Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Čaklās Austrālijas Vanadzes strādā

DV Austrālijas nodaļu 62. delegātu sapulce Pertā 15.-17. martā

Laikraksts Latvietis Nr. 250, 2013. g. 28. martā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Vakarā pēc dienas lielām pārrunām. Pie galda no kreisās: Aina, Imants, Jānis, Helmuts. FOTO Ilga Vēvere.

Adelaides lidostā. FOTO Ilga Vēvere.

Ik gadus Daugavas Vanagu Austrālijas valde sasauc sanāksmi, kurā satiekas delegāti no visām DV Austrālijas nodaļām, lai pārrunātu savu līdzšinējo darbību un plānotu nākotni. Šī salidojuma ietvaros satiekas arī Vanadžu kopu pārstāves no visas Austrālijas, lai kopā ar Zemes Māti, šobrīd Dr. Ilgu Vēveri, apspriestu, kā efektīgāk darboties, izvērtētu dažādus esošos palīdzības projektus un ierosinātu jaunus, stiprinām vecas draudzības saites un dibinām arī jaunas.

Šogad Pertā, 15. marta pēcpusdienā satikās 29 Vanadžu pārstāves no Adelaides, Kanberas, Melburnas, Pertas un Sidnejas. Tā kā Pertas kopa šogad svin 60 gadu darbības atceri, tad salidojums sākās ar apsveikumiem, prieku un dāvanām. Ne tik priecīga bija ziņa, ka šinī gadā pa visu Austrāliju pie senčiem aizgājušas 10 Vanadzes. Pieminējām viņas ar klusuma brīdi un pateicību par viņu uzticību un darbu tautas labā. Iepriekšējā salidojuma protokolu (2012. g. Sidnejā rakstītu) pieņēma bez grozījumiem.

Vanadžu palīdzības darbs saistās galvenokārt ar bijušiem leģionāriem, audžubērnu un daudzbērnu ģimenēm Latvijā un vairākām stipendijām. Balstoties uz sakāmvārdu – Īsākais ceļš uz sirdi iet caur vēderu, Austrālijas Vanadzes ir čaklas cepējas, kas brīvprātīgā darbā sapelna līdzekļus ar sestdienu pusdienu un viesību mielastu rīkošanu, piparkūku cepšanu, pankūku pēcpusdienām un kafijas galda rīkošanu citām organizācijām. Tauta vienmēr atsaucas, ja piedāvā ko ēdamu, un tā var diezgan labi nopelnīt! Tiek rīkotas arī Raibās pēcpusdienas un citi kulturāli sarīkojumi. Sapelnītie tūkstoši ātrāk vai vēlāk aizceļo uz Latviju, kur tiek izmantoti augšminētiem mērķiem.

Austrālijā šobrīd ir 204 Vanadzes, bet no tām tikai ļoti maza daļa aktīvi iesaistās savas nodaļas darbā, un lielākā atbildība krīt vienmēr tam pašam pusducītim uz pleciem. Visās nodaļās ir līdzīga situācija. Otra vienojošā problēma skar gados jaunu biedru iesaistīšanu organizācijā. Visās nodaļās locekles pārsvarā ir jau krietni senioru gados – 70, 80, pat 90 gadu slieksni pārkāpušas. Pirms 60 gadiem, kad kopas dibinājās un plauka, gadi nebija problēma; tagad, novecošana ir īsts drauds kopu eksistencei. Ja Rietumu Vanadžu kopas beigs darboties, apsīks arī palīdzības darbs Latvijai, jo diemžēl Latvijas 300 Vanadzes vēl nav attīstījušas tādu pašu darba un ziedošanas kultūru un turpina tikai lūgt līdzekļus no Rietumiem. Uz jautājumu: „Kā mēs varētu piesaistīt jaunus biedrus?“ atbildi neatradām, jo, kā redzams, mūsdienu jaunatnei ir citas intereses, nekā palīdzības darbs Latvijai.

