Garīgais komentārs

„Mēs mācām reinkarnāciju tāpēc, ka tā ir realitāte,“ saka Tēvs Pēters Bovs (Father Peter Bowes) (Bībelē sk. Markus 9:13; Mateja 11:14; u.c.).

Bet ko par šo tēmu ir neatkarīgi atklājusi mūsdienu medicīnas nozare – regresijas psihiatrija? (Sk. Dr. Maiklu Ņutonu (Michael Newton), Dr. Dolores Kanonu (Cannon), Dr. Brainu Vaisu (Brian Weiss), Dr. Brjūss Goldbergs (Bruce Goldberg), u.c.)

Divdesmit un trīsdesmit gadu detalizētu pētījumu rezultātā šai nozarē ir sakrāts milzums vērtīgas un vienreizējas informācijas par nāves pieredzi un par to, kas notiek pēc tam. Pārdzīvojot nāves pieredzējumus, tūkstošiem pacientu reģistrēja tādas pašas atmiņas. Viņu atmiņu līdzība un patiesums ir pārāk pārliecinoši, lai būtu ignorējami.

Tie ziņo par dažādiem līmeņiem transcendentālajā pasaulē; dziedniecības vietām tiem, kas dzīves laikā cietuši; skolām, kur mēs integrējam mācības, kas sakrātas uz Zemes, un kur mēs atklājam Universa likumus; atpūtas jeb atdusas laiku un plānošanu nākamai dzīvei Zemes virsū; galvenās mācības nākamajam Zemes dzīves laikam un galvenās cēloņu-seku attiecības pirms dzimšanas.

Šādas atmiņas neizriet no reliģiskās audzināšanas. Starp pacientiem ir bijuši arī skeptiķi un pilnīgi neticīgie. Tomēr visi, dziļi relaksētā stāvoklī, snieguši to pašu ainu – par pārdzimšanu un uzturēšanos Viņpasaulē. Regresijas metode balstās uz bioloģisku principu, ka cilvēku ievedot dziļi relaksētā stāvoklī, viņam rodas iespēja piekļūt atmiņai, kura citādi ikdienā operatīvi netiek lietota. Regresijas psihiatrijas atklājums ir, ka cilvēka informācijas glabātavā ietilpst ne tikai notikumi visās detaļās par jaunību un bērnību, bet arī tie, kas saistās ar dzimšanu un pirms tās, resp. – dvēseles uzturēšanos Viņpasaulē, kā arī – iepriekšējās dzīves Zemes virsū. Savai atmiņai katrs cilvēks principā var piekļūt. No šīm atmiņām izriet, ka Dvēsele ir Gaismas būtne, kas ar garākiem vai īsākiem intervāliem periodiski ienāk šai Pasaulē caur piedzimšanas procesu jaunā cilvēkā.

Mēs ikdienā šādas atmiņas nelietojam, jo, pirmkārt, daļēja aizmirstība ir viens no Zemes skolas noteikumiem, kā apgalvo regresionisti. To arī gandrīz visas lielākās reliģijas vienā vai otrā veidā pauž. Otrkārt, ja mēs savas iepriekšējās dzīves atcerētos pilnībā, tad būtu pārblīvēti ar informāciju, ko cilvēka apjomīgās smadzenes nevarētu ietvert.

Tālāk. Atmiņas par starpposmiem, kas Dvēselei pavadīti Viņpasaulē, visiem ir ļoti līdzīgas. Un tas ir fenomens pats par sevi. No regresijas pētījumu avotiem izriet sekojošais: Viņpasaulē mēs nodarbojamies ar visu kaut ko. Ar daudz ko tādu, ko uz Zemes un vēl daudz ko vairāk. Bet – pamatā visiem tā iesākas ar orientācijas kursu, kas seko tūlīt pēc aiziešanas no šīs pasaules. Dvēselei saglabājas pilna apziņa. Dažreiz ir dziļa miega stāvoklis atpūtai. Bet pēc tam – retrospektīva aizvadītās dzīves analīze. Tā tiek dota, lai Dvēsele izdarītu secinājumus un piedzīvotu izaugsmi, kas ir inkarnācijas virsuzdevums. Pēc tam Dvēsele pavada ilgāku vai īsāku laiku Viņpasaulē, nodarbodamās ar visu kaut ko. Tur tāpat eksistē sava veida telpa, laiks, matērija un enerģija. Bet ir atšķirīgi fizikas likumi. Piemēram – gravitācija darbojas savādāk, kā rezultātā visi var lidot. Dvēseles aiziet dzīvot tajos apvidos, kas atbilst viņu attīstībai. Lielākā daļa uzturas kopienās. Lielākā daļa arī inkarnējas zemes virsū fiziskajā dimensijā vienlaicīgi ar dažiem savas kopienas locekļiem, kas tad zemes virsū ir draugi.

Dvēseles viņpasaulē atrodas smalkās vielas astrālajā ķermenī un apģērbā. Atcerēsimies arī Bībelē sacīto par aizgājušajiem Viņpasaulē, ka: „tiem tika dotas baltas drēbes“. Tāpēc, kad Dvēsele grib parādīties saviem mīļajiem, kas palikuši zemes virsū, tad bieži šādi redzējumi saistās ar ķermeni, kas tērpies baltās drānās. Kā lasām Bībelē – Jēzus ar mācekļiem, kad tie bija kalnā, – sastapa sentēvus, un tie uz viņiem runāja no Viņpasaules (Mk.9:2). Un, kad ir aizvadīts krietns laiks, tad Dvēsele, resp. – šī būtne, kas esi Tu pats, – sāk skatīties Zemes virzienā. Iesākas nākamais posms, proti, – nākamās dzīves plānošana. Tam seko orientācijas kurss nākamajai inkarnācijai, un gatavošanās piedzimšanai Zemes virsū. Tas – īsumā.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“