Latviešu Kopība Vācijā – būs vēlēšanas

Kā ziņots LL255, vēlēt var organizācijas Latviešu kopība Vācijā biedri, kas ir piereģistrējušies. Svarīga ir adrese Vācijā un vecums pāri 18 gadiem. Biedru maksa ir 2 eiro mēnesī, kas sanāk 24 eiro gadā! http://lk-v.de/velesanas2013 Vēlēšanu biļetenu nosūta vēlētājam pa pastu, un tas pa pastu jāatsūta atpakaļ vai arī jānodod. Līdz 9. maijam jāpiereģistrējas, līdz 9. jūnijam jāsaņem atpakaļ vēlēšanu izvēles biļetens.

1. Arnis Drille

Dzimis 1980. gadā Rīgā. 1996. gadā ieradās kā stipendiāts uz Minsteres Latviešu Ģimnāziju. Pēc tieslietu studijām Minsteres universitātē ieguva praktisko pieredzi jurisprudencē gan Vācijā, gan Latvijā. Strādā Minsterē kā zvērināts advokāts. Kopš 1998. gada aktīvs sabiedrisko darbu darītājs gan Latviešu Kopības Vācijā, gan Latviešu Centra Minsterē ietvaros. Aktuāli Latviešu Centra Minsterē valdes priekšsēdis. Par savu uzdevumu saskata jau esošā organizāciju tīkla un vērtību uzturēšanu un jauniebraukušo latviešu piesaistīšanu latviešu sabiedriskajam darbam un aktivitātēm Vācijā. Precējies, 2 bērni.

2. Aija Ebdene

Dzimusi 1941. gadā Pļaviņās, uzaugusi Vācijā, beigusi Minsteres Latviešu Ģimnāziju. Ilgus gadus strādājusi Minsteres Universitātē, līdztekus kā brīvprātīgais – latviešu sabiedrībā. Latviešu Kopības Vācijā valdes locekle, aktīva Daugavas Vanagu organizācijas biedre, Baltiešu Kristīgās Apvienības (Annabergā) un ev.-lut. baznīcas u.c. atbalstītāja, Latviešu Preses Vācijā, Latviešu Centra Minsterē biedre. Vēlās turpināt sadarboties ar mūsu ilggadīgajām organizācijām, kas likušas materiālu un kulturālu pamatu sabiedriskam, brīvprātīgam darbam arī šodienas latviešu rosmēm.

3. Nīls Ebdens

Uzaudzis Minsterē, kur beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju. Jaunībā aktīvs Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībā. 1992. g. kopā ar sievu Sarmīti nodibināja Latvijas un Baltijas valstu ceļojumu biroju. Šobrīd LKV valdes priekšsēdis. Ģimenē aug divi dēli. Vēlās turpināt darbu LKV: saliedēt vecās un jaunās sabiedrības daļas, rīkot kultūras pasākumus, rast iespēju, ka LR pilsoņi var piedalīties Latvijas Saeimas vēlēšanās un referendumos pēc iespējas daudzās Vācijas pilsētās.
 

4. Līga Melnalksne-Eberhardt

Dzimusi Limbažos, beigusi augstāko izglītību Frankfurtes Universitātē, strādā informācijas tehnoloģijas jomā. Precējusies, dzīvo netālu no Frankfurtes. Reprezentē to Latviešu ģenerāciju, kura atnāca 90- ajos gados uz Vāciju, lai šeit strādātu kā Au-Pair. Daudzi no šiem cilvēkiem palika Vācijā, un bieži vien nav nekādas saites ar latviešu organizacijām vai pat latviešiem. Mērķis ir uzrunāt šos cilvēkus iesaistīties latviešu grupās, neaizmirst Latviju un kultūru. Otra grupa, kuru vēlās uzrunāt ir tie cilvēki, kuri vēlās nākt uz Vāciju – lai studētu vai strādātu. Bieži vien pietrūkst zināšanas un valodas prasme, lai atrastu pareizās iestādes. Lielu uzsvaru liek uz sociālajiem mēdijiem internetā – internets ir pirmais solis, kur tiek meklēta informācija, palīdzība un sociālais tīkls. Arī Frankfurte kā pilsēta ir piemērota rīkot dažādus pasākumus. Pieredze ar līdzīgiem projektiem ir liela: vairākus gadus atbalstīti gan Lions Clubā, gan Frankfurtes Universitātē (Welcome Project) cittautiešu jauniešus un studentus, kuri uz vairākām nedēļām vai mēnešiem studēja Vācijā. Jau skolas laikā darbojās gan lokalajā radio, laikrakstā un TV kā žurnāliste; ir liels sociālais tīkls un nav bailes uzrunāt cilvēkus un tos sarosināt darboties.

