Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kocēnu 3x3 – bērniem bagātākais saiets

Varēja apmeklēt vairāk nekā 30 ievirzes

Laikraksts Latvietis Nr. 218, 2012. g. 4. sept.
Daiga Kļanska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Koceni_3x3

3x3 Kocēnos 2012.

No kreisās: Reinis Ceplis, Arnolds Ruperts, Līga Ruperte, Dina Ceple. FOTO Andris Tomašūns.

Baškevicu ģimenes trīs paaudzes uzvelk karogu saieta sākumā. FOTO Andris Tomašūns.

Daudzinājums Zilākalnā. FOTO Andris Tomašūns.

Krūmiņu dzimta Brīvajā mikrofonā. FOTO Andris Tomašūns.

Iepazīšanās ar zirdziņu. FOTO Andris Tomašūns.

Kocēnu novada sirds – bijušais Kokmuižas centrs – no 9. līdz 15. jūlijam bija Kocēnu 3x3 saieta mājvieta, kas pulcēja 293 latviešus no Latvijas, ASV, Krievijas, Austrālijas, Norvēģijas, Kanādas. Kocēnu saiets 3x3 vēsturē paliks ar vislielāko bērnu un jauniešu skaitu. Gandrīz puse dalībnieku – veseli 140 – bija no dažu mēnešu līdz 18 gadu vecumam.

Saietu pirmo reizi vadīt bija uzņēmušies Dina un Reinis Cepļi kopā ar saviem četriem bērniem – Doru (16 gadi), Justu (10 gadi), Jāni (5 gadi), Madi (1gads). Kocēnu 3x3 saieta tēma bija Atāls – zāle, kura ataugusi pēc pļaušanas.

Latvijas 3x3 padomes priekšsēde Inese Krūmiņa saieta avīzes pirmajā numurā Atāls, uzrunājot nometnes dalībniekus, teica: „...atskatoties gan uz vēstures notikumiem, gan katrs pats uz savu dzīvi, mēs redzam, ka esam tikuši pļauti. Daudz reižu. Un tomēr neesam kļuvuši par angļu mauriņu... varbūt mums pietrūkst resnu stumbru un krāšņu ziedu, bet mēs izdzīvojam un dzīvojam tālāk. Jo mums ir stipras saknes. Tās ir iepriekšējās paaudzes pirms mums, kam pieticis spēka izturēt visu, kas pār viņiem gājis, un pieticis mīlestības, lai mūs laistu pasaulē. Vai mums pietiek spēka? Vai mums pietiek mīlestības? Vai mums ir drosme mazāk domāt par savām ērtībām un vairāk – par bērnu smaidiem un laimīgajām acīm? Vai mūsu iekšējie resursi ir gana plaši? Pat ja nē, mēs esam šeit, 3x3, lai mācītos, kā uzlādēt savas latviskās baterijas, kā stiprināt savu pārliecību un piederības apziņu, kā atbalstīt tos, kas mums blakus, un kā piepildīt mūsu atvašu ceļa somas tā, lai tajās būtu ne tikai ceļa maize, bet arī mūsu svētība, un arī tas burvju gredzentiņš, kuru paberzējot, var atgriezties mājās. Mūsu visu kopīgajās mājās. Vienīgajās.

Kocēnu saieta dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vairāk nekā 30 ievirzes, kurās varēja papildināt gan teorētiskās zināšanas, gan pilnveidot jau esošās prasmes vai apgūt jaunas. Ģimeņu semināra vadītājas Līga Ruperte un Māra Tupese pulcēja kuplu skaitu dažādu vecumu apmeklētāju, kam rūpēja vēlme uzlabot savstarpējās attiecības un saskarsmi ģimenē, gūt jaunus padomus bērnu audzināšanā.

Latvijas vēstures stāstus fotogrāfijās centās apzināt vēsturnieks Andris Tomašūns kopā ar saviem ievirzes dalībniekiem. Latvijas dabas gudrības mežā un pļavā ievirzes dalībniekiem atklāja pieredzējusi mežkope Anna Āze. Latviešu godu ēdienus saieta dalībnieki mācījās kopā ar Ievu Kušķi.

Latviešu sievietes visos laikos ir gādājušas par elegantām skaistumlietām, tādēļ Anita Baltalksne ierādīja mežģīņu darināšanu frivolitē tehnikā. 3x3 kustības aizsācēja Līga Ruperte apgalvoja, ka šī nometne viņai paliks atmiņā arī puķu dēļ, jo Latvijas vasaras ziedu kompozīcijas rotāja ne tikai saieta pagalmu, bet arī Rubenes dievnamu, kur notika dievkalpojums saieta dalībniekiem, un daudzinājumu Zilajā kalnā. Tas viss tapa pateicoties floristei Initai Jurgenbergai, kura ar savu entuziasmu aizrāva daudzus dalībniekus.

