Austrālijas futbols un Miķeļdiena

Palielināt / Enlarge

Austrālijas futbola cienītāji bārā „Kiwi Bar“. FOTO Uldis Brūns.

Palielināt / Enlarge

Miķeļdienas gadatirgus. FOTO Uldis Brūns.

Miķeļdiena Rīgā man vienmēr asociējās ar vairākām parādībām. Tā ir parasti viena no pēdējām dienām, kad vēl var pastaigāt bez ziemas mēteļa, kad lapas jau pārvēršas dzeltenās un sarkanās krāsās un kad vecpilsēta piepildās ar Miķeļdienas tirgotājiem. Alus dārzi un tūristu grupas arī ap šo laiku viens pēc otra pazūd un aiziet ziemas miegā vai atgriežas mājās.

Vairākas reizes Miķeļdiena arī sakritusi ar Austrālijas futbola finālu, un kā pēc tradīcijas vietējie austrālieši satikās septiņos no rīta, lai pie kafijas krūzes vai kā labāka noskatītos spēles raidījumu no pasaules dienvidu puslodes.

Šogad spēle netika speciāli izsludināta, jo laikam tas jau tā iegājies, ka visi zin – jāiet uz bāru Kiwi Bar agri no rīta piebiedroties skatītāju pulkam pēdējā septembra sestdienas rītā. Ir grūti gan iedomāties, ka ir jau septembra beigas un laiks atkal skatīties futbolu, jo šogad neesam nemaz sagaidījuši īstu vasaru Latvijā. Šajā vasarā kādās divās nedēļas bija tāds īsts vasarīgs karstums, bet pēc tam jau īsās bikses, kā arī krekli ar īsām piedurknēm atkal pazuda skapju dziļumos. Nesanāca pat dzīvoklī naktīs svīst kā citus gadus, jo ēkas sienas pietiekoši nesasila.

Tā nu mēs sanācām bārā Kiwi Bar atkal skatīties lielo finālu. Sanākuši bija apmēram 20 agrākie trimdinieki vai viesi, daži tūristi no Austrālijas un vēl vidusskolniece no Brūmas (Broome), kura uz gadu atbraukusi mācīties Latvijā izmaiņas programmā. Šogad Aldis un Ināra Putniņi no Adelaides, Juris Runģis no Sidnejas un Arnis Gross no Melburnas viesojās Rīgā, un arī samērā nesenie iebraucēji Matīss Biezaitis (Adelaide) un Dāvids Vējiņš (Melburna), kuri arī Rīgā tagad dzīvo un strādā, bija ieradušies uz spēli. Spēles puslaikā Uve Zosārs ieradās ar nepieciešamo Vegemite,* un apkalpotājas sagrauzdēja maizi un izsniedza skatītājiem, lai spēki netrūkst pirms spēles beigām. Fināls bija ļoti saistošs, un, kā jau jūs droši vien zināt, Gulbji vinnēja pret Vanagiem.

Pa ceļam atpakaļ no spēles aizstaigāju gar Doma laukumu. Tur Miķeļdienas tirgū varēja apbrīnot rudens labumus, piemēram, ķirbjus (gan ēdamos, gan dekoratīvos), ābolus un arī citus priekšmetus – kā māla podus, ādas izstrādājumus, gredzenus un citas sudrablietas. Kā parasti varēja iegādāties medu, sieru, kūpinātu gaļu, zivis un desas un vērot notikumus uz skatuves pie Doma baznīcas, kur dziedātāji un dejotāji priecēja publiku. Kaut spēles laikā no rīta drusku smidzināja, pēcpusdienā mākoņi pazuda un atkal parādījās saule, veicinot apmeklētāju klātbūtni un sekmējot naudas ieplūšanu tirgotāju kabatās.

Šajā nedēļas nogalē tika svinēta Alas Folkklubam otrā jubileja Smilšu ielā, un īpašnieks Krišjānis Putniņš jubilejai bija sarīkojis kārtīgus svētkus gan sestdienas vakarā, gan svētdienas vakarā. Austrālijas latviešiem pazīstamie Vilki un Vilkači, kā arī Auļi un daudzas citas grupas spēlēja uz divām skatuvēm, viena pagrabā un otra vēl neaizmigušā aizmugures alus dārzā. Daži no izturīgākajiem futbola spēles skatītājiem arī parādījās Alā sestdienas vakarā, lai atzīmētu jubileju un turpinātu svinības. Klubs bija stāvgrūdām pilns, un līksmošana turpinājās līdz agrām rīta stundām.

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“

* Austrālijā ļoti iemīļota sviestmaižu smēre, ražota no rauga.