5. Inese El Tawil

Dzimusi un augusi Smiltenē – vislatviskākajā Latvijas pilsētā, 32 gadus veca, beigusi Smiltenes ģimnāziju, studējusi ekonomiku Latvijas Universitātē un Vācijā, Vestfālenas Vilhelma Universitātē Minsterē, beigusi ekonomikas studijas Latvijas Lauksaimniecības Universitātē. 2000. gadā pārcēlusies uz dzīvi Vācijā, Minsterē. Precējusies, 2 bērnu (4 gadi un 6 gadi) māte. Ilgus gadus strādājusi Vācijā gan kā personāldaļas vadītāja uzņēmumā Die Werbebote, gan kā direktora asistente/ vietniece uzņēmumā Tankschutz Kunsleben. Kā Latviešu Centra Minsterē valdes locekle organizējusi un vadījusi vairākus, tai skaitā arī internacionālus projektus gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas saistīti ar kultūras pasākumu koordinēšanu un norises plānošanu. Savā brīvajā laikā vada tautas deju kolektīvu Minsterē MiLaDeKo, ar kuru veikti vairāki projekti gan Vācijā, gan ārpus tās. Ļoti svarīga liekas latviešu kultūras, tradīciju un latviskuma saglabāšana, uzturēšana un tālāk nodošana diasporās dzīvojošiem latviešiem. Pārliecināta, ka ar savu līdzdalību spētu palīdzēt Latviešu Kopībai Vācijā virzīties nosprausto mērķu, sevišķi izglītības un kultūras nozarē, virzienā.

6. Kristaps Grasis

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonda Eiropas vadītājs, Eiropas Latviešu Apvienības kultūras referents. Vācijas komponistu savienības biedrs. Mūzikas skolas direktors Bonnā un Veselingā. Precējies, ģimenē audzina trīs dēlus. Galvenā sirdslieta sabiedrībā rūpēties par latviešu kultūras un izglītības lietām. Atbalstīt un veicināt latviešu skoliņu attīstību, turpināt attīstības darbu kulturālo pasākumu rīkošanā un veicināt latviešu kopienu darbību.
 
 

7. Ilze Ieviņa

Vācijā dzīvo nu jau piecus ar pus gadus – pirmos trīs Brēmenē, pēc tam pārcēlusies uz Hamburgu. Šeit pabeigusi maģistra studijas un šobrīd raksta doktora disertāciju socioloģijā par piederību Eiropai Latvijā. Savus tuvākos nākotnes plānus saista ar Vāciju, jo vīrs, kurš pats nāk no Hamburgas, mācības beigs tikai 2015. gadā. Kad vēl dzīvoja Latvijā, jau no pusaudža gadiem bija aktīva dalībniece starptautiskā jauniešu organizācijā (Childrens' International Summer Villages jeb CISV), tostarp divus gadus bijusi valdes locekle. Kopš pārcelšanās uz Vāciju šāda veida aktivitāšu ir patiešām pietrūcis un labprāt atkal iesaistītos dažādu pasākumu organizēšanā un projektu bīdīšanā. Un, ņemot vērā, ka latviešu skaits Vācijā ir patiešām būtiski audzis, iespēju noteikti netrūkst!

8. Zuze K. Kresliņa-Sila

Dzimusi 1952. gadā Ņujorkā, nobeigusi mākslas vēsturi Wellesley College (1974), 1976. gadā atbrauca uz MLĢ par audzinātāju, vēlāk vadīja MLĢ internātu, pašreiz administratore Latviešu Centram Minsterē un Latviešu Kopības Vācijā padomes vicepriekšsēde, 4 bērni, FH Minsterē izstudēja sociālpedagoģiju (1999), darbojās latviešu scēnā ārpus (mūzika, teātrīši, literatūra, draudze) un iekšpus Latvijas (Atelpa un Eiropas Vasaras skola) nu jau ilgus gadus!
 

