Mūzikas skaņas no Dzimtenes

Palielināt / Enlarge

Latvijas Radio koris koncerta beigās. FOTO Helēna Gintere.

Novembra mēnesī Latvijas Radio koris devās tūrē uz Ziemeļameriku, kur sniedza divus koncertus Toronto, Kanādā un divus Ņujorkā, ASV, sadarbībā ar Soundstreams mūzikas biedrību un pēc tās direktora Lorensa Čeinija (Lawrence Cherney) aicinājuma. Pirmā uzstāšanās bija 2005. gadā Ziemeļbalsu koru (Northern Voices Choral) festivālā Toronto. Jau no 1982. gada līdz šai dienai Soundstreams organizē plaša spektra koncertus, festivālus, operu uzvedumus, aicinot jaunos Ziemeļamerikas, kā arī citu valstu izpildītājus, orķestrus, korus un komponistus, popularizējot laikmetīgo mūziku, tādējādi vēršot uzmanību arī uz jaunās paaudzes audienci.

11. novembrī Kērnera zālē (Koerner Hall), Telus centrā uzstājās četri kori no Kanādas Universitātēm: Albertas, Guelfas, Manitobas, Otavas, un kā ārzemju viesis bija uzaicināts Latvijas Radio koris. Koncerts kopā veidoja 160 dziedātāju kuplu skanējumu. Šo kopkori diriģēja Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš. Radio koris arī atsevišķi izpildīja jaunās latviešu komponistes Santas Ratnieces 2008. gadā komponēto kora darbu Hora horo hata hata, un Latvijā dzīvojošā kanādiešu komponista Nika Gotama (Nic Gotham) Muļķis ceļmalā (The Fool by the Roadside). Programmā bija gan laikmetīga rakstura mūzika, kā arī S. Rahmaņinova Vesperes – garīga rakstura pareizticīgās baznīcas dziedājums un Alfr. Šnitkes Koncerta korāli ar kāda 10. gs. armēņu mūka tekstu. Londonas The Independent laikraksts par Latvijas Radio kori raksta: „Nav cits tāds koris ar tik baltām, tīrām ne-vibrējošām un taisnām balsīm, kā šī briljantā latviešu grupa no Rīgas.“

Tie, kas nebija atnākuši uz Kērnera zāles koncertu, laimīgā kārtā varēja dzirdēt šo brīnišķīgo kamerkori 13. novembrī Sv. Jāņa Ev. lut. baznīcā, latviešu klasiskās kora dziesmas koncertā Sapņu tālumā. Šķiet, ka Aspazijas dzeja, kurā nav neviena nepareiza vārda, kur mīlestība un tās nesasniedzamība runā vistiešāk, un vārdi sasaucās mūsu sirdīs, abu krastu tautiešos, un Em. Dārziņa mūzika dziesmā it kā glāstos mierināja visu mūsu sirdis. Kora izpildījumu papildināja dziedātāju precīzā un skaidrā dikcija, kas bagātināja katras dziesmas emocionālo raksturu un radīja spilgtu iztēli, kā piemēram Minjonas dziesmā: „Vai tu zini to, kur manas ilgas skrien?“

Šo koncertu diriģēja Sigvards Kļava – romantiskā žanra un latviešu smalkās lirikas meistars. Viņa izteiksmes veids ir vērsts uz iekšu, klusinātā manierē izdzīvot katru komponista radīto skaņu, aizvadot to līdz klausītāju sirdīm. Koncerta programmā bija latviešu kora mūzikas zelta fonda krājumos ierakstītās dziesmas, piemēram, J. Vītola Bērzs rudenī, Saule austrumos, Em. Melngaiļa Mēness starus stīgo, P. Barisona vokāli prasīgā dziesma Mūzai un Zilie sapņu kalni, kas jo sevišķi izcēlās ar kora izcilo tembrālo skanējumu. Vokāls kļuva gluži orķestrāls, un koris skanēja kā viens instruments. Katra balss grupa, kurā bija seši dziedātāji, bija perfekti tembrāli vienota. Lieliskie kora basi ar reto oktāvistu balsīm Alfr. Kalniņa Šūpļa dziesmā skanēja kā ērģeles un soprānu legato dziedājums kā vijoles. Izcēlās arī divas solistes – P. Barisona dziesmā Pavasara jausmas solo partiju izpildīja Iveta Romancāne un latviešu tautas dziesmā J. Graubiņa apdarē Tek saulīte, tecēdama solo dziedāja Ieva Ezeriete. Šī dziesma savā vienkāršībā izskanēja patiesi aizkustinoši. Tenoru grupa un Ievas Ezerietes smalkais dziedājums uzbūra acu priekšā dzīvu ainavu zīda diegiem šūtā audeklā. Pēc programmas pēdējās dziesmas Dziedot dzimu, dziedot augu koris uzsāka Pūt, vējiņi, kam tūlīt pievienojās visi pārpildītas zāles klausītāji. Asaras acīs pazibēja ne tikai dziedošajā publikā, bet arī koristu sejās. Skaisti un aizkustinoši ir tādi brīži!

