Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Arēnā!

Tautas deju Lieluzvedums, XIII Vispārējos Dziesmu svētkos, ASV

Laikraksts Latvietis Nr. 217, 2012. g. 30. aug.
Armands Birkens -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
MilvokiDzDLogo400

Arēna satumst. Veidojot viļņu efektu, gaismas dejo pa arēnas tukšo grīdu. Sāk skanēt mūzika. Dzirdam populāro duo Edmundu Medni un Ēriku Kīnu dziedam un arī spēlējam kopā ar E. Brusubārdi II un IV. Skan ieraksts – pirmatskaņojums, jauna dziesma Mājupceļš ar Edmunda vārdiem un mūziku, viņa veltījums šim Lieluzvedumam. Dziesmu dzirdam pirmo, bet cerams, ne pēdējo reizi.

Aptumšotā zālē iesoļo pa vienai visas deju kopas. Arēnas vienā galā ir skatuve ar runātāju pulti, aiz kuras ir liels ekrāns. Lieluzveduma pieteicējs, milvokietis Vilnis Strēlnieks, pie pults stāvēdams, nosauc katras kopas nosaukumu un pilsētu. Kā jau vienmēr, skatītāji ar īpašajiem sajūsmas aplausiem un saucieniem sveic savas pilsētas dejotājus, kaut gan ar saliedētu vētrainu sajūsmu visa arēna sveica deja kopas, kuru sastāvā ir mazie dejotāji. Te jāmin vārdā Čikāgas Zīlīte, kurā dejoja jaunākie bērni no 3 līdz 5 gadiem un Detroitas Auseklītis. Visi bērniņi skaisti saģērbti tautas tērpos. Ja būtu jāizvēlas viens mirklis visos Dziesmu svētkos, kad visi skatītāji ir līdz sirds dziļumiem aizkustināti, tad domāju, ka grūti būs atrast citu mirkli, kā to, kad uznāk un dejo mazie dejotāji. Jau savos trijos, četros un piecos gados mazie bērniņi izrāda savus atsevišķos raksturus, katrs lecot un griežoties kā var un cenšoties atcerēties tūres. Liels paldies vecākiem un vadītājiem par svēto ieguldījumu latviešu tautas deju nākotnē!

Protams, katra paaudze piedod savu. Gribas izcelt Garezera Vasaras Vidusskolas tautas deju kopu, kurā dejo jaunieši no visas Amerikas un Kanādas, un kuri dejas iemācījās īsā laikā. Pie viena pieminēsim visus jauniešus, kuri par spīti tam, ka bieži vien jāiegulda ļoti daudz laika amerikāņu skolās, sportā un citās nodarbībās, atrod spēkus arī tautas dejām. Dejo arī pensionāri, sirmgalvji! Kā tas vienmēr ir bijis, visas paaudzes atrod ko skaistu un patīkamu latviešu tautas dejās!

Lieluzvedumā piedalījās 35 deju kopas no Amerikas, Kanādas un viena no Latvijas. No Latvijas lūgtā viesu deju kopa bija Mārupieši. Mārupe ir neliels pagasts ārpus Rīgas, Pārdaugavā. Kopsummā apmēram 650 dejotāju. Kādam ir jāuzņemas atbildība par tik daudz deju kopām, dejotājiem un visu, kas notiek Lieluzvedumā. Tai personai ir jābūt lielai degsmei un mīlestībai pret dejām. Tāpat kā toreiz 1983. gadā, kad iepriekšējo reizi svētki bija Milvokos, šo atbildību uzņēmās Ildze Rudzīte, Lieluzveduma mākslinieciskā vadītāja. Ildze izvēlējās tēmu Lieluzvedumam – nosaukums Šalci, mana Daugava. Programma sadalīta sešās daļās: Mīlas atmiņas, Bērnu dienas, Jaunības dēkas, Mīlestības meklēšana, Atvasara un Cerību pilna nākotne. Jāatzīstas, ka nesapratu kāds sakars dejām ir ar tēmu, bet svētku Vadonī ir Ildzes paskaidrojums, kas palīdzēja visu saprast.

Atgriežamies pie Lieluzveduma. Kad visas deju grupas bija uznākušas, nodziedājām ASV un Latvijas himnas. Sekoja skumja, nepieciešama uzveduma daļa – Zigurda Ziga Miezīša godināšana. Katrs, kuram ir bijis sakars ar latviešu tautas dejām, zin kas bija Zigis Miezītis. Viņš no mums šķīrās, mūžībā aizejot 6. oktobrī, 2011. gadā, Toronto. Vadonī ir skaists Solveigas Miezītes raksts par viņas vīru Zigi. Šis ir pirmais tautas deju lieluzvedums Ziemeļamerikas Dziesmu svētkos, apmēram, pusgadsimtā, kuros neredzam Zigi dejojam. Šajā Lieluzvedumā ir divas no viņa pazīstamākām un iemīļotākām horeogrāfijām – Taču Jāņu deja un Kurzemnieku Pērkoņdancis. Šajos svētkos iztrūka arī čikāgiete, deju kopas Randiņš vadītāja, Māra Tomsone, kura mūžībā aizgāja 2011. gada 10. jūnijā. Randiņš šajos svētkos dejoja. Vadonī ievietots skaists raksts arī par Māru. Zigis un Māra – divi negurstošie sabiedriskie darbinieki, kuri mums ļoti pietrūks.

