Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kanberas Latviešu biedrības pilnsapulce

Pēc pilnsapulces klausījās Latvijas apciemotāju iespaidus

Laikraksts Latvietis Nr. 278, 2013. g. 4. okt.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sestdien, 21. septembrī Imanuela baznīcas zālē Laionsā (Lyons) notika Kanberas Latviešu biedrības (KLB) pilnsapulce. Tajā piedalījās ap 60% no pilntiesīgajiem biedriem. Pilnsapulci vadīja Žanis Mediķis un protokolēja Baiba Burkevica.

Izejošās valdes un revīzijas komisijas amatpersonas sniedza savus ziņojumus, ko pilnsapulce vienbalsīgi pieņēma.

Uz pilnsapulces lūgumu 2013./14. gada valdē iegāja iepriekšējā gada valde un revīzijas komisija tanī pat sastāvā: biedrības priekšnieks – Ēriks Ingevics; priekšnieka vietnieks – Juris Jakovics; sekretārs – Andrejs Grigulis; kasieris – Jānis Stambulis; sabiedrisko lietu kārtotāja – Skaidrīte Dariusa; revīzijas komisija – Gunārs Šterns.

Pēc pilnsapulces slēgšanas sekoja šīs vasaras Latvijas apciemotāju stāsti par redzēto un iespaidiem Latvijā.

Pirmais runātājs bija Egons Eversons, kurš īsumā pastāstīja par Dziesmu un Deju svētkiem. Viņa galvenais stāsts bija par Mores muzeja un kaujas vietas apmeklējumu un tur redzēto (skat. rakstu Dāvida un Goliāta cīņa).

Andrejs Grigulis, savukārt, stāstīja par dēla Pētera un vedeklas Sanitas kāzām un atkāzām Latvijā. Klausītājos tas atsauca atmiņas kā latvieši, turpinot jau mūžu veco tradīciju, ar kāzām un daudzajām atkāzām māk godam atzīmēt šo cilvēka mūža svarīgo notikumu. Grigulis arī pastāstīja par sajūtu, apmeklējot dziesmu un deju koncertus, un to ilustrēja ar pašuzņemto video.

Kā trešais runātājs bija Ēriks Ingevics – viņš stāstīja par Zalcburgas festivālu, kur viņš redzēja Verdi operu Don Carlos, Vāgnera operu Rienzi un trīs koncertus.

Don Carlos bija viens no šī gada ievērojamākiem uzvedumiem ar izcilo vācu tenoru Jonasu Kaufmanu (Jonas Kaufmann) titullomā. Šī opera guva lielu mūzikas kritiķu un publikas atzinību.

Reinzi ir daļēji komponēta Rīgā, kur Vāgners 1838. gadā strādāja kā Rīgas Vācu teātra muzikālais vadītājs. Tā ir ļoti gara opera, kas ilgst 6 stundas. Zalcburgā to uzveda stipri saīsinātā versijā.

No koncertiem ievērojamākais bija Verdi Rekviems ar Vīnes filharmonijas orķestri, Vīnes valsts operas kori un četriem solistiem diriģenta Rikardo (Riccardo) Muti vadībā. Viena no solistēm bija Elīna Garanča. Viņa Zalcburgā ir ļoti populāra. Starp daudzām pirmklasīgām dziedātājām, kas tur uzstājās, viņa bija viena no populārākajām.

Ciemošanās laikā Rīgā Ingevics redzēja fragmentu no mākslas filmas Kāds, kura nav (pēc Mārtiņa Zīverta lugas), kuru filmēja Vācijā 1949. gadā. Filmas režisors ir Vilis Lapenieks un galvenajās lomās Mērbekas teātra aktieri Kārlis Lagzdiņš, Milda Zīlava, Rūdolfs Mucenieks u.c. Šī filma ir reti rādīta uz ekrāna.

Kad notika latviešu izceļošana uz aizjūras zemēm, šī filma tika aizvesta uz Kanādu, kur tā glabājās kādā arhīvā vairāk nekā 60 gadus. Tikai pirms dažiem mēnešiem tā nonāca Latvijā un tagad atrodas Rīgas Kino muzejā. Diemžēl liela filmas daļa ir bojāta. Ir redzama tās pirmā daļa un noslēgums, bet nav redzama vidējā daļa.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com