Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


PBLA gadskārtējā valdes sēde

PBLA valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa uzruna

Laikraksts Latvietis Nr. 227, 2012. g. 1. nov.
Jānis Kukainis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde kopā ar Latvijas valsts amatpersonām PBLA gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā 2012. gada 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Pirmajā rindā no kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) un PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza, PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, PBLA valdes priekšsēža vietniece, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Dace Lutere-Timmele, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens, ALA priekšsēde Anita Bataraga, ALA Informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa. Otrajā rindā no kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, ALA ģenerālsekretārs Raits Eglītis, Daugavas Vanagu Centrālās valdes pārstāvis Andris Staklis, ELA priekšsēdis Aldis Austers, prāvests Klāvs Bērziņš (Vācija), LNAK pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, Valsts prezidents Andris Bērziņš, PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras fonda priekšsēdis Aldis Putniņš, LAAJ valdes priekšsēdis Pēteris Strazds, LAAJ pārstāvis Juris Ruņģis, LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības pārstāvis Alfrēds Peterlēvics, aiz viņa – Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, ALA pārstāvis Ēriks Krūmiņš un PBLA kasieris Valdis Kārklis. FOTO Zigmārs Zilgalvis.

Trešdien, 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs,
augsti godātais Ministru prezidenta kungs,
ekselences, dāmas un kungi,

paldies Jums – augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, ka esat ieradušies gadskārtējās PBLA valdes sēdes atklāšanā. Tas dod patiesu gandarījumu un vienlaikus pasaka, ka manis vadītai organizācijai ir dota atzinība par mūsu līdzšinējo atbalstu Latvijas attīstībā. Tas dod spēku mūsu darbu turpināt.

Latvijas diasporu šodien var iedalīt lielā mērā divās daļās – tā saucamajā vecajā trimdā, kas sastāv no Otrā pasaules kara bēgļiem un viņu pēctečiem, kas nokļuva Rietumos; un tā saucamā jaunajā diasporā, kas ir izbraukusi galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Lielais vairums šo jaunizbraucēju devušies uz Rietumeiropu, bet arī ievērojams skaits uz tālākām zemēm.

Tā dēvētās vecās trimdas lielākais izaicinājums ir saistīts ar pakāpenisku izmiršanu un pakāpenisku asimilāciju. Daudzās vietās mītņu zemēs nav vairs kritiskās masas, kas spēj uzturēt latviešu valodu, kultūru utt., rezultātā piederības izjūta Latvijai vājinās.

Jaunā diaspora ir aizbraukusi galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ. Šie cilvēki ir pirmās paaudzes emigrācija ar ciešu saiti ar Latviju, kur viņi ir atstājuši savus ģimenes locekļus, radus un draugus. Personīgi domāju, ka vairums no viņiem uz pastāvīgu dzīvi Latvijā neatgriezīsies.

PBLA un tās mītņu zemju organizāciju uzdevums ir atbalstīt viņus jaunu latviešu biedrību un citu organizāciju dibināšanā un nostiprināšanā, iesaistot šai darbā jau pastāvošās, jo organizēta sabiedrība ārzemēs ir neatvietojams atbalsts Latvijai.

Latvijas valsts valdībai, rūpējoties par latviešiem ārzemēs, vajadzētu:

1. PALĪDZĒT, cik vien ilgi iespējams, uzturēt latviešu kopienas ārpus Latvijas – gan Rietumos, gan Austrumos ar savu politisko, ekonomisko un kulturālo atbalstu;

2. VEICINĀT vispusīgu sadarbību, tā stiprinot latviešu tautas vienotību visā pasaulē;

3. PALĪDZĒT nodrošināt latviešu valodas un kultūras apguves iespējas visiem interesentiem ārpus Latvijas, sagādājot mācību līdzekļus un metodisko literatūru, atbalstot latviešu valodas skolotāju sūtīšanu uz latviešu kopienām ārvalstīs un veicinot ārvalstu latviešu studijas Latvijas augstskolās.

Tā saucamajai vecajai trimdai minimāls finansiālais atbalsts specifiskās situācijās varētu būt vēlams, bet svarīgāk par finansiālo atbalstu ir just emocionālo saikni un morālo atbalstu no Latvijas. Bet Latvijai savukārt, kā valsts vitāli svarīgo interešu atbalsts, neaizvietojama ir organizēta latviešu sabiedrība ārzemēs. Katrs Latvijas vēstnieks, kas bijis zemē, kur mīt organizēti latvieši, varēs to apstiprināt.

Lai mēs, jaunizbraucēji un t.s. vecā trimda ilglaicīgi ārzemēs vēl pastāvētu kā organizēta sabiedrība, tad tas mums, galvenokārt, jāpanāk ar pašu spēkiem, ar pašu ārzemju latviešu resursiem. Saprotu iemeslus, ka cilvēki beidzamos gados ir pametuši Latviju galvenokārt ekonomisko apstākļu dēļ, bet, manuprāt, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības sagaidīt, vai Latvijai ir pienākums viņiem pilnībā nodrošināt skolu sistēmas vai celt biedrību namus viņu jaunās mītņu zemēs.