Pirmā deja pēc himnām bija Taču Jāņu deja, trīs deju kopas izpildījumā. Pēc tam sekoja 25 dejas un deju virknes. Lai visu sīkāk aprakstītu, sanāktu pieklājīgi bieza grāmata.

Deju izvēlē redzama liela dažādība, pārstāvēti vairāki horeogrāfi – gan věci, gan jauni. Dejas sadalītas ar lielu dažādību – dejo tikai bērni, tad jaunieši, tad vecākas paaudzes, tad visi kopā.

Tāpat arī deju pavadījumos sastapām lielu dažādību. Ierakstos dzirdējam visdažādāko ansambļu un mūziķu virkni. Tautas dziesmu apdares un oriģināli komponētas dziesmas. Nekad nebija garlaicīgi. Vienu solo deju sniedza viesu kopa Mārupieši. Mārupiešu kopas vadītājas, Guntas Skujas horeogrāfētā Gosti, bija viena no interesantākām, foršākām dejām, kādu sen nebiju redzējis. Mārupiešu augsto līmeni vēlāk baudīsim ansamabļa sniegumā atsevišķā izrādē.

Pēc starpbrīža paziņoja Jaundeju skates apbalvojumus. Uzvarēja horeogrāfs Vilnis Birnbaums ar deju Sasukōju bāru zyrgu.

Gribas pacelt tēmu, problēmu, kura agrāk nebija. Gaismas. Jau pēdējā Kanādas deju Lieluzvedumā Hamiltonā, 2009. gadā, ievēroju, ka arēnā trūkst lielās gaismas, kuras daudzus gadus spilgti un spoži apgaismoja deju grīdu. Tagad, ja visa deju grīda bija jāapgaismo, varēja saprast, ka vienkārši pietrūkst spilgtu gaismu, un bija gadījumi, ka viena, otra deju grupa dejoja neapgaismotā arēnas malā. Gribas nevien redzēt deju tūres, bet arī skaidri saskatīt dejotājus, draugus. Tas man traucēja, un vēlāk, runājoties ar draugiem, uzzināju, ka nebiju vienīgais. Trūka arī starmetēji, kuri agrāk bija. Pēc Lieluzveduma Hamiltonā uzzināju no rīkotājiem, ka lielās gaismas nebija, jo nevarēja tās vairs atļauties. Izrādas tas pats notika tagad Milvokos. Laiki mainījušies. Tehnoloģija un darbinieku algas, likumi mainījušies. Tagad vajag zāles darbiniekus, kuri speciāli apmācīti digitālās apgaismošanas tehnikā. Darbinieki dārgi, un gaismas pašas tagad nāk ar lielu cenu. Jāņem vērā, ka vajadzīgs ir arī mēģinājums, kas vēl vairāk sadārdzina izmaksu. Hamiltonieši un milvokieši abi teica, ka summa, par kuru iet runa, ir liela, vairāku desmiti tūkstošu dolāri. 1983. gadā, kad šajā pašā arēna dejojām, nebijā šī problema. Toreiz bija baltās lielās gaismas un starmetēji. Ļoti žēl, ka laiki mainījušies nelabvēlīgā virzienā. Rīkotāji ir spiesti lietot mazākas, lētākas gaismas. Katrā gadījumā nedrīkstam kritizēt rīkotājus, jo citu variantu pagaidām nav. Jācer, ka nākotnē būs atrisinājums.

Lieluzveduma noslēgumā, Ildzes Rudzītes apdarē Pūt vējiņi, mūzika Edmunda Medņa un Ērika Kīna izpildījumā. Ieturot tradīciju, visi dejotāji un skatītāji sadevās rokās, lai kopīgi nodziedātu Daugav' abas malas. Šo svētku devīze: Dziedāsim, dejosim – Latvju tautu vienosim. Piemēroti, aizkustinoši.

Vēl pie pozitīvā; ar baudu skatījos, ar kādu sajūsmu un caurmērā augstu precizitāti visi dejoja. Soļi raiti un sparīgi. Prieks, skatīties. Liels darbs un emocijas ieguldītas.

Ildzei palīgu netrūka. Programmā gandrīz veselu lappusi aizņēma palīgu saraksts. Jāpiemin Lieluzveduma virsvadītājas Intu Veldri un Sandru Medni. Tehniskā vadība: Aigars Dombrovskis, Linda Zušēvica, Bruno Baumanis un Kārlis Dindzāns. Mākslinieciskais dejas laukuma iekārtojums: Armīns Muižnieks. Tautas deju nozares administratore: Kaija Petrovska. Dekorācijas: Zane un Lauris Rožkalni un Laima Rožkalne. Bija vairāki konsultanti, mūzikas konsultanti un lieluzveduma norises palīgi. Katra palīga darbs nepieciešams. Mums jāņem vērā, ka mēģinājuma laiks pašā arenā ir ļoti ierobežots. Apbrīnoju tos, kuri īsā laikā izkārto tik daudz dejotāju uziešanas un nonākšanas. Tas apliecina darbinieku un dejotāju spējas. Vai viss norit gludi un bez aizķeršanās? Nē, bet es nezinu, kam būtu jānotiek, lai Lieluzveduma noslēgumā es nejustos sajūsmināts, iespaidots un aizkustināts. Ildze, Inta, Sandra un visi rīkotāji izpelnījuši mūsu atziņu un paldies. Dejotāji saņēma mūsu aplausus un urā kliedzienus! Domāju, ka viņi sajuta, ka mēs viņus mīlam un ka novērtējam viņu pašaizliedzīgo ieguldījumu latviešu tautas dejās.

Armands Birkens
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com