9. Jānis Lielbārdis

Dzimis 1973. gadā Alūksnē. Savas skolas gaitas sācis Rīgā, Em. Dārziņa spec. mūzikas skolā. Beidzis Latvijas Mūzikas Akadēmiju, tālāk izglītojies Teātra un Mākslas Augstskolā Grācā, Austrijā. Solista diploms Mūzikas Augstskolā Hanoverā, Vācijā. Ilggadīgs dalībnieks orķestrī Kremerata Baltica. Kopš 2002. g. dalībnieks Radio Simfoniskajā Orķestrī Štutgartē (SWR). Štutgartes draudzes valdes biedrs. Aktīvi piedalās Štutgartes skoliņas darbībā. Štutgartes tautas deju kolektīva Trejdeksnītis dalībnieks. Neskatoties uz mediju attīstību, un vispārējas globalizācijas ļoti straujo progresiju, es, mēs esam piederīgi Latvijai, tās tradīcijām un kultūrai. Esam šeit ieradušies ļoti dažādu iemeslu vadīti. Ja ir vēlme satikties, komunicēt, veidot sakarus, uzsākt kādu projektu, vai to turpināt utt., tad LKV ir kā sabiedrotais, padomdevējs, atbalstītājs un varbūt arī kā līdzfinansētājs. Skoliņas svarīgas ne tikai bērniem, bet arī kā komunikācijas tālāka attīstība vecāku starpā. Dievkalpojumi, kuros tiekas vairāk vecāka gadagājuma (vai trimdas) cilvēki, domu un pieredzes apmaiņa. Vienalga, vai Tu – runā, domā, raksti, dziedi, dejo vai kā savādāk izpaudies latviski, vai Latvijas labā – Tavas identitātes zīmols. Mērķi: iespējas ierodoties Vācijā, mērķauditorijas sasniegšana, tālākizglītība bērniem latviešu valodā, jauktajās ģimenēs ir pastiprināti jāpalīdz ar latviešu valodu, aktīva diasporas skolotāju apmācība, tuvu un tālu mērķu realizēšanas palīdzība.

10. Dr. ing. Darja Markova

Dzimusi 1981. gadā. Internacionālo projektu koordinatore Helmholca Vides pētījumu centrā Magdeburgā. Ieguvusi inženierzinātņu doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē vides zinātņu jomā, strādāja Vides ministrijā un pašreiz darbojas kā pārstāve DBU Alumni Latvija (bijušie Vācijas Vides Fonda (Deutsche Bundesstiftung Umwelt) stipendiāti no Latvijas). Vīzija LKV: galvenais mērķis – dod iespēju komunicēt latviski un uzturēt savu identitāti. Katram Latvijas iedzīvotājam, kas pārcēlās uz dzīvi Vācijā, informācija par biedrību ir jābūt viegli pieejamai – mājas lapas izstrāde, papildināšana un uzturēšana. Jaunatnes iesaistīšana biedrības darbā, statistikas apkopojums (par atbraucējiem, to nodarbošanos, utt.), organizēt tikšanās ar interesantiem latviešiem Vācijā, uzturēt ciešus kontaktus ar Latvijas vēstniecību, darboties kā konsultantam Latvijas-Vācijas sadarbības projektos, sadarboties ar Latvijas Vāciešu biedrību Latvijā, Lietuviešu biedrību Vācijā un citām līdzīgām organizācijām, papildus finansējuma meklējums kultūras u.c. projektiem.

11. Kaspars Paegle

SIEMENS AG projektu inženieris. Inženierzinātņu maģistra grādu elektrotehnikā ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē. Kopš 2002. gada sācis strādāt SIA SIEMENS par projektu inženieri spēkstaciju automatizācijas jomā. Kopš 2007. gada dzīvo Vācijā (Erlangena) un strādā kā SIEMENS AG projektu inženieris. Hobiji: novuss un tā popularizācija Vācijā, ūdens tūrisms. Jaunā aizraušanas ar novusu mani atveda uz Latviešu Centru Minsterē. Minsterē es iepazinos ar daudz fantastiskiem cilvēkiem. Man bija patiess prieks satikt Vācijā vienkopus tik daudz draudzīgus un saliedētus latviešus. Kā reāli varētu ietekmēt LKV darbību? Vajadzētu aizdomāties par interesēm, kuras vieno un papildināt LKV nozares. Esošās nozares veiksmīgi papildinātu arī sports un atpūta. Sports vienlaicīgi ir arī atpūta un vieno gan vienaudžus un paaudzes, gan tautiešus un tautības. Šai nozarē būtu daudz iespēju izpausties un tādā veidā apvienotu mūs vēl lielākā saimē.

