Sarīkojumi Pertā

Svētdien, 24. janvāra pēcpusdienā Pertas latviešu saime pulcējās Latviešu biedrības gadskārtējai šo gadījumu atcerei. Pertas sarukušās latviešu saimītes dēļ, lielākā daļa sarīkojumu tagad notiek Daugavas Vanagu laipni atvēlētajās, dzesinātajās kluba telpās. Tās izrādās daudz piemērotākas mazākiem sarīkojumiem nekā lielā visbiežāk patukšā sarīkojumu zāle.

Kad bijām apsēdušies un ērti iekārtojušies, Latviešu biedrības valdes loceklis Jānis Purvinskis klātesošiem sniedza īsu Atceres uzrunu. Tajā viņš vispirms pieminēja cik svarīga bija de jure atzīšana mūsu valsts tapšanas gados un cik svarīga viņa pastāvējusi un vēl pastāv šodien, dodot Latvijai likumīgas tiesības noteikt par savu nākotni. Viņš minēja, ka kaut gan krievu okupācijas laikā pār Latviju faktiski valdīja svešā vara, tā nebija likumīga kaut arī Vitlams (red.: Austrālijas ministru prezidents 1972. – 1975. g. E. G. Whitlam) to mēģināja tādu atzīt.

Purvinskis tālāk atzīmēja, ka Valsts prezidenta tā laika Aicinājums tautā iedvesa savas valsts mīlestību un piederību tai, jo tauta bija devusi no sevis un tādēļ savu valsti piesavinājās. Arī tad, tāpat kā tagad, valstī bija grūti laiki. Zeme bija kara izpostīta, valstij nebija naudas, bet tauta atrada iespēju saziedot ne tikai savām skolām, bet pat militārajām lidmašīnām un Brīvības piemineklim. Arī šodien Valsts prezidents aicina tautu valstij dot, ne no tās prasīt, bet šodien tauta savai valstij neuzticas. Purvinskis uzsvēra, cik svarīgas ir gaidāmās, nākošās Saeimas vēlēšanas, lai ievēlētu ļaudis, kuri grib celt nevis pelt mūsu valsti.

Pēc uzrunas uz ekrāna skatījāmies šā gada 18. novembra svinību notikumus ar Latvijas armijas 90. gadadienas svinēšanu un parādi.

Pēc pirmās stundas mūsu dāmas mūs pacienāja ar uzkodām un kafiju, un tad noskatījāmies svinību otro daļu: koncertu. Paldies devējiem, paldies ņēmējiem ciemiņiem un dāmām par garšīgām uzkodām. Gaidīsim, iesim balsot par mūsu valdību, jo ir teikts, ka jums tāda valdība, kādu jūs to ievēlat. Tādēļ apdomājiet labi, kam to krustiņu pielikt, kam nē, bet vissvarīgākais ir: ejiet un savu balsi nododiet!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“