Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Padomju gados bija pašsaprotams, ka zinātniskai iestādei ir pienākums ziņot čekai par ārvalstu kontaktiem.

„24. pants. Zinātniskā institūta (..) direktora kompetencē ietilpst: (..) 6) valsts drošības iestādes informēšana – pēc tās pieprasījuma – (..) par ārvalstu pētnieku piedalīšanos zinātniskā institūta veiktajos pētījumu projektos un par zinātnieku dalību ārvalstīs veiktajos pētījumu projektos.“

Un, protams, ar nepārsūdzamu čekas vārdu vien pietika, lai apturētu zinātnisko darbu: „6. pants. Zinātnieka pienākumi. Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi: (..) 51) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai“.

Nupat minētie citējumi nav no kādiem veciem PSRS likumiem, bet gan no šā gada 14. februārī Saeimā 3. lasījumā pieņemtiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Likums tika nodots Valsts prezidentam izsludināšanai, bet pēc Saskaņas centra iesnieguma, prezidents likumu neizsludināja, un ar garu un sīku pamatojumu to 22. februārī nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Liekas dīvaini, ka šādi papildinājumi parādījās pašā pēdējā brīdī, jo likuma atvēršana bija paredzēta galvenokārt, lai sakārtotu zinātnieku mantiskās tiesības uz izgudrojumiem. Papildinājumus komisijai iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas.

Vai valsts drošības jautājumus regulē līdzīgā veidā citās rietumu demokrātijās?

Ass salīdzinājums ir ar likumu Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kurš tiek izmantots, lai noklusētu draudus nacionālajai drošībai. Žurnālists Leonīds Jākabsons iesniedza prokuratūrai dokumentus, kuri varēja būt tā laika (2008. g.) Saeimas deputāta Nila Ušakova sarakste gan ar Krievijas vēstniecību Rīgā, gan ar Latvijas krievvalodīgo medijiem un citiem. Tie atklāja klajus pārkāpumus vēlēšanu likumos un draudus Latvijas nacionālai drošībai, bet drošības iestādēm tas neinteresēja. Pēc sarakstes publicēšanas, Nils Ušakovs vistiešākā veidā apstiprināja sarakstes autentiskumu, iesniedzot sūdzību par savas korespondences publicēšanu, gan piebilstot, ka daļa korespondences viltota.

Tai vietā, lai aizsargātu valsts drošību, prokuratūra ievietoja Leonīdu Jākobsonu psihiatriskā slimnīcā uz 30 dienām, un uzrādīja viņam apsūdzību par preses likuma pārkāpumiem.

Quo vadis Latvijas drošības dienesti?

GN
2013. g. 27. febr.