12. Dr. Einars Pelss

Dzimis 2.12.1946. gadā Vācijā, Lesse. Precējies, 3 dēli. Beidzis Minsteres Latviešu Ģimnāziju. Pēc tam izstudējis medicīnu Bonnas Universitātē, vairākus gadus strādājis urologijā, ķirurgijā un vispārīgā medicīnā. 1985. gadā ieguvis dakteru grādu Bonnas Universitātē. Kopš 1985. gada patstāvīgs savā praksē kā Facharzt für Allgemeinmedizin, Willich-Neersen netālu no Diseldorfas. Esmu frat. imanticas loceklis un Willichas Lions kluba biedrs un tā prezidents 1995./96. gadā, caur kuru daudz palīdzība dota Latvijai, sevišķi Smiltenei – medicīniskai apgādei un bērnu namam. Saņēmis Smiltenes goda medaļu par veiktiem darbiem 1995. gadā.

13. Karina Pimucāne

Dzimu Rīgā, 1994. gada 8. janvārī, absolvējusi Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. Šobrīd dzīvo Berlīnē un studē Valsts Ekonomiku Berlīnes Brīvajā Universitātē. Latvijas uzņēmuma Royal Berry pārstāve Berlīnē un vienlaikus arī pārdošanas menedžere. Brīvajā laikā ļoti patīk ceļot – braukt uz ārzemēm vai apceļot Vāciju.
 
 
 

14. Zane Priede

Dzimusi 1977. gadā, Vācijā dzīvo kopš 2009. gada. Studējusi Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā pedagoģijas fakultātē. Sākumskolas skolotāja, latviešu skoliņas Bonnā vadītāja. Audzina dēliņu. Viens no svarīgākajiem jautājumiem – latviskās identitātes saglabāšana. Ikdienā strādā vācu skolā, kur darbojas ar bērniem pēcpusdienās. Ideju ir daudz, laika dēļ tās visas nemaz nav iespējams īstenot. Gribētos, lai latviešu bērniem Vācijā būtu iespēja apgūt latviešu valodu ikdienā skolā, kā tas ir daudziem citu tautību bērniem. Vēl kāds sapnis ir latviešu koris Bonnā. Gribētos veidot ciešāku sadarbību ar baltiešu centru Annabergā, jo tur arī mīt un darbojas daudz latviešu. Interesē un nodarbina izglītības un kultūras jautājumi. Ja būtu tāda iespēja darboties organizācijas LKV valdē, noteikti vēlētos pievērsties šai jomai.

15. Roberts Putnis

Sava tulkošanas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmuma īpašnieks Minhenē, no kurienes viņš apkalpo klientus Vācijā, Latvijā un Šveicē. Studējis politikas zinātni Latvijas Universitātē (1994-1997) un tieslietas Ķelnes Universitātē (1997-2003). Kopš 2008. gada dzīvo Minhenē. Pirms tam viņš četrus gadus Rīgā pildīja pretkorupcijas biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna padomes priekšsēža pienākumus. Vadīja protestus pret Valda Zatlera ievēlēšanu par valsts prezidentu un pret Alekseja Loskutova atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata un bija viens no lietussargu revolūcijas organizatoriem. Studiju laikā Ķelnē Roberts Putnis aktīvi iestājās par Latvijas vārda daudzināšanu Reinzemes reģionā. Viena no viņa ierosmēm bija Ķelnes pilsētas Baltijas dienas – vesela Baltijai veltītu pasākumu sērija, kas izpelnījās ievērojamu vietējās sabiedrības un preses uzmanību. Redzējums par darbību LKV –Pamatmotivācija līdzdarbībai LKV institūcijās izriet no tulka gaitās Minhenē pieredzētajām jaunākajā laikā Vācijā iebraukušo tautiešu plašajām problēmām. Nākas saskarties gan ar Vācijas tiesu sistēmas rokās nonākušajiem, gan laimes meklētājiem, gan veselām ģimenēm, kuras laiž vācu skolās savus mazuļus un cīnās par izdzīvošanu. No tā izriet jautājumi par to, kā sadarbība un solidaritāte varētu līdzēt gan šo cilvēku problēmu risināšanā, gan par to, kā uz visiem laikiem nepazaudēt daudzos izbraucējus Latvijai. LKV piedāvā piedalīties ar savu pieredzi un zināšanām, kas izriet no daudzo gadu sabiedriskā darba, kā arī labās Latvijas sabiedriski politiskās vides pārzināšanas.

