Daudz baltu dieniņu!

Palielināt / Enlarge

Juris Dancis astoņdesmitgadnieks. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Olimpieši Juris Dancis (sēž) un Miķelis Dancis (stāv) Jura 80. dzimšanas dienas svinībās. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Labā pusē Juris Dancis ar savu karikatūru DV Adelaides nodaļas 60 gadu jubilejā 2012. gada janvārī. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides Vanadzes viena otrai palaida ziņu: Jurim kārta pārkāpt 80 gadu slieksni; nāc pirmā decembrī uz Vanagiem ar groziņu. Nekas formāls nebūs, bet tādu nozīmīgu jubileju nevar vienkārši palaist garām kā ikdienu. Tā nu sanāca arī kādi 30 cilvēki, lai godinātu vienu no DV Adelaides nodaļas diviem vēl dzīvi palikušiem dibinātājiem. Otrs ir Artūrs Berķis.

Kad 1952. gada janvārī dibinājās DV Adelaides nodaļa, jau pirmajā sapulcē klāt bija 19 gadus vecais Juris Dancis, kurš nu jau sešdesmit gadus bijis uzticīgs Vanagu organizācijai un Adelaides nodaļai. Ārpus ģimenes, Jura dzīvē bijušas trīs mīlestības: Latvija, Daugavas Vanagi un sports. Patriotisms ir Jura asinīs, Daugavas Vanagi un sports – mūža aizraušanās. Vanagos viņš ir tik uzticīgi kalpojis, beidzamos 11 gadus kasiera amatā, ka 2005. gadā viņu apbalvoja ar DV krūšu nozīmi zeltā (sekodams savai mātei Irmai, kādreizējai Vanadžu kopas priekšniecei, kuru līdzīgi apbalvoja jau 1966. gadā), bet sportā – specifiski basketbolā – viņš uztrenējās līdz divām olimpiādēm. Kad 1956. gadā Melburnā un 1960. gadā Romā Austrālijas basketbola vienība izskrēja uz laukuma, viņu starpā bija sešarpus pēdu garais, plecīgais Juris. Par nopelniem basketbolā viņu pirms pāris gadiem ievadīja Austrālijas Basketbola Slavas zālē (Basketball Hall of Fame) Melburnā.

Juris dzimis 1932. gada 28. novembrī Rīgā, tātad Ulmaņlaika bērns. Ja laika zobs ir sagrauzis Jura kādreiz stalto augumu un atlēta veselību, to nekādā ziņā nevar teikt par viņa dzīvesprieku un humora izjūtu. Katru sestdienu var viņu sastapt Vanagu namā ierastā vietā uz augstā ķebļa, savas otrās kājas atstutējis pret sienu. Namā viņš paēd Vanadžu gatavotās pusdienas, pavēro tautu un dalās ar internetā atrastām anekdotēm un gudrībām. Kopā ar dēlu Pēteri viņš jau sen ir tas, ko vācu mēlē sauc par Stammgast. Grūti iedomāties Vanagmāju sestdienas pēcpusdienās bez Jura.

Dzimšanas dienas svinības sākās ar divām bilžu izrādēm. Pirmo – par Jura dzīvi kā apsveikumu Jurim no Vanadzēm bija sastādījusi Austrālijas Vanadžu priekšsēde Ilga Vēvere. Otru, līdzīgu, bet daudz plašāku bija sastādījis Juris pats. Skatoties kļuva gluži žēl, ka skaistiem, jauniem cilvēkiem neizbēgami jākļūst veciem un vairs ne tik skaistiem. Protams, vēl žēlāk ir par tiem, kuri vispār vairs nav mūsu starpā. Labs piemērs tam ir Jura tēvs, kam nebija lemts redzēt, savus dēlus lielus izaugam. Tā nu Juris palika tēva vietā savam septiņus gadus jaunākam brālim Miķelim, atbalstīdams viņu ar gudru padomiņu un dzīves ziņu. Arī Miķelis ar savu sešarpus pēdu augumu kļuva par olimpieti basketbolā – 1964. gadā Tokijā un 1968. gadā Meksikā, un ir DV un DV vīru kora biedrs. Juris savu brāli labi ietekmējis.

Pēc tam bija īsts Galdiņ, klājies, un galds drīz vien lepojās ar visādiem gardumiem. Netrūka pat torte un kliņģeris. Vairāki runātāji slavēja Jura klusā rūķa darbu Vanagos, jo viņš čakli strādā, kārtodams nodaļas naudas lietas un sūtīdams atbalsta naudu leģionāriem uz Latviju, nemeklēdams nekādu sevišķu atzinību un nesūdzēdamies par klibojošo, sadragāto veselību. Šis ir liels un atbildīgs darbs, ko Juris veic kārtīgi un apzinīgi.

Kur pulcējas latvieši, tur drīz vien atskan dziesmas. Imants Kronītis kutināja akordeonu tik vilinoši, ka nemaz nevarēja nedziedāt līdzi. Tā nu pēcpusdiena pagāja ievērojamā līksmībā. Vēlam Jurim vēl daudzas dzimšanas dienas pavadīt tikpat lustīgi!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“