Vairākas ievirzes bija veidotas tā, lai tajās varētu darboties māmiņas kopā ar bērniem, piemēram, Linda Briķe mācīja filcēt putnu un zvēru apaļlellītes, Daina Klints – latviskas lellītes. Māmiņas varēja mācīties kā vingrot pēc dzemdībām kopā ar saviem mazulīšiem. Daudz piekritēju bija tradicionālajām ievirzēm – ādas apavu darināšanai, pirts mācībai, zāļu sievas Līgas Reiteres padomiem, rotkalšanai bērniem un pieaugušajiem, linu kreklu un pirts cepuru darināšanai, keramikai, kurā Daina Zilauce mācīja darināt traukus pēc senču padomiem. Saieta jaunums bija vīna darīšanas ievirze, ko vadīja Linards Liberts; viņš radījis recepti vīnam, ko gatavo no bērza sulām.

Kocēnu saiets bija īpašs ar to, ka Kocēnu zirgaudzētavas speciālisti dalībniekus iepazīstināja ar latviešu lielāko palīgu daudzu gadsimtu garumā – zirgu dzīvi, raksturu, kā arī mācīja kopt zirgus, jāt un vizināties droškās un ratos. Saiets bija bagāts arī ar sporta nodarbībām, jo Kocēni ir slaveni ar savu florbola komandu, tādēļ viņi arī nometnes dalībniekiem mācīja to spēlēt.

Bangladešā strādājošā Baškevicu ģimene bija noorganizējusi nakts orientēšanos, kur uzvaras laurus plūca tie, kuriem bija gudrākas galvas uz pleciem nevis ašākas kājas. Tāpat bija tradicionālais nakts basketbols, orientēšanās, ķermeņa modināšana, lai veselā miesā būtu vesels gars. Putnus pazīt un viņiem mājas darināt mācīja Armands Zeidmanis. Maruta Voitkus-Lūkina aicināja dalībniekus iedziļināties dievturības cilmē, likteņgaitās un saturā, kā arī runāja par tās kopšanas veidiem un izaugsmi.

Žurnālists Ansis Bogustovs runāja par Latvijas politiku un katra iespējām iesaistīties atbildīgu lēmumu pieņemšanā. Daudziem puikām acis mirdzēja gan pirms, gan pēc skautu nodarbībām, kurās viņi iepazina skautu likumus, vērtības, mācījās dzīvot dabā. Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis gadiem ir veidojis un vadījis skautu kustību novadā, tādēļ viņam bija bagāta pieredze, ko mācīt 3x3 bērniem un jauniešiem.

Aktieri Laila un Jānis Kirmuškas mācīja darināt etnogrāfiskās un mūsdienu tradicionālās maskas. Noslēguma pasākumā daudzus aplausus izpelnījās bērnu zīmētā animācija filmiņa Kocēnu pankūkas.

Kocēnu saietā 15. jubileju svinēja Brīvais mikrofons, kurā katrs dalībnieks varēja izrādīt kādu savu talantu – dziedāšanu, muzicēšanu, dejošanu, jokošanos. Šķiet, lielākā daļa nometnes dalībnieku, daudzi no viņiem pat vairākas reizes, kāpa uz skaistās Kocēnu kultūras nama skatuves, lai izpildītu kādu latviešu tautasdziesmu vai nospēlētu skaņdarbu un priecātos par draugu ovācijām un aplausiem.

Daudzinājuma kulminācijā Zilajā kalnā bija kopējā izjūta, ka saietā esam domājuši vienu domu – dot un ņemt no Dieva, Māras, Laimas – debesīm un zemes, vienam no otra. Sanācām aplī kā bišu saime, kur katrs zina, ko dara, lai notiktu iecerētais. Dažkārt nevajag vārdus, pietiek ar acu skatu, kustību, kopīgu dziesmu.

Šķiet vienīgās asaras, ko saieta dalībnieki notrauca, bija pēc brīvā aktiera un režisora Kārļa Krūmiņa izrādes Domino, kurā saieta dalībnieki izstāstīja un parādīja patiesi skaudru stāstu par to, kā no Latvijas svešumā dodas cilvēki, izjūkot ģimenēm, draudzībām, mīlestībām. Un tomēr ir cerība... Cerība, ka mēs visi kādreiz atgriezīsimies mājās... Vienīgajās... Kur skan latviešu valoda, dziesmas, raiti vijas deju soļi, smaržo rupjmaize, zied margrietiņu pļavas un uz skursteņiem stārķi audzē savus bērnus, rādot piemēru mums.

Daiga Kļanska
Kocēnu 3x3 avīzes „Atāls“ redaktore
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com