Nepilni 65 tūkstoši Dieva doto kvadrātkilometru pie Baltijas jūras ir vienīgā vieta, kur latviešu tautai ir pietiekama kritiskā masa saglabāt un izkopt latviešu valodu un kultūru. Ja mēs šeit nenoturēsimies, mūsu tautas vairs nebūs. Šeit, pie Baltijas jūras, ir mūsu tautas Alamo. Tamdēļ valdībai galvenā vērība ir jāfokusē uz mūsu tautu Latvijā.

Pati galvenā prioritāte ir uzlabot ekonomiskos apstākļus Latvijā, lai apstādinātu tautas izceļošanu uz ārzemēm, citiem vārdiem – mūsu tautas noasiņošanu, kā arī gādāt jaunas darba vietas ar pieņemamu atalgojumu, ko piedāvāt izbraukušajiem latviešiem, lai viņi varētu atgriezties. Simt divdesmit tūkstoši nekad neatgriezīsies. Strādāsim visi kopā, lai vairs nebūtu ekonomisku iemeslu pamest Latviju, un kā iesākumu apņemsimies divu gadu laikā sagādāt vismaz desmittūkstoš darba iespējas nesen izbraukušajiem.

Arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, cik vien tai iespējams, vēlas pielikt plecu Latvijas ekonomikas veicināšanai. Tamdēļ kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veicam priekšdarbus 2013. gada 2. un 3. jūlijā plānotajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumam.

Nākamvasar notiks XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, ko apmeklēs daudzi ārzemēs dzīvojošie dažādu nozaru latviešu profesionāļi. Mēs apelējam pie viņu iemigušām latviskām jūtām, ka viņiem ir laiks nākt palīgā senču zemei ekonomiskās krīzes laikā. Mēs ceram, ka, piedaloties forumā, šie ekonomiski aktīvie latviskās izcelsmes tautieši tiksies ar kolēģiem un tautiešiem Latvijā, un tiks izvērsta ekonomiskā sadarbība un nostiprināta ārzemēs dzīvojošo saikne ar Latviju.

Mēs arī piedalīsimies tādu likumu virzīšanā, kas jāpieņem, lai vide investīcijām Latvijā būtu draudzīgāka un mazinātu korupcijas iespējas. Runājot par jaunu likumu un likumu grozījumu virzīšanu un pieņemšanu, nākas, diemžēl, secināt, ka šos procesus Saeimai ir strauji jāuzlabo, jo nav pieņemami, kā situācijā ar jauno Pilsonības likumu, kur jau vairāk nekā gadu strādā komisijas, notiek sēde pēc sēdes, bet likuma pieņemšanai pagaidām vēl gals nav redzams.

Vēl viena mūsu rūpe ir Okupācijas muzeja nākotne. Mūsu sabiedrība tur daudz ieguldījusi. Drīz muzejs saprotamu iemeslu dēļ būs spiests pārvākties uz citām telpām, tas vairs neatradīsies tik redzamā un centrālā vietā, bet būs savā ziņā nodzīts perifērijā. Būs mazāk apmeklētāju, ienākumu un redzamības. Vēlamies, lai valsts daudz, daudz aktīvāk iesaistītos muzeja Nākotnes nama izbūvē un garantētu Okupācijas muzejam un Latvijas sabiedrībai konkrētus un stingrus termiņus, kad muzejs varēs atgriezties pārbūvētajā ēkā Rātslaukumā.

Esmu inženieris un jūtu, ka daudzās lietās mana domāšana un domāšanas stils sakrīt ar Valsts prezidenta un Ministru prezidenta domu gaitu. Varbūt tāpēc, ka visi esam studējuši eksaktās zinības.

Tamdēļ augsti novērtēju, ka Valsts prezidents runā atklāti, atklātība ir sākums visu lietu risināšanai. Mūsu premjers vienreizēji apdāvināts analītiķis. To esmu piedzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs, kad viņš tur viesojies un runā par ekonomiku. Nopietnie Wall Street Journal un Financial Times žurnālisti nekad neatstāj telpu, pirms viņš nav beidzis savu analīzi. Tas nemaz tik bieži tā nenotiek.

Tamdēļ vispirms novēlu mūsu valdībai no visiem attīstības plāniem, NAPiem, konferencēm, pamatnostādnēm, kas attiecās uz ekonomiju, diasporu, utt., destilēt konkrētus darba uzdevumus, ar konkrētu finansējumu un konkrētiem izpildes termiņiem jau vistuvākajam laika periodam, proti, 2013. gadam.

Dievs mums devis tikai vienu Latviju, un tā mums, roku rokā strādājot, jānosargā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis
PBLA valdes priekšsēdis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com