Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrālijas latviešu vēsturiskā mantojuma saglabāšana

Paziņojums no LAAJ un PBLA

Laikraksts Latvietis Nr. 245, 2013. g. 20. febr.
Aldis Putniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LAAJ

PBLA

PBLA

Agrāk daudzas Austrālijas latviešu organizācijas deponēja savus materiālus Austrālijas Latviešu centrālā arhīvā (ALCA). Šis arhīvs vairs nepastāv, un gandrīz visi tā materiāli (vairāk nekā 500 kg) tika nosūtīti Latvijas Valsts arhīvam (LVA) divos sūtījumos 2005. un 2009. gadā. Vietējās latviešu organizācijas turpina strādāt un materiāli turpina krāties. Katrai organizācijai tagad pašai jārūpējas par savu materiālu saglabāšanu. Lai nodrošinātu, ka tie ar laiku neiet zudumā, un lai nodrošinātu vēstures liecību kontinuitāti, uzkrātos materiālus ir jāturpina sūtīt Latvijas Valsts arhīvam.

Kas notiek ar agrāk nosūtītiem ALCA materiāliem? Pērngad oktobrī, PBLA gadskārtējās sanāksmes laikā man bija izdevība satikties ar Latvijas Nacionālā arhīva (kura paspārnē darbojās LVA un citi valsts arhīvi) priekšsēdes vietnieci Ingūnu Slaidiņu. Viņa paskaidroja, ka divi arhivāri gandrīz pilnu laiku strādā pie Austrālijas latviešu centrālā arhīva materiāliem. Materiālu ir ļoti daudz, un pirms sūtīšanas tie nebija profesionāli sakārtoti, tāpēc šis darbs ir prasījis daudz laika un darba. Slaidiņas kundze sazinājās ar šiem arhivāriem un vēlāk varēja man paziņot, ka viņi sagaida, ka sakārtošanas un kataloga uzstādīšanas darbi būs pabeigti līdz šī gada beigām. Materiāli tad būs apkopti, inventarizēti un pieejami pētniekiem un citiem interesentiem. Solis pēc tam būs svarīgāko materiālu digitalizācija, lai tie būtu tīmeklī pieejami arī ārpus Latvijas.

Kur un kam materiālus jāsūta?

Sarakstoties ar Latvijas Nacionālā Arhīva priekšsēdi, Māru Sprudžu, noskaidroju sekojošo: Sūtījumi jāadresē Inesei Kalniņai (tālr. +371 67461257; inese.kalnina@lvarhivs.gov.lv), Latvijas Nacionālā arhīva Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītājai. Adrese ir LNA Latvijas Valsts arhīvs, Bezdelīgu iela 1, Rīga, LV 1048, Latvija.

Inese Kalniņa: „Latvijas Nacionālais arhīvs ir ieinteresēts pieņemt Latvijas valsts glabāšanā trimdas laika arhīvu materiālus. Trimdas latviešu sabiedrisko, profesionālo, reliģisko un kultūras organizāciju vēsturiskais mantojums veidojas no dokumentiem par organizāciju darbību: reģistrācijas apliecībām, statūtiem, protokoliem, lēmumiem, ziņojumiem, darbības un gada pārskatiem, kongresu un konferenču materiāliem, pasākumu programmām, apkārtrakstiem, informācijas biļeteniem, sarakstes. Personu, ģimenes un dzimtas vēsturiskais mantojums veidojas no kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sabiedrisko un politisko darbinieku dokumentiem: biogrāfiskiem dokumentiem, radošā un sabiedriskā darba dokumentiem, dienasgrāmatām, piezīmēm, pierakstiem, rakstiem, manuskriptiem, recenzijām, referātiem, publikācijām, sarakstes. Vēsturiskais mantojums ir arī fotogrāfijas, audio un video materiāli.“

„Ja vien tas iespējams, dokumentiem vēlams pievienot nelielu informāciju, par tā autoriem un notikumiem, bet tas nav obligāti. Šī informācija vēlāk ir ļoti noderīga arhīva darbiniekiem, kas veic dokumentu sakārtošanu un pētniekiem.“

Šeit jāpiebilst, ka fotogrāfijām ir maza arhivāriska vērtība, ja tām nav atzīmēts, kas ir attēlots (personu vārdi vai nodarbības apraksts) un kad un kur tās ir ņemtas. Ja trūkst šāda informācija, tad labāk tās nesūtīt.

Nododot materiālus LVA, ir jānoformē dāvinājuma līgums. Inese Kalniņa paskaidro: „Pēc dāvinājuma līguma parakstīšanas arhīva materiāli kļūst par Latvijas nacionālā arhīva fonda sastāvdaļu un glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīvā. Dāvinātājam ir tiesības izmantot dāvinātos dokumentus atbilstoši arhīva dokumentu izmantošanas noteikumiem, tiesības pārbaudīt dāvināto dokumentu saglabātību, tiesības izvirzīt speciālus nosacījumus dokumentu izmantošanā... Ja dāvinājuma līgumā dāvinātājs nav izvirzījis speciālus izmantošanas nosacījumus, pēc aprakstīšanas dokumenti bez ierobežojumiem tiek nodoti vispārējā izmantošanā.“

Dāvināšanas līgumu ir jāaizpilda un jāparaksta divos eksemplāros. Tos nosūta Latvijas Valsts arhīva direktoram Artim Freimanim (Latvijas Valsts arhīvs, Bezdelīgu iela 1, Rīga, LV-1048), kurš parakstīs abus eksemplārus un atsūtīs vienu dāvinātājam. Standartlīguma tekstu var saņemt, rakstot LAAJ Kultūras fonda priekšsēdim (PO Box 98, Reynella SA 5161, vai kf@laaj.org.au) vai no vietējiem LAAJ vicepriekšsēžiem.

Vairākām Austrālijas latviešu organizācijām ir dažādi periodiski izdevumi – ziņotāji, žurnāli, apkārtraksti u.tml. Ja organizācijai ir tikai viens komplekts, manuprāt, būtu labāk to deponēt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (NLB), jo tur jau ir daudz trimdas, arī Austrālijas latviešu, periodisko izdevumu – kaut ar daudziem robiem (par ko rakstīšu citreiz). Deponējot LNB, periodiskie izdevumi tiek digitalizēti un tad caur elektronisko tīklu ir pieejami daudzās citās Latvijas bibliotēkās. Ja ir divi komplekti, tad var vienu sūtīt LNB un vienu LVA. Ja trīs, tad trešo derētu deponēt Austrālijas Nacionālajā bibliotēkā Kanberā.

Par sūtīšanu uz Latviju. Ja sūtījuma svars nav pārāk liels, tad vieglākais būtu salikt materiālus paciņā un to sūtīt uz Latviju pa lēno pastu. Ja sūtāmais daudzums ir liels (piem., vairāk nekā 5 kg), tad varbūt derētu izmantot humānās palīdzības konteineru, ko sūta no Adelaides. Nākošā konteinera iekraušana notiks Adelaidē š.g. 23. martā. Saiņu pieteikšanu var izdarīt sazinoties ar: Brisbanē – Arni Siksnu (07 33780319); Sidnejā – Gundegu Zariņu (0430733124); Adelaidē un citur Austrālijā – Jāni Caune (08 8296 9985). Ja kādai organizācijai ir grūtības segt sūtīšanas izdevumus, ir iespējams, ka, iesniedzot lūgumu, LAAJ KF varētu palīdzēt segt daļu no izdevumiem.

Dr. Aldis Putniņš
LAAJ KF valdes priekšsēdis un
PBLA arhīvu darba grupas loceklis
14.2.2013.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com