Vai Prezidents brauks uz Austrāliju?

Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne pirmdien informēja laikrakstu Latvietis, ka: „Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecina savu gatavību un vēlēšanos tikties ar Austrālijas latviešiem, ja viņa prezidentūras laikā būs iespēja ieplānot un realizēt vizīti uz Austrāliju vai kontinentam līdzās esošo reģionu.“

Preses konferencē 9. janvārī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Latvijas TV jautāja: „Vispirms par izskanējušajiem faktiem par Kultūras ministres komandējumu uz Austrāliju, par to, ka viņa ir, ka jūs vērtējat šo faktus, ka viņas vīrs ir arī baudījis tos valsts apmaksātos labumus, piemēram, dzīvesvietu apmaksātu?“

Prezidents Andris Bērziņš atbildēja: „Jā, šo jautājumu mēs arī pārrunājām nedaudz ar premjeru, jo es gribēju saprast, kā šis komandējums tika, kā viņš nokļuva līdz realizācijai. Es personīgi attiecībā par sadarbību ar Austrāliju izmantoju šajā vasarā iespēju, kad liela grupa Austrālijas aktīvāko latviešu bija šeit goda konsulu saietā, ar viņiem tikos, izrunājos un uzskatu, ka tur bija iespēja dabūt pietiekami informāciju, ka tādēļ nebija vajadzība uz turieni braukt. Es personīgi to vismaz nedarītu, to es varu droši pateikt.“

Lai noskaidrotu prezidenta viedokli, laikraksts Latvietis vērsās pie prezidenta preses padomnieces Līgas Krapānes, kura paskaidroja, ka „Valsts prezidents nevienā no atbildēm žurnālistiem neizteica kategorisku noraidījumu iespējai braukt uz Austrāliju un tikties ar tautiešiem, bet gan uzsvēra, ka, izvērtējot vizītes norises laiku un nepietiekamo informāciju par tās mērķiem un gaitu, pats personīgi šādi nebūtu rīkojies.“

Pats prezidents laipni atbildēja uz laikraksta Latvietis galvenā redaktora jautājumiem.

Gunārs Nāgels: Skaidrības labad, vai Jūs varat apstiprināt, ka, jūsuprāt, LR kultūras ministrei nevajadzēja pieņemt Austrālijas latviešu aicinājumu piedalīties Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienās?

Andris Bērziņš: Ministrei noteikti vajadzēja pieņemt uzaicinājumu, bet vienlaikus arī izvērtēt šādas vizītes lietderību svētku laikā, pavadot Austrālijā divas nedēļas par Latvijas valsts nodokļu maksātāju naudu. Nodokļu maksātājiem ir tiesības iegūt detalizētu un operatīvu informāciju par amatpersonu ārvalstu vizīšu norisi un izmaksām, savukārt, amatpersonām ir pienākums to sniegt.

GN: Vai Jūs uzskatāt, ka nevienam LR ministram nevajadzētu nekad veikt vizīti pie Austrālijas latviešiem?

AB: Nekad neko tādu neesmu teicis un tā neuzskatu.

GN: Ja tā nebūtu, tad kādos apstākļos varētu kāds LR ministrs veikt vizīti pie Austrālijas latviešiem?

AB: Uz šo jautājumu atbilde jau sniegta iepriekš uzdotajā jautājumā.

GN: Cik bieži, jūsuprāt, varētu Austrālijas latvieši sagaidīt kāda LR ministra vizīti?

AB: Nedomāju, ka vizīšu intensitāte ir noteicošais faktors sadarbībai ar diasporu Austrālijā. Mūsdienu komunikāciju iespējas ļauj apmainīties ar informāciju neierobežoti, protams, nenoliedzu to, ka tiešiem kontaktiem starp cilvēkiem ir ļoti liela nozīme. Ar tautiešiem jātiekas un jābrauc, bet jautājums ir par laiku, izmaksām un atdevi.

GN: Vai preses konferencē Jūsu minētā „liela grupa Austrālijas aktīvāko latviešu“, kuri „bija šeit godu konsulu saietā“ ir pieci Latvijas goda konsuli Austrālijā?

AB: Šādas tikšanās un sarunas nevajadzētu noniecināt, jo goda konsuli ir Austrālijas latviešu kopienas daļa. Tāpat es vienmēr labprāt izmantoju iespēju tikties ar PBLA vadību un pārstāvjiem, kad viņi apmeklē Latviju, kā arī piedalos PBLA ikgadējo valdes sēžu darbā. Vienmēr esmu gatavs tikties ar tautiešiem un atrast tam laiku. Jo īpaši priecīgi ir mirkļi, kad apmeklējat dzimteni, vai vēl labāk – pārceļaties uz dzīvi Latvijā.

GN: Cik ilgu laiku Jūs pavadījāt ar viņiem pārrunās par Austrālijas latviešu problēmām?

AB: Saruna notika brīvā gaisotnē, bez laika ierobežojuma. Tādēļ precīzu tās ilgumu nevarēšu pateikt.

Pateicos prezidentam Andrim Bērziņam un Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei par sniegtajām atbildēm.

Dr. Gunārs Nāgels
Laikraksts „Latvietis“