Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Alfrēds Gulāns aizsaulē

1927. g. 3. jūl. – 2103. g. 4. aug.

Laikraksts Latvietis Nr. 272, 2013. g. 28. aug.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Gulans

Alfrēds Gulāns
1927. g. 3. jūl. – 2013. g. 4. aug.

Otrdien, šī gada 6. augustā Pertas latviešu sabiedrību sasniedza bēdu vēsts, ka svētdien, 4. augustā miris Alfrēds Gulāns. Kaut gan Alfrēds par savu veselību nebija žēlojies, tomēr bērni ģimenē zināja, ka viņa veselība stipri klibo jau ilgāku laiku, un beigās arī viņa sirds apstāja pukstēt. Tā 12. augustā pie apmākušām debesīm Karakatas kapsētā liekās, ka visa Pertas latviešu sabiedrība bija sapulcējusies viņu pavadīt, viņam pateikties un aizvadīt viņu aizsaulē.

Dzimis 1927. g. 3. jūlijā Valmieras apr. Ternejas pag. Rijās lauksaimnieka, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieka, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Induļa Gulāna ģimenē. Skolas gaitas sācis Rāmnieku pamatskolā un turpinājis Rūjienas vidusskolā, bet to nenobeidz, jo ar tēva pāragro nodevības seku nāvi, Alfrēdam nu ir jāpalīdz mātei ar darbiem saimniecībā.

1944. g. augustā Alfrēds tiek iesaukts gaisa izpalīgos un jau iesaukšanas vietā Rīgā, Mazā Nometņu ielā viņš piedzīvo krievu uzlidojumu, kurā tika nogalināti daudzi jauniesauktie zēni. Seko gaisa izpalīgu apmācības Egeras lidostā, Čehoslovākijā. Šeit Alfrēds ļoti nopietni saslimst un ilgāku laiku ārstējas kara slimnīcā.

Pēc atveseļošanās viņš tiek iedalīts gaisa spēku izpalīgu vienībā, kuru formē tanku apkarošanai Kurzemē. Tomēr 1945. g. 5. maijā, ceļā uz sapulcēšanās vietu Minhenē pie Pilzenes pilsētas viņa vienību pārsteidz amerikāņu karspēka vienība. Seko gūsta nometne, bet jau 16. maijā Alfrēds ir viens no laimīgajiem 13 citiem zēniem, kurus nosūta uz Nirnbergu un no gūsta tūlīt atbrīvo. Nu Alfrēdam seko DP bēgļu dzīve Veisenburgas nometnē un dienests amerikāņu transporta vienībā Nirnbergā, kur viņš pārvadā amerikāņu virsniekus, kuri ir iesaistīti vācu kara noziedznieku prāvā.

Kad Alfrēds redz, ka Vācijā uz pastāvīgu dzīvi palikšana nav, viņš piesakās izceļot uz Austrāliju, un 1949. g. 22. jūnijā Frīmantles (Fremantles) ostā, Rietumaustrālijā Alfrēds nokāpj no kuģa Goja (Goya). Seko līguma darbs mežā zāģētavā, zāģējot milzu kokus. Pēc līguma beigšanās atgriežoties Pertā, vakaros mācoties angļu valodu un apmeklējot Pertas Tehnisko koledžu, Alfrēds iegūst automehāniķa kvalifikācijas. Pēc vairāku gadu darba International Harvester Co., viņš drīz vien uzsāk pats savu remontdarbnīcu, kur nostrādā līdz aiziešanai pensijā. Alfrēds bija vienmēr gatavs izpalīdzēt un salabot daudz Pertas latviešu spēkratus.

Alfrēds Gulāns bija labi pazīstams kā liels dziesmu mīļotājs, un jau meža darbu laikā viņš dziedāja vīru korī, bet atnākot uz Pertu, drīz iesāk dziedāt gan jauktā, gan vīru korī, ko viņš turpināja līdz šai dienai.

Alfrēda palīdzīgā roka ir bijusi vienmēr jūtama visos Pertas latviešu sarīkojumos: gan visās Pertā rīkotajās Kultūras Dienās, gan Daugavas Vanagu un citos Pertas latviešu organizāciju sarīkojumos. Skatuves dekorējums ir parasti Alfrēda mākslas izgudrojums, un viņa ar saviem palīgiem uzstādīts.

Viņš bija aktīvs strādnieks Palīdzi Latvijai slimnīcu palīdzībai Latvijā akcijā un bija arī Latviešu Biedrības Rietumaustrālijā ilggadīgs biedrs. Diemžēl nesen viņš zaudēja savu dzīvesbiedri Loniju, ar kuru viņi bija izaudzinājuši divas meitas un dēlu. Nu visi bērni ir izprecēti un audzina savus bērnus. Alfrēda znots Ilmārs Rudaks ir DV Pertas nodaļas valdes priekšsēdis. Alfrēds bija DV Pertas nodaļas informācijas daļas vadītājs. Par nopelniem DV organizācijas mērķu sekmēšanā Alfrēds Gulāns bija apbalvots ar Austrālijas un Centrālās valdes atzinības rakstiem un ar DV augstāko apbalvojumu – krūšu nozīmi zeltā.

Latvijas goda konsuls Pertā, DV Pertas nodaļas valde, vanagi un vanadzes, Latviešu Biedrība Rietumaustrālijā un visa Pertas latviešu saime Tev saka paldies par visām tām stundām, ko Tu ziedoji mūsu Pertas latviešu kopienai! Mēs izsakām Tev paldies par to, ka Tu ziedoji savu jaunību un savu dzīvi cīņā par Latvijas un latviešu tautas brīvību, tās okupācijas un ciešanu laikā. Alfiņ, mēs no Tevis atvadāmies un solam, ka Pertā Tavi darbi vēl ilgi, ilgi būs pieminēti. Dusi saldi, Latvijas dēls!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com