„Mūza“ – latviešu mūzikas pērles

Palielināt / Enlarge

Ints Dālderis. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Andris Poga, Sondra Lejmalniece. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ints Dālderis, Pēteris Endzelis. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Andris Poga, Ints Dālderis, Sondra Lejmalniece, Pēteris Endzelis. FOTO Gunārs Nāgels.

Sondra Lejmalniece – flauta, Pēteris Endzelis – oboja, Ints Dālderis – klarnete, Andris Poga – klavieres,
Ivars Cinkuss – balss (baritons).

Baudījām pirmo Mūzas sniegumu AL54KD Atklāšanas koncertā, kur ansamblis sajūsmināja klausītājus ar Jāņa Mediņa Āriju. It kā iegrimām mīlīgi siltā apskāvienā. Sekoja Pētera Plakida divi skaņdarbi: Mazs kanons un Multiplikācijas filma, komiski skaņdarbi, kas radīja maģisku gaisotni. Ļoti patika otrā skaņdarba izpildījums. Flauta un oboja diskutēja īsos čivinātos fragmentos, klavieres it kā zvaniņi dancoja līdz. Klavieres brīžiem uzņēma vadošu lomu, ansamblis uzsāka satīrisku valsi, komiski visi sadancojās, bet tikai uz mirkli. Mūza atgriezās romantikā ar tautas iemīļoto Dārziņa Melanholisko valsi, kur skaistā melodija baudīja katra mākslinieka īpašo izpildījumu, ar dziļi izjustiem, liriskiem kāpinājumiem.

Sajūsmā klausījos Mūzas koncertu Latviešu mūzikas pērles, kas notika piektdien, 28. decembrī Tālavas Lielajā zālē. Programma cildināja vispazīstamāko un nozīmīgāko latviešu komponistu skaņdarbus – Emīla Dārziņa, Jāņa Mediņa, Ādolfa Skultes, Imanta Kalniņa u.c. komponistu pazīstamākos opusus. Ikkatra sniegtā muzikālā pērle izveidoja savu būtisko daļu unikālā ceļojumā, kas savienoja pagātni ar mūsdienām.

Pirmā skaņdarbā atgriezāmies Mediņa siltā, mīļā glāstā. Mākslinieku elegantie tērpi vareni izcēlās uz tumši sarkanā fona. Sekoja Kalniņa Pavana obojai un klavierēm. Graciozi, maigi ievadīja klavieres, oboja pievienojās gan ar vadošām frāzēm, kā arī ar pavadījumu un Pētera Endzeļa virtuozi izpildītām pasāžām. Trešā skaņdarbā baudījām Zemzara Balss solo klarnetei, kuru virtuozi izpildīja Ints Dālderis. Klusi, mierīgi toņi: Kaladū kaladū... Uzreiz modulācija un augoša dinamika, melodijas fragmenti kļuva arvien plašāki, izteiksmīgāki. Deklamējošu toņu izsaucieni un forte dinamikā melodija plūda pavisam plaša, augšup, lejup, paātrinājās un apklusa. Kaladū kļūst par ostinato. Virtuozā kadence sniedzas oktāvām augšup ar trilleri un atbalsi. Publikai aizrāvās elpa. Klarnete klusi atgriezās ar Kaladū motīvu un lēnām izgaisa...

Klausītājus iepriecināja vēlreiz Plakida Mazs kanons un Multiplikācijas filma flautai, obojai un klavierēm. Izcēlās kaprīzi, jautri ievīti fragmenti, elegantie ansambļa tembri, kaleidoskopiskā matricē. Multiplikācijas filma bija atskaņota ar bagātīgu kontrastu – brīžiem iztēlojās melodiskas frāzes, kas uzreiz pārtrauktas ar īsām interpolācijām. Uzsāk satīrisks, komisks valsis, kas brīžiem atgādina Stravinska Petrušku. Ansamblis veiksmīgi izpildīja šo draiskulīgo, līksmo skaņdarbu ar jautru humoru un izteiksmi.