Zemes Māte Ilga mūs informēja tuvāk par audžu ģimeņu apstākļiem Latvijā. Bērns nonāk audžu ģimenē vai nu kā bārenis, vai no ģimenes, kurai kaut kādu iemeslu dēļ (alkohols, narkotikas, varmācība) valsts ir atņēmusi vecākiem vecāku tiesības. Latvijā patlaban ir 574 audžuģimenes, kas kopumā audzina 1139 citu cilvēku bērnus, bieži, vairākus uzreiz. Latvijas Audžuģimeņu biedrībā apvienojušās 157 ģimenes. Nereti šiem bērniem ir garīgi vai fiziski traucējumi. Neatkarīgi no tā, cik bērnu ir ģimenē, un neatkarīgi – vai tie ir slimi, vai veseli, valsts audžuģimenei piešķir 80 latus ikmēneša pabalstu. Bet bērna vajadzībām vēl var saņemt speciālos pabalstus, piemēram, invaliditātes gadījumā. Pašvaldība, no kuras bērns nācis, piešķir uzturnaudu atkarībā no rocības. Audžubērna uzturam lielākās summas – 200 latus mēnesī maksā Liepāja un Olaine. Rīga – 150 latus, kamēr, piemēram, Daugavpils, Nereta un Līvāni – tikai 70 latus.

Latvijā audžuģimenēs esošo bērnu skaits ir 884; aizbildnībā esošo bērnu skaits – 5565; institūcijās esošo bērnu skaits – 1788.

Aizbildnis ir persona, kas nodrošina bērna tiesību un interešu aizsardzību un ir iecelta vai apstiprināta saskaņā ar Civillikumā noteikto kārtību. Aizbildņa galvenais uzdevums ir aizvietot saviem aizbilstamajiem vecākus, pārstāvēt viņu personiskās un mantiskās attiecības.

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība.

Tanī pašā laikā bērnu namos Latvijā aug 2500 bērni dažādos vecumos un veselības pakāpēs, kas katrs izmaksā valstij 350-500 latus mēnesī. Pretēji bāreņu nama darbiniekiem, audžu vecākiem par viņu darbu vecumdienu pensija nepienāksies, jo viņu darītais neskaitās darbs. Ģimenē audzis bērns labāk saprot, kas ir ģimene, un ir daudz spējīgāks nostādīt savu turpmāko dzīvi uz stingriem pamatiem, nekā kāds, kas bāreņu namā audzis. Ārzemju Vanadžu praktiskā palīdzība audžuģimenēm ir padota stingrai atskaitei par katru latu, un bieži tiek saņemtas arī pateicības vēstules no pašiem bērniem par drēbēm, apaviem vai grāmatām, kas pirktas par sūtīto naudu. Kļūst silti ap sirdi, ka kādam ir palīdzēts.

Nobeidzām sapulci ar Daugav's abas malas.

Vakarā pēc dienas lielām pārrunām atdevāmies priekam. Protams, vispirms laipnās mājas mātes un tēvi, Pertas Vanadzes un Vanagi, mūs pamieloja ar ļoti garšīgām, lauku pavardā gatavotām vakariņām un tad varējām sapazīties, skatīties Adelaides Vanadžu priekšnesumus un ieņemt pa glāzītei no saldenās pudeles, jo pārmaiņas pēc mums, ciemiņiem, bija katram savs šoferis, un par mājā tikšanu nevajadzēja raizēties! Daudz dziedājām, jo Imants Kronītis kutināja akordeona kauliņus tik vilinoši, ka nevarēja klusēt. Taču austrumniekiem sāka nākt miegs, jo mūsu iekšējie pulksteņi rādīja jau vēlu vakara stundu, kamēr Pertā vēl bija samērā agrs, tādēļ devāmies mājā, lai nākamās dienas programma mūs pārāk nenogurdinātu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com