16. Tālis Rēdmanis

Dzimis un audzis vidzemnieks, vismaz 5 paaudzēs apzinātām dzimtas saknēm Raunā. Skolas ir vedušas divos virzienos, vispirms mācoties arhitektūru, bet pēc tam aizvedot teoloģijā. Nu jau vairāk kā divdesmit gadus luterāņu mācītājs, vispirms Latvijā – Raunā, Zaubē, Vecpiebalgā, Jelgavā un nu jau ceturto gadu Vācijā – Berlīnē un pēdējā laikā arī Hamburgā. Paralēli saviem darba pienākumiem bijis aktīvs arī dažādās sabiedriskās aktivitātēs un struktūrās, kurās saredzējis iespēju realizēt tos mērķus un uzdevumus, kurus uzskatījis par svarīgiem, bet caur saviem tiešiem darba pienākumiem grūtāk realizējamus. Kā vislielāko Dieva doto vērtību uzlūko katru cilvēku, personību, bet lai cilvēki varētu harmoniski vislabāk attīstīties un caur savu esību palīdzēt attīstīties arī citiem cilvēkiem, nepieciešama ir sabiedrības pašorganizēšanās struktūru aktīva darbība. Domā, ka pieredze noderēs arī Latviešu Kopībā Vācijā, lai šeit dzīvojošos latviešus vēl labāk apzinātu un saliedētu, kā arī palīdzētu uzturēt dzīvu saikni ar tautiešiem Latvijā un citur pasaulē.

17. Aija Samiņa-Edelhoff

32 gadi, Vācijā dzīvo kopš 2006. gada, ir 6 gadīga meita. Diplomēta vācu valodas skolotāja un tulkotāja, šobrīd strādā Eiropas Sociālo Fondu finansētā projektā par vācu valodas skolotāju pieaugušajiem. Brīvajā laikā labprāt ceļo un fotografē. Mērķis darbībai LKV – iespējami projekti, pasākumi latviešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai bērniem, kā arī jaunu ideju realizēšana pieaugušo latviskuma saglabāšanā.
 
 

18. Vija Trušele-Huhn

Dzimusi 1965. gadā Latvijā Latgales pusē Varakļānos. Beigusi Varakļānu vidusskolu, pēc tam studējusi Rīgā Latvijas Valsts Universitātē Pedagoģijas fakultātē vācu valodu. Pēc studijām strādājusi universitātē savā fakultātē par vācu valodas pasniedzēju. 1991. gadā ieradusies Vācijā uz 6 mēnešu studijām. Minsterē iepazinusi trimdas latviešu sabiedrību, Latviešu Centra darbību. Kopš tā laika aktīvi piedalās latviešu pasākumos Minsterē un Bonnā. Precējusies, ir pieci bērni, dzīvo Oer-Erkenschwick un strādā Tautas augstskolā (Volkshochschule) par vācu valodas skolotāju ārzemniekiem.

19. Laima Urdze (diakone)

Augstākā izglītība – B.A., BLS iegūta Kanādā. Kalpo četrās latviešu draudzēs Ziemeļvācijā kā garīdzniece, ir Vācijas latviešu ev.-lut. baznīcas pārvaldes sekretāre. Līdzarbojusies vairākus gadus Latviešu Centra Minsterē valdē un Latviešu Kopības Vācijā padomē. Smagumpunkti: saliedēt sabiedrību, bērniem mācīt latviešu valodu, to lietot kā mūsu kultūras atslēgu.
 
