Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latgales dvēseles atslēga

Iznākusi enciklopēdiska vārdnīca

Laikraksts Latvietis Nr. 254, 2013. g. 25. apr.
Sanita Dāboliņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vārdnīcas II sējuma vāks. Māra Justa dizains.

Vārdnīcas autori pirmajā grāmatas prezentācijā. Priekšplānā pa labi – redaktore Ilga Šuplinska. FOTO Māris Justs.

Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis saņēmis vērtīgo vārdnīcu no redaktores Ilgas Šuplinskas rokām. FOTO Māris Justs.

Projekta vadītāja, Dr. philol., asociētā profesore Sanita Lazdiņa skaidro sarežģīto un sazaroto pētījumu gaitu. FOTO Kaspars Zellis.

Latvijas Universitātes profesore, filoloģijas doktore Lidija Leikuma, gandarīta par kolēģu veikumu, īpaši uzsver, ka vairāki pētnieki ir Latvijas Universitātes absolventi. FOTO Māris Justs.

Redaktore Ilga Šuplinska ar auklējumu – lingvoteritoriālo vārdnīcu. FOTO Kaspars Zellis.

Latgales vārdnīcas 42. lpp.

Latgales vārdnīcas 43. lpp.

Latgales vārdnīcas 44. lpp.

Šī gada februārī un martā vairākos pasākumos Rēzeknē, Rīgā un Daugavpilī tika prezentēts unikāls smagsvara izdevums – „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca“ (Лингвотерриториальный словарь Латгалии/ Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica/ Lingvoterritorial Dictionary of Latgale). Rēzeknes Augstskola to izdevusi ESF projekta „Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā“ (2009–2012) ietvaros galvenās redaktores Ilgas Šuplinskas vadībā.

Vārdu smagsvara lietoju divās nozīmēs. Pirmkārt, katrs jau pa gabalu, kur nu vēl, turot rokās, var novērtēt abus biezos sējumus: I sējums latviešu un krievu valodā, 876 lappuses; II sējums latgaliešu un angļu valodā, 876 lappuses. Otrkārt, tas attiecināms uz saturu: 300 šķirkļos tekstuāli un vizuāli var iepazīt Latgali visos laikos, dažādās dimensijās, pašu un citu radītās pretrunās, personiski un citu acīm iepazītos redzējumos.

Izdevuma redaktore Ilga Šuplinska katru lasītāju uzrunā personiski: „Muna babeņa vēļ zynuoja, kai murcovku, kugeli, sipisnīku ci kļockys pagatavuot, i dādus kūpā ar jaunajim Kūču vokorā voduoja, i dryuksti dabuoja, zabobonim ticēja ci naticēja, tok rūzis voi suopis atsalaisšonys vuordus prota. Kas manī nu tuo ir palics? Vaicojit vuordineicā i meklejit sevī!“

Vārdnīca ir enciklopēdisks plaša starpnozaru pētījuma rezultāts, kurš lasītāju sasniedz pētnieku izvēlētu konceptu raksturojumā un būtības atklāsmē. Izvēlētie koncepti – gadskārtu ieražas, antroponīmi, hidronīmi, spilgtākās personības, literārie un mākslas darbi, organizācijas, latgaliskā dzīvesveida reālijas, tipiski kultūrainavas objekti, sadzīves priekšmeti u. c. – atklāti to daudznozīmīgumā un ieguvuši papildu vērtību caur katra pētnieka un zinātnieka šķietami subjektīvo uztveri, kā arī bagātīgo ilustratīvo materiālu. Līdz ar to zinātniskas atziņas, pētījumu rezultāti lasītājam tiek padarīti tuvi. „Aktualizējot konceptu savs–svešs, Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca palīdz definēt, KAS un KĀDS ir latgaliskais latviskums, kāds tas var veidoties nākotnē, parāda, ka gadsimtiem ilgā dažādu kultūru saskare nav iznīcinājusi latgaliešiem raksturīgās vērtības, iezīmē aprises Latgales latvieša (latgalieša) kultūras telpai,“ ievadā raksta redaktore, Dr. philol., asociētā profesore I. Šuplinska.

Vārdnīcas šķirkļi sakārtoti alfabēta secībā, saglabājot šķirkļa latgalisko nosaukumu, piemēram: Cegeļņa, Dreidzs, Fraņcs Trasuns, Kai muoku, tai maunu, Mežavydi, Poļaki, Stuomači, Vakariešona, Zīmyssvātki. Latviski doti tie personvārdi (Marks Rotko, Roberts Mūks, Uļjana Semjonova) un to organizāciju nosaukumi (Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca, Latgales Pētniecības institūts, Rēzeknes mākslinieku kopa), kuri tradicionāli lietoti latviešu literārajā valodā. Latviešu un latgaliešu valodā šķirkļi iekļauti pilnā apjomā, angļu un krievu valodā – saīsināti. Vārdnīcai ir četri pielikumi: iedzīvotāju skaits un nacionālais sastāvs Latgalē dažādos laika posmos; latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks nominācijas un laureāti; Latgales reģiona tautsaimnieciskie rādītāji; izglītības iestāžu, izglītojamo un pedagogu statistika. Būtiska vārdnīcas sastāvdaļa ir abreviatūru, saīsinājumu saraksts un personvārdu rādītājs, kā arī aiz katra šķirkļa dotais literatūras un avotu saraksts, kas var sniegt impulsus padziļinātai patstāvīgai Latgales iepazīšanai.

