Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītāja vēstule

Uzvaras ceļš

Laikraksts Latvietis Nr. 249, 2013. g. 21. martā
Miervaldis Balodis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Laikrakstos Austrālijas latvietis un Latvietis pēdējā laikā parādījušies vairāki prāvesta Kolvina Makfersona (Colvin MacPherson) apcerējumi. Kristīgā baznīca, kā pārlaicīgo vērtību glabātāja, šodien turpina izvērsties tikai viena iemesla dēļ – tā pieturas pie Dieva vārda vien. Neraugoties uz daudz un dažādām nebūšanām, kuras aiziet pat līdz pāvesta krēslam gan Mārtiņa Lutera reformācijas laikā, gan arī šodien sakarā ar bērnu izvarošanām, pedofiliju, naudas atmazgāšanu un citiem pārkāpumiem, nemainīgais Kristus vārds un kristīgā baznīca jau vairāk nekā divi tūkstoši gadu rāda un apgaismo ceļu ne tikvien rietumu civilizācijai, bet visai pasaulei.

Un tomēr, kā prāv. Kolvins saka: „Kompromisi, vēlēšanās izpatikt cilvēkiem, būt populāriem un savu egoistisko, merkantīlo mērķu apmierināšanu, tās ir baltās skudras, kas izgrauž kristīgās baznīcas pamatus līdz tā sabrūk.“ (LATVIETIS, No 142, 31/01/13 un AL No 3122, 13/02/13). Diemžēl tas notiek ne tikvien Kanādas, bet arī Latvijas ev. lut. baznīcā ārpus Latvijas.

Šie apstākļi satricina kristīgās ticības pamatus arī mūsu – latviešu draudzēs. Pielāgošanās cilvēku mērķiem un sabiedriskai domai, kristīgo ticību padara par tirgus preci, un, gluži kā pārtikas lielveikalos, cilvēks sāk meklēt lētāko.

Iespējams, ka kristīgās ticības atšķaidīšanas mēģinājumi saistās ar dievlūdzēju sarukumu ne tikvien latviešu, bet visās rietumu baznīcās. Lai to novērstu, pirms kādiem desmit gadiem nodibinājās megabaznīcas, galvenokārt ASV (tajās piedalās pāri par 2000 dievlūdzēju). Tās ir baznīcas ar harismātiskiem mācītājiem, strauju mūziku, citiem uzjautrinājumiem un atspirdzinājumiem, ar uzņēmējdarbības struktūrām, un rada dievlūdzējos labsajūtu. Nopietnie teologi norāda, ka tādām baznīcām ir vāji pamati un sekla teoloģija, gluži kā līdzībā ar graudu, kurš nebija iesēts labā zemē. Daži šo draudžu mācītāji uzvedas it kā viņiem būtu tieša tālruņa līnija ar Dievu.

Latviešu ev. lut. baznīcā gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas pieturas, galvenokārt, pie tradicionālā veida dievkalpojumiem. Neraugoties uz dievlūdzēju skaita samazināšanos, it sevišķi draudzēs ārpus Latvijas, vecākā un samērā maza daļa vidējā un jaunākā paaudze ir joprojām aktīva gan dievkalpojumos, gan arī dāmu komitejās un citos darbos. Vidējās un jaunākās paaudzes pasivitātei nav viennozīmīgs izskaidrojums, un dažās draudzēs izvestās aptaujās nevar konstatēt specifiskus iemeslus šai pasivitātei.

Vai latviešu sabiedrība un, jo sevišķi, draudžu locekļi ir padomājuši, ka draudžu vadībām jārūpējas ne tikvien par mācītāju un diakonu uzturēšanu (daudzi gan darbojas bez kādas jeb tikai ar minimālu atlīdzību), bet arī par draudžu īpašumu, ieskaitot kapsētu, apkopšanu? Bieži vien draudžu locekļu sīkstums un nevienprātība rada grūtības draudžu budžetu izpildīšanā. Draudžu darbinieki, ieskaitot kasierus, veic savus uzdevumus bez atlīdzības. Lai līdzsvarotu draudzes budžetu, vienā no Austrālijas latviešu ev. lut. draudzēm pat uzradās jautājums – vai varam atalgot ērģelnieku? Pastāvīga ērģelnieka atrašana nav viegls uzdevums, bet, ja tāds atrasts, tad draudzēm viņš piemēroti jāatalgo. Brīvprātīgo darbinieku atrašana kļūst arvien grūtāka. Apstākļi un situācijas ir tā mainījušās, ka šīsdienas draudzes namturību pat grūti salīdzināt ar to, kāda tā bija pirms trīsdesmit gadiem.

Kristīgā ticība neko sliktu nemāca,– tā teica kāds kādreiz aktīvais latviešu draudzes darbinieks. Ne kaut kādu atšķaidītu ticību un dievbijības trūkumu, bet patieso, kā to prāv. Kolvins raksta laikrakstā LATVIETIS 2013.g. 7. marta izdevumā No 247, zem virsraksta Dievbijība, citējot Jāņa 3:16-18. Atkārtosim un atcerēsimies to vēlreiz:

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.

Dievbijība aicina visus kristiešus to izvērst praktiski, ar labiem darbiem, jo ir daudz un dažādas iespējas kā paplašināt draudžu darbu un to kuplināt ar garīga rakstura sanāksmēm un pārrunām, kā arī laicīgiem sniegumiem.

Lai finansiāli nostabilizētu draudžu darbu, katram draudzes loceklim vajadzētu pārdomāt, cik daudz ziedot draudžu darbam. Varbūt izsūtīt aicinājumus, cik viņš jeb viņa ziedos draudzei katrā saimniecības gadā ārpus draudzes nodevām, kuras vairs nesedz draudžu izdevumus?

Pāri visām lietām jāpatur prātā, ka kristīgā ticība, neatkarīgi no konfesijām, nedrīkst novirzīties no Kristus mācības, kā vienīgās, mūžīgās un nemainīgās patiesības.

Bet viņa vienpadsmit mācekļi devās uz Galileju, uz to kalnu, ko Jēzus tiem bija norādījis. Un tie, viņu ieraudzījuši, pielūdza viņu, taču daži šaubījās.

Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: „Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.“ (Mat.28:16-20)

Miervaldis Balodis
12/03/13
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com