Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertā svin Jāņus

Piedalījās četri Jāņi

Laikraksts Latvietis Nr. 264, 2013. g. 4. jūlijā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jāņubērni ar Silvijas Lūkas pavadījumu un Jāņa Vucēna vadībā. FOTO Jānis Purvinskis.

Tie paši četri Pertas Jāņi, ne viena vairāk, ne mazāk. No kreisās: Purvinskis, Kukuls, Lūks un Vucēns. FOTO Jānis Purvinskis.

Vienalga, lai kur latvieši arī nebūtu, kad pienāk Jāņu diena, kā ir vienmēr bijis, tā ir pienācīgi jāatzīmē. Kad vēl bijām Vācijas bēgļu nometnēs, Jāņu svinēšanas tradīcijas visiem bija vēl svaigas, un tur tos tad arī varējām svinēt tā kā to darījām Latvijā. Pēc svešumā pavadītajiem gadiem, tālu no dzimtenes un citā vidē, citos apstākļos mums bija jāpielaikojas vietējiem apstākļiem.

Kā jau katru gadu kopš iebraukšanas Austrālijā, Pertā Jāņu sarīkojumu vienmēr ir rīkojusi Latviešu biedrība. Tā arī šogad tieši Līgo vakarā pertieši pulcējās Latviešu Centrā atzīmēt šos latviešu svarīgos svētkus. Mums Pertā nav ne lielu lauku īpašumu, ne mežu, kur mēs varētu kurt lielu jāņuguni vai iet meklēt papardes ziedu. Tomēr latvietis vienmēr prot pielaikoties apstākļiem. Tā pertieši sanesa gan mežu, gan papardi (ziedu gan meklēju, bet nekur nevarēju to atrast) Daugavas vanagu klubā, un Jāņu svinības varēja sākties. Bija arī tirdziņš, kur varēja nopirkt gan jāņusieru, gan rotas lietas, gan grāmatas un dažādus piespraužamos, nu taču vis kaut kādas mantas, kādas šādos tirgos pērk.

Kad garā bērza galā virs darvas mucas parādījās uguns mēles, un jāņubērni sāka dziedāt, arī mūsu domas aizlidoja uz mīļo, tālo dzimteni. Viss uzvedums bija kārtīgi pierakstīts un gan mums stāstīja, kā kādreiz Latvijā svinēja un kā un kāpēc tika piekoptas dažnedažādas parašas, visu apvijot ar Jāņu dziesmām. Kaut gan visu stāstījumu veica mūsu koris ar diriģenta, pašu Jāņa Vucēna vadībā, dziedāšanu arī mums, pie galdiem sēdošiem (uz diriģenta mājienu), bija jāveic. Ja nedziedāšot, Jāņu mielastu nedabūšot. Tā nu dziedājām, cik mūsu rīkles turēja. Un kad beigās Latvijas goda konsuls piecēlās cildināt skaisti notikušo uzvedumu, arī viņa balss negribēja vairs skanēt. Diriģents gan piekodināja, ka mēs visi esot tik labi dziedājuši, ka viņš nākošā kora mēģinājumā, sagaida lielu koristu pieplūdumu.

Kā jau esam pieraduši, arī šoreiz visu dziesmu pavadījumu veica Silvija Lūka kundze, bet beigu dziesmā ar Jāņa Kukuļa pirkstu piespiestās pogas norīkojumā Čikāgas Piecīšu pavadījumā. Saprotams, ka visi Jāņi arī tika sveikti ar ozollapu vaiņagiem, kurus kā vienmēr, arī šogad bija pinis Alfrēds Gulāns. Alfrēds bija arī vainīgs pie tās darvas mucas bērza kārts galā.

Tad nu mielastam bija skābie kāposti ar cīsiņiem un mazajiem kartupelīšiem, vēl krekliņos. Kā vienmēr, par lielo slāpju remdēšanu bija gādājis Viktors Mazalevskis ar palīdzi Zāmurs Veltu, bet par kafiju un kūkām, nu taču par vēdera pildīšanu, kā jau parasti: Rita Džonsona ar vanadzēm un savām palīdzēm.

Tā pagāja un tā atkal nolīgojām vēl vienus Jāņus. Kaut gan Jāņu bērnu pulks sarūk mazumā, līgošana neapklust, un kamēr vēl Pertā būs kāds latvietis, tikmēr Jāņu dziesmas skanēt skanēs. Paldies visiem darītājiem, dziedātājiem, līgotājiem, vārītājiem, vārītājām, cepējām un visiem, kuri palīdzēja mums jauki nolīgot Jāņus! Paldies!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com