Bonnas latviešu skoliņa „Kamolītis“

Palielināt / Enlarge

Bonnas latviešu skoliņa „Kamolītis“. FOTO no Bonnas skolas arhīva.

Palielināt / Enlarge

Bonnas latviešu skoliņa „Kamolītis“. FOTO no Bonnas skolas arhīva.

Palielināt / Enlarge

Bonnas latviešu skoliņa „Kamolītis“. FOTO no Bonnas skolas arhīva.

Palielināt / Enlarge

Bonnas latviešu skoliņa „Kamolītis“. Mārtiņdienas tirdziņš. FOTO no Bonnas skolas arhīva.

2009. gada decembrī durvis vēra Bonnas latviešu skoliņa bērniem. Viss sākās nedaudz savtīgu iemeslu dēļ. Vēlējos, lai mans toreiz gadu vecais dēliņš saglabā saikni ar Latviju un visu latvisko. Protams, es zināju, ka runāšu ar savu dēliņu tikai latviešu valodā, stāstīšu viņam par Latviju un iepazīstināšu ar latviešu tradīcijām. Tomēr biju dzirdējusi dažādus jauno māmiņu stāstus, kuras, tāpat kā es, runāja ar saviem bērniem latviešu valodā. Viņas stāstīja, ka bērni nelabprāt atbild latviski, sākot iet bērnudārzā, bērni pilnībā pāriet uz vācu valodu, iegūst vācu draugus un viņu interese par Latviju sarūk. Tas man lika aizdomāties...

Esmu sākumskolas skolotāja un darbs ar bērniem man nav svešs. Bērniem piespiedu kārtā neko neiemācīsi, visam jānotiek dabīgā veidā. Tā radās ideja par latviešu skoliņu bērniem. Viens bija skaidrs – jāsameklē vēl latviešu bērni, jāizdomā vienkārša mācību programma, jāsameklē dažas latviešu grāmatas un jāsāk rīkoties. Tiesa, ja man toreiz kāds būtu teicis, ka šis projekts izvērsīsies par tik nopietnu un plašu pasākumu, es neticētu.

Esmu par to, ka, dzīvojot Vācijā, gan mums, gan mūsu bērniem jāzina un jāciena vācu valodu, bet kāpēc gan atteikties no tik lieliskas iespējas – dabīgā ceļā ar citiem bērniem apgūt vēl vienu valodu.

Pirmā nodarbība notika ļoti skaistā vietā, kur arī mīt daudz latviešu – Annabergā. Andrejs Urdze mūs tur laipni uzņēma. Tomēr Annaberga ir viesu nams, bet mums gribējās savu stūrīti. Tā nu skoliņa savu darbību turpināja citās telpās Godesberger Allee 70 Bonnā. Šeit mēs darbojamies vēl joprojām.

Toreiz pirms diviem gadiem liels bija mans pārsteigums, kad skoliņā pieteicās 16 bērni – gan no Bonnas un tuvējām piepilsētām, gan no Ķelnes un pat no Koblenzas. Lai arī lielie bērni jau skoliņu vairs neapmeklē, ir nākuši klāt daudz jaunu bērniņu un skaits tā arī nav sarucis. Tā kā interesi par skoliņu izrāda arvien vairāk vecāku, domājams, ka bērnu skaits tikai pieaugs.

Galvenais noteikums skoliņā ir runāt latviešu valodā. Ja bērni nezina kādu vārdiņu latviski, mēģinām to noteikti pārrunāt un iztulkot. Bērnu latviešu valodas zināšanas ir ļoti dažādas – citi runā un visu saprot, citi nerunā un saprot minimāli. Bet jau tas vien, ka vecāki ir ieinteresēti savus bērnus skoliņā sūtīt, kā arī tas, ka bērni paši ar interesi skoliņā darbojas, vieš optimismu. Latvieši ārzemēs nevēlas pazaudēt savu identitāti, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai mūsu tauta, tradīcijas un valoda neiznīktu. Esmu lepna par saviem tautiešiem!

Divus gadus skoliņā darbojos viena pati. Biju izveidojusi divas grupiņas un katrai grupiņai nodarbība notika vienu reizi mēnesī.