 

20. Zanda Vēvere

Dzimusi Jelgavā, pabeigusi LU Juridisko fakultāti, kā arī ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās biznesa tiesībās Rostokas universitātē Vācijā. Latvijā strādājusi Tieslietu Ministrijā un juridiskajā birojā Collegium. Kopš 2007. gada dzīvo Vācijā un aktīvi līdzdarbojas ne tikai dažādos ar latviešiem saistītos jautājumos, bet interesējas un strādā projektos saistībā ar starptautisko politiku (Tuvo Austrumu jautājumiem u.c.) un pat ir ieguvusi pamatzināšanas arābu valodā. Kopš 2011. gada aktīvi darbojas Latviešu Centrā Minsterē un ir piedalījusies Amerikas latviešu organizāciju rīkotos pasākumos ASV, kā arī 2 mēnešus strādājusi Latviešu vasaras vidusskolā Garezers Mičiganā. Mērķis un vēlme kandidēt LKV vēlēšanās ir iegūtās pieredzes un uzkrāto zināšanu likšana lietā, proti, turpināt aktīvu darbību, lai veicinātu Vācijā dzīvojošo latviešu saliedēšanu, latviešu tradīciju un kultūras izkopšanu, kā arī saiknes ar Latviju uzturēšanu. Par īpaši svarīgu un būtisku jautājumu uzskata latviešu valodas bērnu dārzu un skoliņu attīstību, lai dotu mūsu bērniem iespēju saglabāt latvisko identitāti un nākotnes perspektīvā nezaudēt saikni ar Latviju. Turklāt vēlās veicināt kultūras un sporta pasākumu organizēšanu ne tikai lokāli pilsētās, bet visas Vācijas mērogā.

21. Dr. Jānis Vilciņš

Dzimis 1950. gadā, precējies, 3 bērni, zobārstniecības doktors, strādā savā zobārstu privātpraksē Bad Nauheimā. Šobrīd LKV revīzijas komisijas loceklis. Agrākos gados aktīvs ELJA, tagad ELJA50 biedrs Latvijā. Ieņem dažādus amatus Hessenes pavalsts zobārstu biedrībās/ apvienībās.
 
 
 

22. Elīze Zaļuma

Precējusies, 2 bērnu māmiņa, portāla www.lv-de.de veidotāja. Vācijā dzīvo no 2009. gada novembra. Portāls tika veidots ar mērķi informēt Vācijā dzīvojošos latviešus, kā arī tos, kas vēl tikai plāno šurp doties, par jaunākajām aktualitātēm, birokrātiskajiem jautājumiem un norisēm latviešu vidū Vācijā. Arvien vairāk Vācijas pilsētās ir aktīvi latvieši, kas veido dažādas latviešu tikšanās, vienojot kopā atbraukušos, tādējādi popularizējot un saglabājot savas kultūras pamatvērtības ārpus Latvijas. Elīze Zaļuma labprāt iesaistās šādu pasākumu veidošanā, jo ir lepna par savu izcelsmi un kultūru, un kaut daļiņu no tās vēlās saglabāt savos bērnos. Lai arī cik tālu dzīvojam no Latvijas, mums ir visas iespējas veidot pašiem savu mazo Latviju šeit. Ja ikviens mēs pieliksim savu roku, tad katrs labi paveiktais darbs mūsu pašu, mūsu tautas, valodas un kultūras saglabāšanā radīs ne tikai mūsos lepnumu par to, kas mēs esam, bet arī liks priecāties un brīnīties tiem, kam ir izveidojies nepareiz un greizs priekšstats par latviešiem.

23. Dr. Andris Zemītis

Dzimis 1949. gadā, precējies, 3 bērni, medicīnas doktors, strādā savā kakla ausu un deguna ārsta privātpraksē Hamburgā. Šobrīd LKV kasieris un Latviešu biedrības Hamburgā priekšsēdis. Agrākos gados ieņēmis dažādu līmeņu amatus latviešu sabiedrībā Vācijā, Eiropā un pasaulē. Daugavas Vanagu Vācijā biedrs, Sabiedrības par atklātību DELNA biedrs Latvijā, kā arī profesionālu organizāciju biedrs. ■