Flautiste Sondra Lejmalniece un pianists Andris Poga apbūra klausītājus ar lirisko Skultes Muzikālās pārdomas. Skaists, izteiksmīgs gabals, eleganti izpildīts ar pievilcīgām, vilinošām frāzēm un izteiksmīgi veidotām kontūrām.

Koncerta pirmo daļu ansamblis pilnā sastāvā izvadīja ar Vecumnieka brīnišķīgi humoristisko špicbuku Quasi Mozart. Cik ļoti patika Mocarta tēma La ci darem la mano no operas Dons Žuans, kur parādījās komponista raksturīgais humors draiskulīgās disonancēs. Ar trilleriem ievijās Burvju flautas Nakts karalienes tēma... uz brīdi izlikās, ka mūzikā virzījās uz Hačaturjana Zobenu deju, iekļaujot arī tautas dziesmu fragmentu Aiz kalniņa dūmi kūpa. Nu tika tā... atgriezās pie ievada melodijas La ci darem. Vareni!

Koncerta otrā daļā, veltītajā Emīla Dārziņa stāstiem un dziesmām, ansamblim pievienojās baritons Ivars Cinkuss. Dziļi, izjusti flautiste Sondra lasīja fragmentus no vēstulēm, ko rakstījis Dārziņa Emīls savai iemīļotai Marijai Stalbovai:

„Cienītā!
Pagājušās dienās norakstīju Jums garu vēstuli, bet vēlāk iznīcināju. Manas dziļākās, intīmākās dvēseles jūtas neļaujas tērpties garās frāzēs, bet klusi slēpjas sirds dziļumos, un tikai šai lapiņā uzdrīkstos uzticēt to vārdu, kuru nekad nebūtu uzdrošinājies Jums izteikt, to vārdu: es Jūs mīlu!...
Mans liktens stāv Jūsu rokā...
Mūžam Jūsējais
Dārziņa Emīls“

(izvilkums no Antona Stankeviča grāmatas Dvēseles atbalss, 74.lpp.)

Patiesi šīs atskaņotās Dārziņa dziesmās izjutām dziļu saviļņojumu, mīlestību un siltumu.

Vēl tu rozes plūc

Mana laime

Ar Ivara Cinkusa mīlīgo un izteiksmīgo tembru skaisti iedziļinājāmies siltā, mīļā gaisotnē, it kā pagātnes sapņojumā. Varēju manīt, ka klausītājus tik ļoti aizkustināja dziesma Aizver actiņas un smaidi – ilgi skanēja aplausi.

Sondra turpināja lasīt izvilkumus no Dārziņa vēstulēm cienītajai jaunkundzei: „Es Jūs mīlu, mīlu, mīlu...“

Izveidojās skaists dialogs starp Cinkusa baritonu un Dāldera klarneti dziesmā ar Blaumaņa dzeju Kā es zagšus.

Vēlreiz lasīja Sondra, šoreiz no Dārziņa vēstules Alfrēdam Kalniņam.

Mātes gars

Teici to stundu, to brīdi

Valša tempā tik sirsnīgi, glāstoši izjutām baritona izteiksmīgo pacelšanos. Publika vēlreiz izrādīja pateicību ar ilgstošiem aplausiem.

Sekoja Dārziņa, tautas mūziķa – Melanholiskais valsis.

Flauta uzsāka pirmo tēmu, silti apkampa klarnete un klavieru glāsti. Klarnete pārņēma melodiju, tad sekoja oboja. Flautas spīdošās, mirdzošās skaņas. Tik sapņaini, samtaini toņi!

Klausītāji vēlreiz pateicās ar aplausiem, nodārdēja pat grīda! Ansamblis Mūza kopā ar baritonu Ivaru Cinkusu atgriezās piedevām, kur reiz atkal piedzīvojām Dārziņa mīlestību: atskaņojot Aizver actiņas un smaidi un Vēl tu rozes plūc.

Sirsnīgi pateicos Mūzai un baritonam Ivaram Cinkusam par skaisto koncertu, par ceļojumu mūsu tautas mūzikas vēsturē un mūsdienās, par tik brīnišķi veidotām latviešu mūzikas pērlēm!

Sandra Birze
Laikrakstam „Latvietis“