Taču no 2011. gada septembra mūsu skoliņā darbojas 3 skolotājas un līdzšinējo divu grupiņu vietā trīs – mazākajā grupiņā darbojas bērni 0-3 gadu vecumā, vidējajā grupiņā bērni 4-6 gadu vecumā, savukārt lielajā grupiņā darbojas bērni, kas sasnieguši 7-10 gadu vecumu.

Katra grupiņa darbojas atsevišķā telpā un skolotājas grupiņā mainās, jo katra māca ko citu. Jāpiebilst, ka telpas ir tikko nesen kā izremontētas un piemērotas darbam ar bērniem.

Priecājos, ka esmu atradusi domubiedres, kas arī darbojas kā skolotājas – Lieni Sējāni un Giju Kloku. Tagad skoliņā ir trīs tā teikt sava aroda pratējas. Liene ir mūzikas skolotāja, studējusi Minsterē, viņa ar vīru Bonnā vada arī mūzikas skolu. Gija ir beigusi Mākslas akadēmiju, ilgus gads bijusi muzeja vadītāja Jūrmalā. Es pati esmu sākumskolas skolotāja, 3 brīnišķīgus gadus nostrādāju Rīgas Mežciema pamatskolā, guvu vērtīgu pieredzi.

Skoliņas maksa – 30 eiro mēnesī. Par katru nākamo brāli vai māsu 5 eiro mazāk.

Neizsakāmi priecājos par dažāda veida atbalstu, kas nācis no privātpersonām un dažādām organizācijām. Laima Urdze mums ir dāvājusi 10 gadu laikā krāto bērnu izdevumu Mazputniņš. Finansiālu atbalstu mēbeļu, grāmatu un tehnikas iegādei mums ir sniedzis Latvijas goda konsuls Ziemeļreinā-Vestfālenē un Reinzemē-Pfalcā. Tāpat lielu paldies par finansiālu atbalstu vēlos teikt Latviešu kopībai Vācijā, kā arī organizācijai Daugavas Vanagi.

Savu pateicību vēlos izteikt vecākiem par uzticību, interesi un atbalstu. Dzīvojot ārpus Latvijas, ir sevišķi svarīgi un svētīgi dot bērniem šo vienreizējo iespēju iepazīt jaunus latviešu draugus un dabīgā ceļā paralēli vācu valodai apgūt vēl vienu skanīgu un skaistu valodu.

Mīļi aicinu visus, kuri dzīvo Bonnas apkārtnē, pievienoties mūsu pulciņam. Tāpat aicinu tālākus viesus, ja gadās būt Bonnā, būsiet laipni gaidīti ciemos.

Un nobeigumā vēlos iepazīstināt ar mūsu skoliņas pirmā pusgada plāniem un iecerēm –

• Jaunā mācību gada svinīgā nodarbība – 7. septembris
• Ekskursija uz Luksemburgu (Luksemburgas latviešu skoliņas apmeklējums) – oktobris
• Mārtiņdienas tirdziņš (lieli un mazi pērk un pārdod)
• Skoliņas un Latvijas dzimšanas dienām veltīta nodarbība – novembris
• Kopīgs Ziemassvētku tirdziņa apmeklējums – decembris

Konkrēti datumi par pasākumiem tiks precizēti!

Arī otrajā pusgadā mūs gaida daudz jautru piedzīvojumu – pārgājiens, kinopēcpusdiena vecākiem, Māmiņdienas svinības, Jāņu svinēšana utt. Šogad otro gadu piedalīsimies projektā Bērnu un jauniešu žūrija 2013. Skoliņas bibliotēka saņems no Latvijas 29 grāmatas, kuras bērni lasīs un vērtēs. Vērtējumu sūtīsim atpakaļ uz Latviju.

Un vēl kas noteikti jāpiebilst – daudz diasporas skoliņu šogad saņem finansiālu atbalstu no Latvijas. To mēs sevišķi novērtējam un tas dod papildus motivāciju katru sestdienas rītu atkal celties un kā maziem kamolīšiem ripot un mūsu skoliņu.

Paldies visiem kamolīšiem, kuri, lai arī aizripojuši tālu no Latvijas, ietinuši to mīlestību pret savu zemi dziļi dziļi sevī!

Zane Priede
Bonnas latviešu skoliņas „Kamolītis“ vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“