Pulkvedi Oskaru Kalpaku pieminot

Palielināt / Enlarge

Dievkalpojumu vada prāv. Kolvins Makfersons. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Pirmā rindā no kreisās: Gundega Zariņa (Zinta), Andrejs Mednis (Fraternitas Cursica), Voldis Kains, Jānis Daniklifs (Dunicliff),  Edgars Greste un Indriķis Kalniņš (Selonija), prāvests Kolvins Makfersons (Patria), Pēteris Manass (Lettonia), Akselis Ļaudams (Latvia), Andris Galviņš (Selonija). Otrā rindā: Arnis Kārkliņš (Fraternitas Livonica), Dimis Pešudovs (Fraternitas Lataviensis), Valdis Krādziņš (Fraternitas Lettica). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Svētku runu akta teica fil! Guntars Saiva (Selonija). FOTO Ojārs Greste.

17. marta pusdienlaikā Sv. Jāņa baznīcā Hombušā, Sidnejā tikās vairāku studentu korporāciju pārstāvji un citi pulkveža Oskara Kalpaka bataljona un studentu rotas piemiņas dievkalpojuma dalībnieki.

Oskars Kalpaks dzimis 1882. gada 6. janvārī, miris 1919. gada 6. martā, bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.-1919. gadu mijā viņš uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt Latvijas pirmās bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā. Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

Piemiņas dievkalpojuma iesākumā baznīcā svinīgi tika ienesti Latvijas valsts karogi, kam sekoja prāvesta fil! Kolvina Makfersona patr! uzruna, liturģija, svētruna, kā arī O. Kalpaka pieminēšana, kas noslēdzās ar lūgšanu Tēvs mūsu. Izskanēja garīgās dziesmas, ko atskaņoja ērģelniece T. Koškina.

Vairāk par O. Kalpaka dzīvi un mūža devumu atklāja korporācijas Selonija pārstāvis Guntars Saiva pasākuma otrajā daļā, visiem pulcējoties draudzes nama zālē, pie dāmu sarūpēta cienasta. Paceļot vīna glāzi O. Kalpaka piemiņai, izskanēja klātesošo kopdziesmas un īpašs solistes Brigitas Saivas muzikāls priekšnesums.

Zālē valdīja svinīga noskaņa, korporāciju biedrus rotāja par labo plecu pārliktas atpazīstamības krāsu lentes, kungu galvas sedza laika zoba skartas studentu cepures (deķelis), un gaisā virmoja latviešu karavīru drosmes gars. Pārdomas raisa arī prāvesta teiktie vārdi no Mateja Evaņģēlija:

„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? ...Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.“

Lai vienojamies kopīga dziesmā:

Lai Dieva Svētais Gars tos pilda,
Kam tautas labklājība rūpēt rūp,
Ar mīlestību sirdis silda,
Ka ienaida un melu ēkas drūp!
Tad būsim viena sirds un dvēsele,
Un gaisi staros mūsu nākotnē.

Reportāžu sagatavoja

Bonija – Ilze Viļuma
Laikrakstam „Latvietis“