Latgale vārdnīcas lasītāja apziņā iegūst dzīvīgus vaibstus: tradīcijas, izrādās, nav pūralādēs ieguldīts relikts, tās dzīvo mūsdienās, tiek koptas un uzturētas, padarot tuvas un modernas nākamajām paaudzēm (skatīt, piemēram, Aizgavieņs, Dvieseļu dīnys, Dziga, Kalada, Kuozys); Latgales dabas bagātīgums iedvesmo ne tikai latgaliešus (Aivīkste, Lelais Līpukolns, Pūrs, Valnazars); literatūra un māksla nav tikai literatūras vai mākslas vēstures grāmatu temats, nē, latgaliski joprojām dzejo, latgaliskā izjūta atspoguļojas gleznās, mūzikā, keramikā u. c. (Annys dīna, Pagrauda, Sovvaļnīks, Susātivs, Sviļpaunīks); senie izteicieni, izgājuši nez cik vēstures spirāles loku, rod aktualitāti mūsdienu latgaliešu apziņā (Kab tu sapelētim!, Lai slaveits Jezus Krystus!, Myužeigs skaistums!, Vasals!); vietu nosaukumi sevī slēpj dažbrīd pat grūti aptveramas bagātības (Baļtinova, Grebļa kolns, Rogovka, Škaune), kā arī neapjaustu saistību ar Latgali un latgalisko (Picers, Reiga, „Trešō zvaigzne“); mūzikas instrumenti un notikumi met dvēseles tiltus pāri laikiem un ticībām (Garmane, Kūkle, Osvalds, Skrypka); it kā zināmas personības iepazīstam dziļāk un personiskāk (Gustavs Manteifeļs, Ontons Kūkuojs, Stanislavs Ladusāns), tāpat atklājam veselu dzimtu devumu Latgalei (Bruoli Skryndys, Plāteri, Pujati) un pasaules līmeņa personību saistību ar Latgali vai latgalisko izcelsmi (Jurijs Tiņanovs, Pasaules kino Latgalē, Šaļteņa, Voguls); senās reālijas, t. sk. ēdieni, iegūst konkrētu apveidu un rada asociācijas ar senlatvisko, arhetipisko, pārlaicīgo (Cymuss, Iuzys, Sipisnīks, Žepers); šķietami padomju laika jēdzieni iegūst papildu dimensijas un sakarības (Dinaburgas cietoksnis, Kopusvātki, „Latgales simfonija“, Leivuonu muoja, „Preiļu siers“, Sguščonka, Spidvejs, Šifers); interesanti vērot, kā vijas kādreizējie satiksmes ceļi un mainās robežas (Austrumu rūbežs, Ceļš, Daugova, Katerinys ceļš, Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš), kāda loma latgaliskajā apziņā bijusi grāmatniecībai (Gruomota, Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba, Lementars, „Myužeygays kalinders“, „Tauta grib dzeivōt“, Vladislava Lōča izdevnīceiba) un avīžniecībai („Katōļu Dzeive“, „Latgales Laiks“, „Latgolas Bolss“) un kā mūsdienās priekšplānā izvirzās modernāki komunikācijas veidi (LaKuGa, Latgales Televīzijas sabiedrība, „Latgolys Radeja“); atdzīvojas daudzo Latgales tautību (Boltkrīvi, Čyguoni, Igauni, Krīvi, Lītaunīki, Poļaki, Žydi) un ticību (Aglyuna, Bazneica, Dīvs, Grāksyudze, Katuoli, Staraveri) tipi, tradīcijas un devums Latgalei; izgaismojas būtiski vēsturiskie notikumi (Audreni, Dzymtuo zeme, Jersika, Rēzeknes Valsts Skolotāju institūts, Viļāni); varam pārbaudīt savus vairāk vai mazāk ciešos aizspriedumu valgus (Burlaks, Čangali, Čiuli, Čuhņa, Rūžukrūņs, Sādža) un galu galā (vai vispirms) – noskaidrojam pamatjēdzienus un to dziļākos slāņus (Latgali, Latgalīši, Latgalīšu volūda, Latgola).

Būtībā jebkurš mēģinājums sadalīt šķirkļus tematiski, ekonomiski, ģeogrāfiski vai kā citādi var ciest fiasko, jo tajos grodi savīti daždažādi aspekti, vertikāles un horizontāles, latgaliešu mīlestība, sāpes un lepnums. Nešauboties var teikt – vārdnīca ir Latgales dvēseles atslēga. Gribi iepazīt mūsdienu Latgali un tās iedzīvotājus – lasi vārdnīcu! Tikai viens diemžēl – vārdnīcai ir mazs metiens (1000 eksemplāru), tāpēc sevišķi lepns var būt ikviens, kura īpašumā šis unikālais izdevums jau ir.

Daudzām Latvijas bibliotēkām, skolām, organizācijām grāmata tiek dāvināta, lai to var iepazīt vai vismaz aplūkot pēc iespējas lielāks lasītāju loks. Ir cerība, ka būs pieejama vārdnīcas elektroniskā versija – šobrīd tas tiek risināts starprobežu (Latvija–Lietuva–Baltkrievija) programmas projektā Virtuālā pagātne – muzeju nākotne (2012–2014). Būtiski, ka grāmatas koncepti turpina aktīvi dzīvot Latgolys Radejā, – katru ceturtdienu kopš 28. marta skan raidījums Latgolys miti i kasdīna, kuru var klausīties arī mājaslapā www.lr.lv. Tajā zinātnieki stāsta par šķirkļa struktūru, interesantākajiem pieturas punktiem un atradumiem un kopā ar ekspertu spriež, kā dažādu konceptu būtība izpaužas mūsdienās. Projekts ir beidzies, taču ideju ir daudz, un darbs turpinās.

Sanita Dāboliņa, Mg. philol.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com