Biedrība „Memorial“

Palielināt / Enlarge

Dr. Valdis Tomanis stāsta publikai par Organizāciju „Memorial“. FOTO Pēteris Strazds.

Šai gada laikā, kad baltieši atceras pret viņu tautām vērsto Staļina teroru, der atcerēties, ka arī citas tautas ir cietušas to pašu likteni, ne mazāk, pati krievu tauta. Jau Padomju Savienības laikā pašā Krievijā pastāvēja disidenti, kuri slepeni organizējās, izdeva aizliegtu pretpadomju literatūru un visādi centās vērst pasaules uzmanību uz represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem Padomju Savienībā. Daudzi par šādu pretestību pastāvošai iekārtai samaksājuši ar savām dzīvībām.

No šiem disidentiem izaugusi biedrība Memorial, ar kuras darbu publiku iepazīstināja Aizvesto piemiņas sarīkojumā Adelaidē, 16. jūnijā LR Goda Konsuls Dr. Valdis Tomanis. Iepazīšanās iznāca sakarā ar to, ka Eiropas Parlaments (EP) uzstāda šo biedrību kā kandidāti 2014. gada Nobela Miera prēmijai, un Aizvesto piemiņas sarīkojuma publika tika aicināta ar saviem parakstiem piebiedroties EP delegātu parakstiem. Šo parakstu starpā ir tādi vārdi kā latviete Inese Vaidere un lietuvietis Vytautas Landsberģis. Visi EP delegāti no Latvijas, atskaitot divus Saskaņas Centra delegātus, ir proponējumu parakstījuši, un Adelaidē pievienoja aptuveni 150 parakstus.

Kas ir Memorial? Tā ir vēstures pētniecības, izglītības, cilvēktiesību un labdarības organizācija, oficiāli (bet vēl slepeni) dibināta 1987. gadā Krievijā. Padomju Savienībai sabrūkot, jau 1992. gadā organizācija kļuva atklāta un drīz vien starptautiska. Organizācijas brīvprātīgie darbinieki pēta totalitārā režīma padarītos cilvēktiesību pārkāpumus, meklē kapu vietas, ceļ pieminekļus represijās cietušajiem un cenšas ieviest bijušās Padomju Savienības zemēs demokrātiskus uzskatus, lai totalitāra iekārta nekad vairs neatkārtojas. Bijušajiem represētajiem tiek sniegta juridiska un finansiāla palīdzība. Organizācija ir aktīva ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā, Ukrainā, Kazahstānā, Gruzijā un pārsteidzošā kārtā – Itālijā, un tās vispārējais mērķis ir celt gaismā totalitāro režīmu cilvēktiesību pārkāpumus. Ar Organizāciju ir saistīti vārdi kā Andrejs Saharovs un Aleksandrs Solžeņicins.

Lai gan Padomju Savienība ir sabrukusi un Krievijas valdnieki uzdodas par demokrātisku režīmu, Memorial brīvprātīgie darbinieki tiek visādi ierobežoti, vajāti un darbā kavēti. 2008. gadā Sanktpēterburgā konfiscēja arhīvu, kurā bija sakopota informācija par Staļina represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem, un tikai ar lielām grūtībām izdevās šos arhīvus atgūt. Arī citās valstīs darbinieki cieš no visādiem negadījumiem, piemēram, Čečenijā, pirms turienes biroju slēdza, 2009. gadā tika nolaupīta un nošauta darbiniece, kura pētīja turienes valdības represīvo darbību pret pašiem čečeniem. Birojā bieži notika kratīšanas. Darbs kļuva pārāk bīstams, un biroju slēdza.

Pateicoties brīvprātīgo darbinieku drošsirdībai, biedrība Memorial veic vērtīgu darbu brīvības un taisnības vārdā un ir patiešām cienīga saņemt Nobela Miera prēmiju. Ar šādu prēmiju tās darbs kļūtu visā pasaulē zināms, un naudas balva, kuras vērtība jau šogad ir $US1,2 miljoni, krietni palīdzētu bijušo komunistiskā režīma represēto palīdzībai. Lai nu viņiem veicas!

Vairāk par šo Organizāciju var uzzināt internetā no memo.ru vai http://www.memo.ru/eng/index.htm

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“