģiski, ja mēs paskatāmies uzmanīgi – karš jau ir sācies kopš 1939. gada, bet 10. maijā 1940. gadā sākās Vācijas uzbrukums rietumu frontē. Tātad, līdz jūnija vidum tiek sakauta Francija, sakauts arī Britu desanta korpuss. Attiecīgi tanī brīdī viņiem diezin vai bija līdz mazās Latvijas pasūtījuma izpildei.

Dīvs Reiznieks: Kādēļ Ulmanis vēlējās, lai viņa seja nomainītu leģendārās Mildiņas ģīmetni, par to abi eksperti nešaubās.

Ēvalds Vēciņš: Šeit ir ļoti, ļoti... tāda, kā es to saprotu, cilvēciska vājība; nu neapšaubāmi tas bija teiksim nu tāds valdonības sindroms.

Dīvs Reiznieks: Tomēr kā norāda mūsu aptaujātie vēstures pētnieki, šī Latvijas valdības vēlme izlaist divus miljonus eksemplāru ar jauna dizaina sudraba pieclatniekiem norāda uz ko ļoti būtisku, proti, ticību, ka Latvija no kara dzirnakmeņiem izies tā, ka pati arī turpmāk spēs noteikt savu nākotni.

Ēvalds Vēciņš: Nu šī ir mana versija, ka līdz pēdējam brīdim bija cerība, ka tomēr tie notikumi kaut kā nebūs tik briesmīgi, ka tā varas maiņa būs ar tādu atlaidi jeb pielaidi, varbūt grūti pateikt, ka mēs kā Latvija, kā valsts saglabāsim kaut kādu savu patstāvību. Tas nenotika, bet es saprotu, tagad vēl jo vairāk saprotu, ka tā doma un cerība bija.

Ojārs Stepens: Es varu pieļaut, ka savā ziņa tas bija, teiksim, tā laika varas mēģinājums radīt iespaidu, ka nekas tāds ļoti bīstams nav noticis.

Dīvs Reiznieks: Tomēr, kā labi zināms šobrīd, tā laika valstsvīru cerības nepiepildījās un ietekmēti tika ne tikai Latvijas nākotne, bet arī kāda mūsu nacionālā naudas vēstures būtiska sastāvdaļa.

Stāsta video versiju (kur redzama minētās monētas sagatave) var noskatīties raidījuma „Viss notiek“ mājas lapā internetā www.vissnotiek.lv ■