Latvijas Radio koris ir pirmais profesionālais koris Latvijā, ko 1940. gadā dibināja diriģents Teodors Kalniņš. 1992. gadā par tā māksliniecisko vadītāju un diriģentu kļuva Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš, abi spilgtas individualitātes, katrs ar savu rokrakstu, tādējādi papildinot kora programmas un izpildījuma varēšanas amplitūdu. S. Kļava studējis Latvijas Valsts Mūzikas akadēmijā, Pēterburgas Mūzikas akadēmijā, Baha akadēmijā Štutgartē, piedalījies dažādos festivālos un meistarklasēs. Latvijā ir koncertējis ar visiem vadošajiem koriem un orķestriem. Viņa vadība Radio koris katru gadu sniedz pāri par 60 koncertu, un viņa galamērķis vienmēr ir bijis popularizēt latviešu mūziku.

Kora diriģents Kaspars Putniņš, kurš diemžēl jau bija ceļā atpakaļ uz Latviju un nevarēja būt 13. novembra koncertā, bet kuru varēja redzēt 11. novembrī, diriģējot visu lielo koncertu Kērnera zālē. Beidzis Latvijas Valsts Mūzikas akadēmiju, Gildholas mūzikas un drāmas skolu Londonā. Viņa galamērķis ir vienmēr bijis popularizēt augstvērtīgu jauno komponistu kora mūziku. 1994. gadā nodibināja atsevišķu solistu grupu – Latvijas Radio kora grupa (LRKG), kas dzied galvenokārt 20. gadsimta mūziku un specializējas ar laikmetīgās mūzikas izpildījumu, eksperimentējot un izzinot cilvēka balss tembrālās iespējas, meklējot jaunus mūzikas valodas izteiksmes līdzekļus, sadarbībā ar jaunajiem komponistiem, tādējādi iedvesmojot tos radīt jaundarbus. Santas Ratnieces darbs bija spilgts piemērs 11. novembra koncertā. Līdztekus izcilai dziedātprasmei, kora grupa attīsta arī aktierspēles dotības. Veiksmes darbs šajā ampluā ir dāņu teātra Hotel Pro Forma producētais Orfeja uzvedums, kas apceļoja visu Eiropu. Panākumu iedvesmota, korim tapa jauna izrāde Kara daba ar Santas Ratnieces un Žilbēra Nuno mūziku kuras pirmizrāde notika 2011. septembrī. Kora solistu grupa strādā paralēli Radio kora darbam, bet diemžēl šoreiz to nebija lemts dzirdēt Sv. Jāņa baznīcas koncertā.

Radio korī dzied 25 dziedātāji, visi profesionāli mūziķi un lielākā daļa no tiem pēc savas profesijas ir kordiriģenti. Kamerkori var saukt par skaņu laboratoriju, koristi regulāri dažādo savu vokālo skanējumu, pievēršoties gan tadicionālās dziedāšanas noslēpumiem, gan ceturtdaļtoņu un virsskaņu dziedāšanas mākslai. Katrs dziedātājs ir individuāls ar konkrētiem vokāliem un skatuviskiem uzdevumiem. Koris uzstājas kopā ar dažādiem Eiropas orķestriem un muzicējis ar tādiem pasaulslaveniem diriģentiem kā Rikardo Muti, Heincu Holigeru, Tenu Kaljuste, Stīvu Leitonu un daudziem citiem. Koris septiņas reizes ir saņēmis Lielo Mūzikas Balvu – kā augstāko atzinību profesionālā mūziķu darba novērtējumu Latvijā. Vidēji 3 līdz 4 reizes sezonā nāk klajā jauni CD, sadarbībā ar slaveniem ierakstu namiem. Kora izpildījumā jaunie latviešu komponisti – Ēriks Ešenvalds, Kristaps Pētersons, Mārtiņš Viļums ar saviem jaundarbiem ir uzvarējuši UNESCO starptautiskajos konkursos ROSTRUM.

Eiropā koris ir iemantojis lielu atzinību un slavu. Tas tiek regulāri aicināts uzstāties internacionālos forumos, kā Baltic Sea Festival, Klangspuren Festiva; La Musica, Ultima, The Venice Biennale, Internationale Koorbiennale Haarlem, kā arī lielākajās un jaunākajās Eiropas koncertzālēs – Concertgebouw un Muziekgebouw Amsterdamā, Konzerthaus Berlīnē un Cite de la Musique Parīzē. Latvijas Radio koris ir viens no profesionālo kamerkoru asociācijas TENSO dibinātājiem Eiropā. Latvijā TENSO dienas pirmo reizi notika 2008. gadā, nākošās ir paredzētas 2014. gadā. Pēc uzstāšanās Toronto Radio koris brauca uz Ņujorku, ASV, kur jau 16. novembrī uzstājās Baltās gaismas festivālā (White Light Festival) ar diriģentu Sigvard Kļavu Sv. Jaunavas Marijas baznīcā un 17. novembrī Linkona centrā (Lincoln Center) ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Tenu Kaljuste, bet 28. novembrī jau atpakaļ Rīgā, kur dziedās Doma baznīcā.

Pēc koncerta izcilā snieguma Sv. Jāņa baznīcas prāvests Dr. F. T. Kristbergs izteica pateicību visam korim un V. Maksiņai un daudziem, daudziem citiem, kas palīdzēja organizēt kora uzņemšanu un šo vakaru ar neaizmirstamu koncertu skanīgajās Sv. Jāņa baznīcas velvēs.

Helēna Gintere
Laikrakstam „Latvietis“