Redakcijā

Plēšiet skalus, bāleliņi,
Nāks māsiņas vakarēt;
Citam cimdi, citam zeķes
Par skaliņu plēsumiņu.
(Tautas dziesma)

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē varam lasīt, ka „Eiropas Komisija aicina Eiropas līmeņa nevalstiskās organizācijas piedalīties projektu konkursā“. Esot iespēja „pieteikt projektu vienā no šādam prioritārām jomām: 1) Nediskriminācija un romu integrācija; 2) Vienlīdzīgas tiesības personām ar invaliditāti; 3) Vienlīdzības nodrošināšana starp sievieti un vīrieti. Pieejamais finansējums nav nemaz niecīgs – kopumā pār par 7 miljonu eiro.

Par pirmām divām jomām nebūtu ko iebilst, bet trešās jomas formulējums liek mazliet pārdomāt: „Vienlīdzības nodrošināšana starp sievieti un vīrieti“. Nav rakstīts „vienlīdzīgas tiesības“, kā otrā jomā par invalīdiem. Nav rakstīts „vienlīdzīgas iespējas“, kā sludināja pērn Latvijā iznākusī bērnu grāmata, kura sacēla tādu ažiotāžu, ka varēja iedomāties, ka latvieši nebūtu starp progresīvākām pasaules tautām sieviešu tiesību aizsargāšanā. (Protams, bija arī tie, kuri šīs grāmatas vienkāršo vienlīdzīgās iespējas mudināšanu iztulkoja itin slimīgā veidā).

Pirmā doma man bija, ka kaut kas aizgājis greizi ar tulkojumu, tāpēc ielūkojos norādītā projektu nolikumā (skat. šeit), kas ir angļu valodā. Un tur, patiešam, ir rakstīts „...(ii) equal rights for persons with disabilities, or (iii) equality between women and men.“, kas atbilst latviešu tulkojumam.

Ja vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem ir atbalstām lieta, tad ko, īstenībā, var saprast ar vārdu „vienlīdzība“?

Jāpiebilst, ka cīņa pret dzimumu diskrimināciju ir bijusi starp Eiropas Savienības pamatprincipiem kopš tās dibināšanas. Interesantā kārtā, šī cīņa ir izvērsusies daudz plašāka par ekonomisko un tradicionāliem cilvēktiesību laukiem. Tā ir pat ielauzusies noteikumos par valodu, kuru drīkst lietot Eiropas Savienības darbinieki.

Eiropas Savienības tīmekļa vietnē var lejuplādēt Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadlīnijas angļu valodas stilam (skat. šeit). Šī dokumenta 13. nodaļa dod norādes par „dzimumu-neitrālu valodu“ („gender-neutral language“), un cenšas izskaust tradicionālus apzīmējumus, atvietojot tos ar mākslīgiem izveidojumiem. Ja šīs vadlīnijas attiecinātu uz latviešu valodu, tad mums būtu ne amatnieks, bet amatcilvēks (dokumentā minētais „craftsperson“). Nebūtu ne priekšsēdētājs, ne priekšsēdētāja, bet „krēsls“ (angl. „Chair“, kas atvieto Chairman un Chairwoman).

Ko darīsim ar mūsu senām tautas dziesmām, kur vīriešu un sieviešu lomas dalās? Mums nekad nav bijis aizliegts māsiņām plēst skalus vai bāleliņiem adīt cimdus. Nemainīsim savu valodu kādas miglainas vienlīdzības dēļ.

Laikraksta Latvietis redcilvēks,

GN
2013. g. 2. aug.